Kalendārā ēra: gadu numerācijas sistēma un laikmetu skaidrojums
Iepazīsties ar kalendārajām ēram, gadu numerācijas sistēmām un laikmetu skaidrojumu — no Gregora un Sakas līdz senajām monarhu rindām un laika līniju atjaunošanai.
Kalendārā ēra (reizēm saukta arī par kalendāro gadalaiku) ir kalendārā izmantotā gadu numerācijas sistēma. Piemēram, Gregora kalendārs numurē gadus pēc Rietumu Anno Domini sistēmas (paralēli tam bieži lieto arī saīsinājumus AD/BC vai sekulāro CE/BCE; koptu pareizticīgo un Etiopijas pareizticīgo baznīcām ir savas kristīgās ēras). Mirklis, datums vai gads, no kura sāk skaitīt laikmetu, parasti tiek saukts par laikmeta sākumu (epochu). Pastāv ļoti daudz dažādu kalendāro laikmetu — piemēram, Sakas laikmets — un dažādos reģionos tiek izvēlēti atšķirīgi sākumpunkti atkarībā no reliģijas, valdnieka vai svarīgiem vēsturiskiem notikumiem.
Senatnē gada skaitīšanu bieži veica pēc valdīšanas gadiem, proti — no gada, kad jaunais monarhs ieņēma troni. Tāpēc daudzas senās hronoloģijas ir grūti rekonstruējamas, jo tās balstās uz atsevišķiem un izkliedētiem ķēniņu sarakstiem, piemēram, Šumeru ķēniņu saraksta un Babilonijas ķēniņu kanona uzskaitēm. Šī prakse arī izskaidro, kāpēc vienā un tajā pašā teritorijā dažādos laikos varēja paralēli pastāvēt vairākas dažādas ēras.
Galvenie ēru veidi un piemēri
- Reliģiskās ēras: piemēram, kristīgā Anno Domini (AD) un tās sekulārā ekvivalente CE; ar to saistītas arī citu kristīgo tradīciju variācijas, kā minēts iepriekš. Citas reliģiskas ēras ir islāmiskā Hidžras ēra (sākas 622. g.), ebreju kalendārs (Anno Mundi — no radīšanas skaitījuma) un budistu ēras Dienvidaustrumāzijā.
- Valdnieku vai dinastiju ēras: daudzas kultūras skaitīja gadus pēc konkrēta valdnieka varas sākuma (regnāla skaitīšana) vai pēc valdnieka pasludinātā ēras nosaukuma (īpaši raksturīgi Austrumāzijā).
- Vēsturiskie/teritoriālie sākumpunkti: piemēram, Romas tradīcija "ab urbe condita" (no pilsētas dibināšanas), Seleukīdu ēra, Sakas laikmets (sākums ap 78. g. pēc Romas ēras) u.c.
- Administratīvās vai reģionālās ēras: dažās sabiedrībās specifiskus sākumpunktus izvēlējās pēc nozīmīgiem politiskiem notikumiem — pāriešanas uz jaunu režīmu, neatkarības pasludināšanas u.c.
Skaitīšanas nianses un problēmas
Izvēle par to, kurš moments tiek uzskatīts par ēras sākumu, ir būtiska, jo tā ietekmē datējumu salīdzināšanu starp avotiem. Regnālo gadu skaitīšana var būt vēl sarežģītāka, jo pastāv atšķirības starp "pirmo pilno gadu" pēc tronpozīcijas un "ieņemšanas gada" (accesion year vs. regnal year). Turklāt dažādas kultūras izmanto atšķirīgas kalendāra sistēmas (saules, mēness vai luni-saulē kalendāri), kas prasa papildus korekcijas un pārrēķinus, lai salīdzinātu datumus.
Austrumāzijas prakse un mūsdienas
Austrumāzijā bija plaši izplatīta praksē skaitīt gadus pēc imperatora vai valdnieka deklarētajām ēras nosaukumiem. Šī tradīcija lielākajā daļā reģiona beidzās 20. gadsimtā, kad modernās valsts sistēmas un starptautiskā laika standartizācija kļuva par normu; izņēmums ir Japānu, kur laika periods pēc jaunā imperatora stāšanās tronī (nengō sistēma) joprojām tiek oficiāli lietots kopā ar Rietumu gadu skaitīšanu.
Today — standarti un paralēlā lietošana
Mūsdienās starptautiski plašāk lietotais civīlais kalendārs ir Gregora kalendārs, tomēr dažādas kultūras, reliģijas un valstis bieži izmanto lokālas ēras vai paralēlas datēšanas sistēmas savos rituālos, dokumentos un oficiālajos ierakstos. Zinātnē un starptautiskajā apmaiņā bieži lieto CE/BCE vai astronomisko gadu numerāciju (kur ir iekļauts "gads 0") un ISO standartus, lai nodrošinātu skaidrību un salīdzināmību starp dažādiem laika rāmjiem.
Kopsavilkums: kalendārā ēra ir izvēle par to, no kura brīža tiek skaitīti gadi. Tā var balstīties uz reliģiju, valdīšanu, vēsturiskiem notikumiem vai administratīviem lēmumiem. Daudzveidība ēru vidū reizēm sarežģī vēsturisko hronoloģiju, bet mūsdienu globalizācija un standarti palīdz nodrošināt salīdzināmību un konsekvenci.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir kalendārais laikmets?
A: Tā ir gadu numerācijas sistēma, ko izmanto kalendārā.
J: Kas ir Anno Domini sistēma?
A: Tā ir sistēma, ko izmanto Gregora kalendārā, lai numurētu gadus.
J: Vai visām kristīgajām baznīcām ir vienāda laikmetu sistēma?
A: Nē, koptu pareizticīgo un Etiopijas pareizticīgo baznīcām ir savas kristīgās ēras.
J: Kas ir laikmets?
A: Tas ir brīdis, datums vai gads, no kura tiek atzīmēts laiks.
Jautājums: Vai laika skaitīšanai joprojām tiek izmantoti gadskārtu gadi?
A: Nē, senos laikos regnālos gadus skaitīja no gada, kad jaunais monarhs ieņēma troni, taču šī prakse vairs nav izplatīta.
J: Kāpēc ir grūti rekonstruēt senās laika līnijas?
A: Senās laika līnijas ir grūti rekonstruēt, jo to pamatā ir atsevišķi un izkliedēti karaļu saraksti.
J: Vai Austrumāzijā joprojām izmanto laikmetu nosaukumus, kuru pamatā ir valdošo monarhu vārdi?
A.: Izņemot Japānu, laikmetu nosaukumi, kuru pamatā ir valdošo monarhu vārdi, beidzās 20. gadsimtā.
Meklēt