Kalendārais gadalaiks
Kalendārais gadalaiks ir kalendārā izmantotā gadu numerācijas sistēma. Piemēram, Gregora kalendārs numurē gadus pēc Rietumu Anno Domini sistēmas (koptu pareizticīgo un Etiopijas pareizticīgo baznīcām ir savas kristīgās ēras). Mirklis, datums vai gads, no kura tiek atzīmēts laiks, tiek saukts par laikmeta laikmetu. Pastāv daudz dažādu kalendāro laikmetu, piemēram, Sakas laikmets.
Senatnē valdīšanas gadus skaitīja no gada, kad jaunais monarhs ieņēma troni. Tāpēc senās laika līnijas ir ļoti grūti rekonstruēt, jo to pamatā ir atsevišķi un izkliedēti ķēniņu saraksti, piemēram, Šumeru ķēniņu saraksts un Babilonijas ķēniņu kanons. Austrumāzijā laikmetu nosaukumi, kuru pamatā bija valdošie monarhi, beidzās 20. gadsimtā, izņemot Japānu, kur tie joprojām tiek lietoti.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir kalendārais laikmets?
A: Tā ir gadu numerācijas sistēma, ko izmanto kalendārā.
J: Kas ir Anno Domini sistēma?
A: Tā ir sistēma, ko izmanto Gregora kalendārā, lai numurētu gadus.
J: Vai visām kristīgajām baznīcām ir vienāda laikmetu sistēma?
A: Nē, koptu pareizticīgo un Etiopijas pareizticīgo baznīcām ir savas kristīgās ēras.
J: Kas ir laikmets?
A: Tas ir brīdis, datums vai gads, no kura tiek atzīmēts laiks.
Jautājums: Vai laika skaitīšanai joprojām tiek izmantoti gadskārtu gadi?
A: Nē, senos laikos regnālos gadus skaitīja no gada, kad jaunais monarhs ieņēma troni, taču šī prakse vairs nav izplatīta.
J: Kāpēc ir grūti rekonstruēt senās laika līnijas?
A: Senās laika līnijas ir grūti rekonstruēt, jo to pamatā ir atsevišķi un izkliedēti karaļu saraksti.
J: Vai Austrumāzijā joprojām izmanto laikmetu nosaukumus, kuru pamatā ir valdošo monarhu vārdi?
A.: Izņemot Japānu, laikmetu nosaukumi, kuru pamatā ir valdošo monarhu vārdi, beidzās 20. gadsimtā.
