Nīderlandes Republika (Apvienotās provinces): vēsture 1581–1795

Nīderlandes Republika (Apvienotās provinces): vēsture 1581–1795 — politiskā attīstība, tirdzniecība, kultūra un dinastiju pārmaiņas, kas veidoja mūsdienu Nīderlandi.

Nīderlandes Republika — oficiāli pazīstama kā Septiņu apvienoto Nīderlandes republiku, Apvienotā Nīderlandes Republika vai Septiņu apvienoto provinču Republika — bija konfederācija Ziemeļeiropā, kas pastāvēja no 1581. līdz 1795. gadam. Tā izveidojās kā pēctece cīņā par neatkarību no Spānijas un vēlāk deva pamatu Batavijas republikai, Apvienotās Nīderlandes karalistes 19. gadsimtā un mūsdienu Nīderlandes (tagad Nīderlandes Karalistes) valstiskuma attīstībai. Republiku bieži sauc arī par Apvienotajām provincēm, Federatīvām Beļģijas provincēm vai Beļģijas federāciju.

Veidošanās un neatkarība

Republikas pamatus ielikta 1579. gada Utrehtas savienībā, kad vairākas Ziemeļu provinces apvienojās pret Spānijas Habsburgu varu. 1581. gadā tika izdota Apzīmīgā atteikšanās (Act of Abjuration), ar kuru provinces oficiāli atsakījās no Filipa II kā suverēna, un tā tiek uzskatīta par Republikas sākumu. Neatkarība kļuva starptautiski atzīta pēc 1648. gada Vestfālenes miera, kas noslēdza Trīspadsmit gadu garo un vispārējo 30 gadu karam ar Spāniju.

Teritorija un administrācija

Apvienotās provinces bija konfederācija, kur katra no provinču institūcijām — Provinču štati — saglabāja lielu suverenitāti. Galvenās provinces bija:

• Hollandes province (Holland)
• Zeeland
• Utrehte
• Gelderlande
• Overijssel
• Friesland
• Groningen

Valsts augstākā lēmējtiesa bija Vispārējie štati (States General), kuros sēdēja pārstāvji no provincēm. Praktiskā valsts vadība bieži notika caur ietekmīgu pilsētu regentu grupu, īpaši Amsterdamas un Hāgas vadībā. Lai gan Republika bija formāli republika, amats, kas ilgi bija politiski svarīgākais — stadholders jeb gubernatori — bieži pildīja mestru valdnieki lomas un galu galā kļuva par mantojuma dinastiju, kas saistījās ar Oranžas-Nāsa dzimtu.

Ekonomika un jūras vara

17. gadsimts ir pazīstams kā Nīderlandes Zelta laikmets — laiks, kad Republika kļuva par vadošo jūras, tirdzniecības un finanšu varu. Galvenie faktori:

• Jūras tirdzniecība: Amsterdamas ostā koncentrējās tirdzniecība ar Eiropu, Āziju un Ameriku.
• Štatu kompānijas: 1602. gadā dibinātā Nīderlandes Austrumu Indijas kompānija (VOC) un 1621. gadā dibinātā Rietumu Indijas kompānija (WIC) veicināja koloniālās impērijas izaugsmi (Indonēzija, Dienvidāfrika, Karību salu un Ziemeļamerikas teritorijas, tostarp Jaunā Amsterdama — vēlāk Ņujorka).
• Finanšu institūcijas: Amsterdama izveidoja modernas bankas un biržas (piem., Amsterdames banka 1609), kas ļāva organizēt globālas kredītu un kapitāla plūsmas.
• Kuģniecība un karaspēks: spēcīga karaflote aizsargāja tirdzniecības ceļus, taču tajā pašā laikā Republika iesaistījās vairākās jūras karos — īpaši trīs slavenajās angļu-nīderlandiešu karos 17. gadsimtā un vēlāk 18. gadsimta konfliktos.

Kultūra, zinātne un sabiedrība

Republikas brīva tirdzniecība, toleranta reliģiskā politika un bagāta pilsētu elita radīja labvēlīgu vidi mākslai, zinātnei un filozofijai. Nozīmīgi sasniegumi un personības:

• Māksla: Rembrandts, Vermeers un daudzi citi meistari — glezniecība sasniedza izcilību.
• Zinātne: Christiaan Huygens, Antoni van Leeuwenhoek un citi zinātnieki veicināja fizikas, optikas un mikrobioloģijas attīstību.
• Religija: dominēja kalvinisms, taču praktiskā tolerances politika piesaistīja protestantu disidentus, jūdus un katoļus, kas veicināja ekonomiku un intelektuālo dzīvi.
• Sabiedrība: spēcīga pilsētu buržuāzija — tirgotāji, kuģu būvnieki, finanšu darbinieki — dominēja politiskajā un ekonomiskajā dzīvē.

Politiskās cīņas un 18. gadsimta krīze

Jautājumi par to, vai galvenā vara pieder štatu partijai (States Party) vai stadholderim (Oranžas atbalstītājiem), ilgstoši sadalīja sabiedrību. 17. gadsimta vidū un otrajā pusē Republika sasniedza apogeju, taču 18. gadsimtā sāka vājināties. Iemesli:

• Konkurence ar jaunām lielvarām (Lielbritānija, Francija).
• Seriāli konflikti un ekonomiski zaudējumi, tostarp vairākas rūpju pilnas jūras kaujas un tirdzniecības zaudējumi.
• 1780.–1784. gada ceturtais angļu-nīderlandiešu karš un 18. gadsimta militārā vājība pasliktināja starptautisko stāvokli.
• 1780. gadu Patriot kustība cīnījās pret stadholdera varu un prasīja reformas; 1787. gadā Prūsijas intervencija atjaunoja Oranžas varu, taču nesatricināja pamatus sociālajām spriedzēm.

Beigas un mantojums (1795)

Franču revolūcijas iespaidā, 1795. gadā franču karaspēks iebruka un kopā ar vietējiem radikālajiem elementiem nogalināja veco kārtību — tika izveidota Batavijas Republika, un tradicionālā Apvienoto Provinču konfederācija beidza pastāvēt. Tomēr Republikas institūcijas, ekonomiskie modeļi un kultūras sasniegumi atstāja ilgstošu ietekmi uz Eiropas un pasaules attīstību.

Kāpēc Nīderlandes Republika ir nozīmīga

• Tā bija viena no pirmajām modernajām tirgus ekonomikām un finanšu centru attīstītājām vietām.
• Tā demonstrēja, kā mazai, tirdznieciskai valstij var būt milzīga globāla ietekme caur jūras spēku, koloniālismu un investīcijām.
• Republikas kultūras un zinātnes sasniegumi — gan mākslā, gan zinātnē — joprojām tiek augstu vērtēti.

Apkopojot: no 1581. līdz 1795. gadam Nīderlandes Republika kļuva par nozīmīgu politisku, ekonomisku un kultūras centru Eiropā, salasot gan spožus panākumus, gan politiskus izaicinājumus, kuru rezultātā radās mūsdienu Nīderlandes valsts.

Jautājumi un atbildes

J: Kas bija Nīderlandes Republika?

J: Kādi bija daži no Nīderlandes Republikas alternatīvajiem nosaukumiem?

J: Kad pastāvēja Nīderlandes Republika?

J: Kas radās pēc Nīderlandes Republikas?

J: Kāda pārvaldes forma bija Nīderlandes Republikā?

J: Kā bija organizēta Nīderlandes Republika?

J: Kur atradās Nīderlandes Republika?

Meklēt pēc burta