Alķīmija: vēsture, filozofija un pāreja uz mūsdienu ķīmiju
Alķīmija ir ļoti sena pētniecība un filozofija par to, kā pārveidot pamatvielas (piemēram, metālus) citās vielās. Tā pētīja arī to, kā vielas (un to pārveidošana citās vielās) bija saistītas ar maģiju un astroloģiju. Cilvēkus, kas studēja alķīmiju, sauca par alķīmiķiem. Dažas lietas, ko alķīmiķi mēģināja izdarīt, bija pārvērst svinu vai dzīvsudrabu zeltā, izgatavot filozofa akmeni un "dzīvības eliksīru", kas, kā viņi domāja, var izārstēt (padarīt labāku) jebkuru slimību un padarīt cilvēku atkal jaunu.
Īss vēsturiskais pārskats
Alķīmija attīstījās vairākos neatkarīgos centros: seno Egiptes un Grieķijas tradīcijās, arābu pasaulē (kur to attīstīja tādi pētnieki kā Džabīrs ibn Haians), Indijā un Ķīnā, kā arī viduslaiku un renesanses Eiropā. Alķīmiskie raksti bieži saturēja gan praktiskas recepšu instrukcijas, gan simbolisku, mistisku un filozofisku skaidrojumu. Tradicionālās alķīmijas domāšana bieži balstījās uz idejām par četriem elementiem (uguns, ūdens, gaiss, zeme) un trīs 'principiem' (piem., sērs, dzīvsudrabs, sāls) kā vielu pamatelementiem.
Metodoloģija un prakse
Alķīmiķi veica eksperimentus ar metālu sakausējumiem, destilāciju, filtrāciju, putrefakciju un citām ķīmiskajām procedūrām. Lai gan mērķi bieži bija mistiski vai simboliski, alķīmijas prakse radīja daudzas laboratorijas metodes un instrumentus, kas vēlāk tika pārņemtas mūsdienu ķīmijā — piemēram, destilācijas kolbas, krāsnis, reaktīvi un precīzāka materiālu apstrāde. Daudzi alķīmiķi rūpīgi reģistrēja savus atklājumus, lai gan daļa teksta bija kodēta simbolos un alegorijās, lai tos varētu saprast tikai iniciētie.
Filozofija un simbolika
Alķīmiķi uzskatīja, ka vielas, prāts, filozofija, reliģija, maģija un astroloģija ir savstarpēji saistītas. Viņi centās atrast sakarības starp tām. Viņi centās izprast vienu, izprotot otru. Daži alķīmiķi izmantoja metālus (piemēram, zeltu vai sudrabu), lai attēlotu garīgas vai okultas idejas. Alķīmiju pētīja cilvēki daudzās dažādās valstīs. Šī simboliskā valoda — attēlojot metālus, planētas un procesus kā cilvēka garīgas pārmaiņas — bieži padarīja alķīmijas tekstus daudznozīmīgus un grūti tulkojamus.
Pāreja uz mūsdienu ķīmiju
1600. un 1700. gadā cilvēki sāka pētīt tikai vielu īpašības, nemēģinot tās saistīt ar slepenām, senām zināšanām. Viņi veica eksperimentus un pierakstīja atklāto, lai citi cilvēki varētu no tiem mācīties. Viens no svarīgākajiem eksperimentu veicējiem bija Roberts Boils. Cilvēki jauno vielu pētniecību nosauca par ķīmiju.
Šis pārejas posms iezīmēja pieeju, kas balstīta uz reproducējamiem eksperimentiem, kvantitatīvu mērījumu un kritisku pārbaudi. Paracelsus un citi renesanses domātāji jau bija sākuši izmantot empīriskas metodes, bet 17. gadsimtā aizsākās sistemātiska atdalīšana starp alķīmisko spekulāciju un mūsdienu zinātnisko ķīmiju.
Mūsdienu transmutācija un zinātnes mantojums
Kopš tā laika zinātnieki ir atklājuši, kā vienu elementu (visvienkāršāko ķīmisko vielu) pārvērst citā. 1980. gadā amerikāņu zinātnieks Glenns Seaborgs atklāja, kā ar kodolreaktora palīdzību ļoti nelielu daudzumu bismuta pārvērst zeltā. Šādā veidā izgatavot zeltu ir daudz sarežģītāk un dārgāk (maksā daudz naudas) nekā to iegūt vai pārstrādāt.
Mūsdienu transmutācija notiek, mainot kodolu sastāvu, nevis ar tradicionālajām ķīmiskajām reakcijām. To var veikt ar kodolreaktoriem vai daļiņu paātrinātājiem, taču šādas procedūras ir tehniski sarežģītas, energoietilpīgas un bieži ekonomiski nerentablas salīdzinājumā ar dabīgām izejvielām. Tomēr šīs iespējas demonstrē, ka alķīmijas sapnis — elementu pārveide — teorētiski nav pilnīgi neiespējams.
Alķīmijas mantojums un nozīme
Pat ja alķīmijas mērķi bieži bija noslēpumaini vai nezinātniski, tās prakse un domāšana deva nozīmīgu ieguldījumu radošo metožu, laboratorijas tehnoloģiju un materiālu apstrādes attīstībā. Alķīmijas simbolu un metaforu bagātība ietekmēja arī literatūru, mākslu un filozofiju. Mūsdienu ķīmija izveidojās, daļēji pārņemot alķīmijas paņēmienus un vienlaikus atbrīvojoties no tās mistiskā ietērpa.
Īsumā: alķīmija bija daudzšķautņaina prakse, kas apvienoja eksperimentus, filozofiju, simbolismu un dažkārt maģiju. Tā laika alķīmiķu centieni un laboratorijas darbs palīdzēja veidot ceļu uz modernu, eksperimentāli balstītu ķīmiju, kaut arī mērķi un skaidrojumi mainījās kopš renesanses un Apgaismības laika.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir alķīmija?
A: Alķīmija ir ļoti sena mācība un filozofija par to, kā pārveidot pamatvielas (piemēram, metālus) citās vielās. Tā pētīja arī to, kā vielas (un to pārveidošana citās vielās) bija saistītas ar maģiju un astroloģiju.
J: Kas studēja alķīmiju?
A: Cilvēkus, kas studēja alķīmiju, sauca par alķīmiķiem.
J: Ko alķīmiķi centās izdarīt?
Alķīmiķi mēģināja pārvērst svinu vai dzīvsudrabu zeltā, pagatavot filozofa akmeni un "dzīvības eliksīru", kas, kā viņi domāja, varēja izārstēt jebkuru slimību un padarīt cilvēku atkal jaunu.
J: Kā alķīmiķi aplūkoja dažādas tēmas?
A: Alķīmiķi uzskatīja, ka vielas, prāts, filozofija, reliģija, maģija un astroloģija ir savstarpēji saistītas. Viņi centās atrast sakarības starp tām, lai, izprotot vienu, saprastu otru.
J: Kā no alķīmijas attīstījās ķīmija?
A: 1600. un 1700. gadā cilvēki sāka pētīt tikai vielu īpašības, nemēģinot tās saistīt ar slepenām, senām zināšanām. Viņi veica eksperimentus un pierakstīja atklāto, lai citi cilvēki varētu no tiem mācīties. Viens no svarīgākajiem eksperimentu veicējiem bija Roberts Boils. Cilvēki šo jauno vielu pētniecību sauca par ķīmiju.
J: Kā elementus var pārvērst citā elementā?
A: Zinātnieki ir atklājuši, kā, izmantojot kodolreaktoru, vienu elementu (visvienkāršāko ķīmisko vielu) pārvērst citā.
Jautājums: Vai mūsdienās zinātniekiem ir dārgi vai sarežģīti izveidot zeltu no bismuta? A: Jā, šādā veidā izgatavot zeltu ir daudz grūtāk un dārgāk nekā to iegūt vai pārstrādāt.
