Viljama Šekspīra luga "Sapnis vasaras naktī". Precīzs lugas uzrakstīšanas datums nav zināms. Parasti tiek pieņemts, ka luga sarakstīta 1595. vai 1596. gadā. Pirmo reizi tā tika iespiesta 1600. gadā. 1623. gadā lugu iespieda First Folio - visu Šekspīra lugu krājumā.

Šekspīra avoti ir Plutarha, Apuleja, Ovidija, Džefrija Čosera un Edmunda Spensera darbi. Pūka aprakstu viņš atrada Reginalda Skota grāmatā The Discoverie of Witchcraft (1584). Parasti tiek uzskatīts, ka luga tika uzrakstīta svinībām, kas bija veltītas vai nu lorda Bērlija mazmeitas Elizabetes Veres (Elizabeth Vere), kas 1595. gadā noslēdza aristokrātiskās laulības, vai arī sera Džordža Kerija meitas Elizabetes Kerijas (Elizabeth Carey), kas 1596. gadā noslēdza laulības.

Par lugas saturu

Izrāde stāsta par četriem apjukušiem jauniem mīlētājiem, neveiklu strādnieku grupu, hercoga Tezeja karalisko galmu un karalisko feju galmu - karali Oberonu un karalieni Titāniju. Izrādes darbība galvenokārt norisinās naktī mežā netālu no Atēnām.

Spoži izcelas feju un cilvēku pasaules savstarpējā mijiedarbība. Fejas, it īpaši Pūks (Puck), ar maģijas līdzekļiem iejaucas mīlas attiecībās, izraisot sajukumu un komiskus pārpratumus. Lugas centrā ir arī amatnieku grupa (mekanikas), kuri gatavoies uzvest farsisku traģēdiju "Piramids un Tisba" hercoga svinībās — šī iestudējuma neveiklība un sirsnība pievieno izrādei metateātra slāni.

Personāži

  • Tezejs – Atēnu hercogs (duke), kas gatavojas laulībām ar Hipolitu.
  • Hipolita – Amazonu karaliene, kuru Tezejs ved uz laulībām.
  • Oberons – feju karalis, kurš iesaistās feju strīdā un maģiskās iejaukšanās dēļ.
  • Titānija – feju karaliene, kura strīdas ar Oberonu par bērna aizgādību.
  • Pūks (Puck) – Oberona palīgs, ātrs un izdarīgs fejs, kas izraisīs lielāko daļu pārpratumu.
  • Hermija, Lizanders, Helēna, Demētrijs – jauni atēnieši, kuru mīlas stāsts ir viens no lugas centrālajiem sižeta pavedieniem.
  • Amatnieki (mekanikas) – kuplā, komiskā grupa, kuras vidū izceļas Pumkins (Bottom), kam fejas piesienas īpaša likteņa dēļ.

Temas un motīvi

Luga skar vairākas savstarpēji sasaistītas tēmas:

  • Mīlestība un tās nepastāvība: mīlestība attēlota gan kā dievišķa kaisle, gan kā muļķīga ieradība. Mīlas burvju zieda spēks rāda, cik viegli jūtas var mainīties.
  • Ilūzija un realitāte: sapņainā gaisotne un teātra iestudējums lugā pārbauda robežas starp īstu un iedomātu pasauli.
  • Daba pret sabiedrību: mežs kļūst par vietu, kur sabiedrības kārtība temporāri izjūk, ļaujot personāžiem atklāt citus sevis aspektus.
  • Teātra un iestudējuma refleksija: amatnieku spēles un tās neveiklība ir komentārs par teātra dabu — gan smieklīgs, gan liek domāt par mākslas būtību.

Forma un valodas līdzekļi

Luga rakstīta kombinatīvā stilā: daiļrunīgā, poētiskā valodā feju un augstmaņu dialogiem, bet prozas un vienkāršāks stils tiek lietots amatnieku epizodēs, kas pastiprina komisko kontrastu. Šekspīrs izmanto bagātīgu metru, ritmu un dziesmu, kā arī spēli ar vārdiem, lai radītu sapņainu atmosfēru. Lugā ir piecas cēlieni, tradicionālā struktūra angļu renesanses traģikomēdijai.

Vēsture un iestudēšanas konteksts

Saistība ar kāzām un galma svinībām padara Sapni vasaras naktī par piemērotu izklaidi aristokrātiskām publiskām vai privātām svinībām. Lugas folkloras un klasikas avoti — Plutarha, Apuleja, Ovidija, Džefrija Čosera un Edmunda Spensera — norāda uz Šekspīra plašo literāro erudīciju. Pūka tēls ņemts arī no Reginalda Skota darba The Discoverie of Witchcraft (1584), kur ir aprakstīti tautas ticējumi un fejas.

Publicēšana un tekstu varianti

Luga pirmo reizi publicēta 1600. gada kvarto izdevumā, kas satur vairākas tekstuālās noklusējuma pazīmes un variācijas. 1623. gada First Folio izdevums iekļāva korektētāku un pilnīgāku tekstu. Zinātnieki turpina pētīt tekstu variantus, redakcijas un iespējamās rekonstrukcijas, lai noteiktu tuvāko oriģinālajam Šekspīra tekstam.

Adaptācijas un ietekme

Pēc lugas vairākkārt ir uzņemtas filmas. Vienā no filmām Miki Rūnijs atveido feju Pūku. Luga ir iedvesmojusi mūziķus, koreogrāfus un režisorus gan operā, gan baletā, gan kinofilmās un modernās interpretācijās.

Piemēri slavenām adaptācijām un ietekmei:

  • Mendelszona mūzika: Felikss Mendelszons sacerēja ievērojamu mūziku lugai, tostarp slaveno "Uvertīru" un "Kāzu maršu", kas kļuvusi par populāru ceremoniju mūziku.
  • Opera un balets: Bendžamins Britens uzrakstīja operu, bet Džordžs Balančins un Frederiks Eštons ir uzveduši baletus pēc lugas motīviem.
  • Filmas un skatuves iestudējumi: lugas kinoversijas un skatuves iestudējumi veido dažāda laikmeta interpretācijas — no laikmetīgām līdz tradicionālām, izmantojot gan klasiskus, gan modernus režisores un skatuves dizaina paņēmienus.

Nozīmīgums un mantojums

Sapnis vasaras naktī tiek uzskatīts par vienu no Šekspīra spilgtākajām komēdijām — tajā veiksmīgi saplūst romantika, fantāzija un teātra ironija. Lugas spēja vienlaikus smieties par cilvēku trauslumu un cildināt mīlestību padarījusi to par pastāvīgu repertuāra daļu teātros visā pasaulē. Tā ietekmējusi literatūru, mūziku, deju un kino, un turpina raisīt interpretācijas arī mūsdienu kultūrā.

Šekspīra darbs piedāvā universālas atziņas par cilvēku attiecībām, mākslas un ilūzijas spēku, kas padara Sapni vasaras naktī par lugas, kuru vērts lasīt un skatīt vairākkārt dažādos laikos un kontekstos.