Džons Viljams Koltreins (John William "Trane" Coltrane, 1926. gada 23. septembris — 1967. gada 17. jūlijs) bija amerikāņu džeza saksofonists un komponists. Viņš dzimis Hamleta pilsētā, Ziemeļkarolīnā, un audzis High Point apkaimē. Jaunībā mācījās mūzikas pamatus vietējos kora un pūtēju ansambļos, vēlāk pārcēlās uz Seattlu un Ņujorku, kur sāka profesionālo karjeru. Koltreina dzīvesstāstu iezīmēja gan pastāvīga radošā meklējuma, gan personiskās krīzes — tajā skaitā atkarība, ko viņš pārvarēja 1950. gadu beigās, un dziļa garīga meklēšana pēdējos gados.

Karjeras izaugsme un stils

Koltreins savas karjeras sākumā spēlēja bebop un hard bop džeza stilus, palīdzēja aizsākt modu izmantošanu džezā un vēlāk bija ļoti nozīmīga free džeza sastāvdaļa. Viņa agrīnie gadi šovos un ierakstos iezīmēja tehniski precīzu, ātru improvizāciju — Koltreina pieeja solistiskajam materiālam vēlāk attīstījās par pazīstamo "sheets of sound" (skaņu plākšņu) tehniku, kurā lielā ātrumā un blīvā harmoniskā kārtībā tika izspēlētas frāzes.

Sadarbības un svarīgākie albumi

Kā grupas līderis viņš ierakstīja aptuveni piecdesmit ierakstu, kā arī piedalījās daudzos citos albumos, piemēram, kopā ar trompetistu Milesu Deivisu un pianistu Theloniousu Monku. Svarīgākie Koltreina līdera ieraksti ir Blue Train (1957, Blue Note), Giant Steps (1960, Atlantic) — kurš demonstrē viņa sarežģīto harmonisko domāšanu, My Favorite Things (1961) — kur Koltreins plaši izmantoja soprānsaksofonu, un A Love Supreme (1964, Impulse!) — garīgs un konceptuāls darbs, kas ir viens no visu laiku ietekmīgākajiem džeza albumiem. Šajās plātnēs ir jūtama pāreja no tradicionālā bebopa uz plašākām modalitātēm un improvizācijas brīvību.

Mūzikas valoda un ietekme

Koltreina rokraksts paplašināja saksofona iespējas — viņš izmantoja intensīvu skalu un akordu pārklāšanos, atklāja jaunas ritmiskas un harmoniskas pieejas, kā arī popularizēja soprānsaksofona iekļaušanu modernajā džezā. Pēdējos gados viņa mūzika kļuva garīgāka, tostarp eksplorējot austrumu mūzikas ietekmes, meditāciju un reliģiskus motīvus. Koltreina atskaņojumi un kompozīcijas iedvesmoja gan laikabiedrus, gan vairākas nākamās paaudzes mūziķu — no hard bopa spēlētājiem līdz free džeza pionieriem.

Personīgā dzīve un pēdējie gadi

Koltreina personiskajā dzīvē nozīmīga bija viņa attiecība ar pirmo sievu Juānitu (Naima), kurai viņš veltīja slaveno kompozīciju "Naima". Vēlākais dzīves posms saistījās ar pianisti un komponisti Alisi Koltreinu (Alice Coltrane), ar kuru viņš apprecējās un kopā radīja garīgai un eksperimentālai mūzikai tuvu materiālu. Viņu dēls Ravi Koltreins arī kļuva par saksofonistu un mūziķi.

Koltreins mira no aknu vēža (aknu vēzis) 1967. gada 17. jūlijā Hantingtontas, Longailendas slimnīcā. Viņa nāve pārtrauca strauju radošo attīstību, taču atstāja mantojumu, kas turpina ietekmēt mūziku līdz mūsdienām.

Apmeklējumi, atzinība un mantojums

Viņš ietekmēja daudzus mūziķus un ir viens no nozīmīgākajiem tenorsaksofonistiem džeza vēsturē. Viņa radītās kompozīcijas un albums turpina būt studiju objekts mūzikas izglītībā, un viņa ieraksti regulāri iekļūst "labāko albumu" sarakstos. Viņš saņēma daudzus apbalvojumus, tostarp 2007. gadā (daudzus gadus pēc viņa nāves) Pulicera balvas padome piešķīra viņam īpašu atzinību par "meistarīgu improvizāciju, izcilu muzicēšanu un simbolisku nozīmi džeza vēsturē". Koltreina ietekme jūtama gan tehniskā izpildījumā, gan džeza izpratnē kā mākslas formā — viņš pierādīja, ka improvizācija var būt dziļi personiska, filozofiska un garīga izpausme.

Koltreina dzīve un darbi joprojām tiek pētīti, atskaņoti un pārinterpretēti, un viņa vārds paliek par sinonīmu radošai drosmei un mūzikas meklējumiem.