Vernons un Irēna Kastli — 20. gadsimta balles dejotāju pāris
Vernons un Irēna Kastli — slavenais 20. gadsimta balles dejotāju pāris, kas revolucionizēja dejas, modi un kultūru, popularizējot modernes dejas Pirmā pasaules kara laikā.
Vernons un Irēna Kastli (Vernon and Irene Castle) bija 20. gadsimta sākuma slavens balles dejotāju vīrs un sieva, kuri būtiski ietekmēja mūsdienu sabiedriskās dejas attīstību un popularizēšanu, it īpaši Pirmā pasaules kara priekšvakarā un tā laikā. Viņu vieglā, eleganta stila un vienkāršo, pieejamo soļu kombinācija padarīja graciozas dejas populāras gan ASV, gan Eiropā, kā arī veicināja tautas interesi par ragtaimu un citām mūsdienu deju formām.
Biogrāfija
Vernons Kastls (dzimis Viljams Vernons Blīts; 1887. gada 2. maijs — 1918. gada 15. februāris) piedzima Noričā, Norfolkā, Anglijā. Irēna Kastla (dzimusi Irēna Fota; 1893. gada 17. aprīlis — 1969. gada 25. janvāris) bija ievērojama ārsta meita, dzimusi Ņūrokelē, Ņujorkā. Pāris iepazinās ap 1910. gadu un drīz kļuva gan par dzīvesbiedriem, gan dejotāju partneriem; viņu sadarbība strauji guva atzinību teātros, vaudevillā un baletā.
Karjera un ietekme
Kopā Kastli uzstājās Brodvejā un Eiropā, viņu priekšnesumi tika augstu novērtēti par eleganci, ritma izjūtu un estētisku vienkāršību. Viņi palīdzēja padarīt sabiedriskās dejas pieņemamākas plašākām sabiedrības grupām — līdz tam daudzas dejas tika uzskatītas par skandalozām vai nepieklājīgām. Kastli arī popularizēja vairākas deju formas, tajā skaitā foxtrot un tango elementus, kā arī atbalstīja ragtaima un afroamerikāņu mūzikas iekļaušanu dekoratīvās dejas programmās, sadarbojoties ar pazīstamiem mūziķiem un orķestriem.
Viņi vadīja deju skolu, publicēja mācību grāmatas un instrukcijas par modernajām dejām un etiķeti (viņu metodikas un padomi bija paredzēti gan profesionāļiem, gan iesācējiem), kā arī ietekmēja modes un dzīvesstila tendences — īpaši sieviešu matu griezumu un tērpu stilu. Irēna kļuva par modes ikonai; viņas īsā frizūra (bob) un elegants tēls iedvesmoja daudzas sievietes visā pasaulē.
Vernona nāve un Irēnas turpmākais ceļš
Vernons pievienojās lidotāju rindām Pirmā pasaules kara laikā; viņš nomira 1918. gadā, strādājot par instruktoru un pilotu, traģiski gūstot bojāejā. Vernona nāve pārtrauca viņu profesionālo partnerību, tomēr Irēna turpināja sabiedrisko un māksliniecisko darbību — uzstājās arī solo, piedalījās kinofilmās agrīnajā kino laikmetā, rakstīja atmiņas un turpināja popularizēt dejas un modi. Viņas darbība un atmiņas palīdzēja saglabāt Kastlu vārdu deju vēsturē.
Mantojums
Kastlu pāra pienesums ir plašs: viņi ne tikai modernizēja dejās izmantoto kustību valodu, bet arī mainīja sabiedrības attieksmi pret sabiedriskajām dejām, padarot tās cienījamu un pieejamu izklaidei un socializācijai. Viņu iespaidīgais stils, mācību materiāli un mediju klātbūtne nodrošināja, ka idejas par elegantu, ritmisku un viegli pieejamu deju saglabājās arī pēc Vernona nāves. Pāra dzīve un karjera bieži tiek pieminēta dejotāju, modes un kultūras vēstures pētījumos, kā arī dažādos atdarinājumos un izrādēs.
Kā norādīts agrāk, Vernons izvēlējās skatuves uzvārdu Castle jau pirms iepazīšanās ar Irēnu 1910. gadā; viņš bija mainījis skatuves vārdu, jo viņa māsa — arī uz skatuves — jau lietoja dzimtas uzvārdu Blyth. p33
Vernons un Irēna Pils, ap 1910-1918. g.
Irēna pils
Slavas gūšana
Sākotnēji Vernons bija gatavojies kļūt par būvinženieri. 1906. gadā viņš pārcēlās uz Ņujorku. Tur viņš nostiprinājās kā komiķu aktieris un konjurors.Irēna mācījās dejot un spēlēja vairākos amatieru teātra izrādēs, pirms 1910. gadā iepazinās ar Vernonu. Nākamajā gadā, neraugoties uz viņas tēva iebildumiem, abi apprecējās. Anglijā dzimušais Vernons jau bija nostiprinājies kā dejotājs komēdiju lomās. Viņa specialitāte bija džentlmeņa dzērāja lomas, kurš, cenšoties slēpt savu stāvokli, eleganti krīt pa skatuvi.
Pēc laulībām Irēna pievienojās Vernonam izrādē The Hen-Pecks (1911), kurā viņš spēlēja galveno lomu. Pēc tam abi kopā devās uz Parīzi, lai uzstātos deju revijā. Izrāde ātri tika slēgta, bet pāris tika nolīgts kā deju aktieri Café de Paris. Uzstājoties ar jaunākajām amerikāņu dejām, Kastli drīz vien kļuva par Parīzes sabiedrībā iecienītu deju dejotāju. Viņi ieviesa amerikāņu ragtaima dejas, piemēram, Turkey Trot un Grizzly Bear.
Kad 1912. gadā Kastli atgriezās ASV, viņu panākumi tika gūti daudz plašākā mērogā. Ņujorkā duets debitēja Cafe de Paris filiālē, un drīz vien bija pieprasīts uz skatuves, vodevilā un kinofilmās. 1914. gadā pāris Ņujorkā atvēra deju skolu Castle House, naktsklubu Castles by the Sea uz Boardwalk Long Beach Ņujorkā un restorānu Sans Souci.
Kino un mode
Līdztekus kabarē darbojās arī Brodvejā. Lielākie panākumi The Castles tika gūti Brodvejā, Irvinga Berlina debijas mūziklā Watch Your Step (1914). Šajā ekstravagantajā mūzikālā pāris pilnveidoja un popularizēja fokstrotu, ko, iespējams, izgudroja komiķis Harijs Fokss. Pēc izrādīšanas Ņujorkā mūzikls "Watch Your Step" koncertēja līdz 1916. gadam.The Castles palīdzēja noņemt vulgaritātes stigmu no tuvām dejām. The Castles priekšnesumi, kas bieži tika iestudēti ragtaima un džeza ritmos, popularizēja afroamerikāņu mūziku arī labklājīgo balto vidū. Arī Irēnas modes izjūta aizsāka valsts mēroga tendences. Viņas elegantās, bet vienkāršās, plīvojošās kleitas bieži tika publicētas modes žurnālos. Viņa arī iepazīstināja amerikānietes ar bobu - īsu frizūru, ko 20. gadsimta 20. gados bija iecienījušas flappers (sk. arī Luīze Brūka).
1914. gadā The Castles parādījās kinohronikā "Sociālās un teātra dejas" un tajā pašā gadā uzrakstīja mācību grāmatu "Modernās dejas", kas kļuva par bestselleru. Pāris filmējās arī mākslas filmā The Whirl of Life (1915), kas guva labu kritiķu un publikas vērtējumu. Kad 1910. gadu vidū pāra slava pieauga, Irēna Kaste kļuva par nozīmīgu modes tendenču noteicēju ar saviem kuplajiem matiem un īsākiem svārkiem. Viņas šiku garderobi gandrīz pilnībā nodrošināja kurjers "Lucile" (Lucy, Lady Duff-Gordon), taču dažus apģērbus Irēna dizainēja arī pati.
Slaidie, elegantie "Castles" daudzējādā ziņā bija tendenču noteicēji: viņi ceļoja kopā ar melnādaino orķestri, viņu menedžere bija atklāta lesbiete, un viņi bija dzīvnieku tiesību aizstāvji jau krietni pirms tam, kad tas kļuva par sabiedrībā aktuālu jautājumu.
The Castles atbalstīja Victor Records un Victrolas. Viņi izdeva ierakstus, ko ierakstīja Castle House Orchestra, kuru vadīja Džeimss Rīss Eirovs - melnādainās mūzikas pionieris. Savus nosaukumus viņi izmantoja arī citu produktu reklāmās, sākot ar cigāriem un kosmētiku un beidzot ar apaviem un cepurēm. Īsāk sakot, viņi bija mūsdienīgas personības, kam piemita pašreklāmas dāvana. Viņi bija tikpat slaveni kā jebkuras tā laika kinozvaigznes.
Pirmais pasaules karš: Vernona nāve
Vernons atgriezās Apvienotajā Karalistē, lai Pirmā pasaules kara laikā kļūtu par pilotu Karaliskajā lidotāju korpusā. 1917. gadā, lidojot Rietumu frontē, viņš notrieca divas lidmašīnas un tika apbalvots ar Francijas Gērērija krustu. Viņu nosūtīja uz Kanādu apmācīt jaunus pilotus, pēc tam paaugstināja par kapteini un nosūtīja uz ASV apmācīt amerikāņu pilotus.
Lidojot Benbrook Field, netālu no Fortvortas, Teksasas štatā, viņš neilgi pēc pacelšanās veica ārkārtas pasākumus, lai izvairītos no cita lidaparāta. Viņa lidmašīna apstājās, un viņš nespēja atgūt kontroli. Vernons bija vienīgais cietušais. Nāves briesmas guvis, viņš nomira drīz pēc avārijas, 1918. gada 15. februārī (1918-02-15) (30 gadu vecumā). Irēna godināja Vernonu savās memuāros "Mans vīrs" (My Husband, 1919).
Dzīve bez Vernona
Pirms aiziešanas no šovbiznesa Irēna no 1917. līdz 1924. gadam filmējās ducī neteātra filmās un uzstājās vairākās teātra izrādēs. Viņa bija precējusies vēl trīs reizes - ar Robertu Tremanu, Frederiku Maklahlinu un Džordžu Encingeru.
1939. gadā par viņas dzīvi ar Vernonu tika uzņemta filma The Story of Vernon and Irene Castle (Vernona un Irēnas Kastlu stāsts), kuru producēja RKO un kurā galvenajās lomās filmējās Freds Astērs un Džindžera Rodžersa. Irēna filmā darbojās kā tehniskā padomdevēja, taču nonāca konfliktā ar Rodžersu, kurš atteicās no īsā boba vai tumšākiem matiem. Irēna arī iebilda pret to, ka viņu kalpu spēlē baltais aktieris Valters Brennans: "Valters bija melnādains".
Visu atlikušo mūžu Irēna bija pārliecināta dzīvnieku tiesību aktīviste, visbeidzot viņa nodibināja Ilinoisas dzīvnieku patversmi "Orphans of the Storm", kas joprojām aktīvi darbojas.
Irēna nomira 1969. gada 25. janvārī(1969-01-25) (75 gadu vecumā). Vernons un Irēna Kastli ir kopā apglabāti Vudlaunas kapsētā Bronksā, Ņujorkā. Vernonam Kastlam ir liels piemineklis netālu no viņa avārijas vietas Benbrukā, Teksasas štatā.
Modes galerija
Irene Castle 1916-1917. gada modes modeles Irene Castle
Bumba kostīms
Vasaras pēcpusdienas kostīms
Pastaiga tērpā à la Guerre
Ziemas pēcpusdienas kostīms
"Vernona Kastla kundze, kas Amerikas jaunajai sievietei noteica šodienas tērpu un īsu matu modi. Šā iemesla dēļ un tāpēc, ka Kastlas kundzei piemīt izcils formas (pareiza ķermeņa stāja) un apģērba izjūta (zināšanas par to, ko un kā valkāt), mēs esam izvēlējušies viņu, lai ilustrētu vairākus 1916. un 1917. gadam raksturīgus tērpu veidus." Emīlija Burbank Sieviete kā rotājums (1917).
Saistītās dejas
- Zaķa apskāviens
- Pils pastaiga
- Foxtrot
- Grizli lācis
- Kavēšanās valsis
- Maxixe
- Tango
- Turcija Trot
Jautājumi un atbildes
J: Kāds bija Vernona Kastla dzimtās ģimenes vārds?
A: Vernona Kastla dzimtā ģimene bija Blyth.
J: Kur dzimis Vernons Kastls?
A: Vernons Kastls dzimis Norvičā, Norfolkā, Anglijā.
J: Kad Irēna un Vernons iepazinās?
A: Irēna un Vernons iepazinās 1910. gadā.
J: Kāds ir Irēnas Kastlas tēva vārds?
A: Irēnas Kastlas tēvs ir ievērojams ārsts no Ņūrohelas Ņujorkā.
J: Kāpēc Vernons par savu skatuves vārdu izvēlējās "Castle"?
A: Vernons izvēlējās "Castle" par savu skatuves vārdu, jo viņa māsa (arī uz skatuves) jau lietoja dzimtas vārdu Blyth.
J: Cik ilgi viņi bija slaveni ar deju attīstīšanu un popularizēšanu Pirmā pasaules kara laikā?
A: Viņi bija slaveni ar deju attīstīšanu un popularizēšanu Pirmā pasaules kara laikā apmēram 8 gadus (1910-1918).
Meklēt