Vernons un Irēna Kastli (Vernon and Irene Castle) bija 20. gadsimta sākuma slavens balles dejotāju vīrs un sieva, kuri būtiski ietekmēja mūsdienu sabiedriskās dejas attīstību un popularizēšanu, it īpaši Pirmā pasaules kara priekšvakarā un tā laikā. Viņu vieglā, eleganta stila un vienkāršo, pieejamo soļu kombinācija padarīja graciozas dejas populāras gan ASV, gan Eiropā, kā arī veicināja tautas interesi par ragtaimu un citām mūsdienu deju formām.

Biogrāfija

Vernons Kastls (dzimis Viljams Vernons Blīts; 1887. gada 2. maijs — 1918. gada 15. februāris) piedzima Noričā, Norfolkā, Anglijā. Irēna Kastla (dzimusi Irēna Fota; 1893. gada 17. aprīlis — 1969. gada 25. janvāris) bija ievērojama ārsta meita, dzimusi Ņūrokelē, Ņujorkā. Pāris iepazinās ap 1910. gadu un drīz kļuva gan par dzīvesbiedriem, gan dejotāju partneriem; viņu sadarbība strauji guva atzinību teātros, vaudevillā un baletā.

Karjera un ietekme

Kopā Kastli uzstājās Brodvejā un Eiropā, viņu priekšnesumi tika augstu novērtēti par eleganci, ritma izjūtu un estētisku vienkāršību. Viņi palīdzēja padarīt sabiedriskās dejas pieņemamākas plašākām sabiedrības grupām — līdz tam daudzas dejas tika uzskatītas par skandalozām vai nepieklājīgām. Kastli arī popularizēja vairākas deju formas, tajā skaitā foxtrot un tango elementus, kā arī atbalstīja ragtaima un afroamerikāņu mūzikas iekļaušanu dekoratīvās dejas programmās, sadarbojoties ar pazīstamiem mūziķiem un orķestriem.

Viņi vadīja deju skolu, publicēja mācību grāmatas un instrukcijas par modernajām dejām un etiķeti (viņu metodikas un padomi bija paredzēti gan profesionāļiem, gan iesācējiem), kā arī ietekmēja modes un dzīvesstila tendences — īpaši sieviešu matu griezumu un tērpu stilu. Irēna kļuva par modes ikonai; viņas īsā frizūra (bob) un elegants tēls iedvesmoja daudzas sievietes visā pasaulē.

Vernona nāve un Irēnas turpmākais ceļš

Vernons pievienojās lidotāju rindām Pirmā pasaules kara laikā; viņš nomira 1918. gadā, strādājot par instruktoru un pilotu, traģiski gūstot bojāejā. Vernona nāve pārtrauca viņu profesionālo partnerību, tomēr Irēna turpināja sabiedrisko un māksliniecisko darbību — uzstājās arī solo, piedalījās kinofilmās agrīnajā kino laikmetā, rakstīja atmiņas un turpināja popularizēt dejas un modi. Viņas darbība un atmiņas palīdzēja saglabāt Kastlu vārdu deju vēsturē.

Mantojums

Kastlu pāra pienesums ir plašs: viņi ne tikai modernizēja dejās izmantoto kustību valodu, bet arī mainīja sabiedrības attieksmi pret sabiedriskajām dejām, padarot tās cienījamu un pieejamu izklaidei un socializācijai. Viņu iespaidīgais stils, mācību materiāli un mediju klātbūtne nodrošināja, ka idejas par elegantu, ritmisku un viegli pieejamu deju saglabājās arī pēc Vernona nāves. Pāra dzīve un karjera bieži tiek pieminēta dejotāju, modes un kultūras vēstures pētījumos, kā arī dažādos atdarinājumos un izrādēs.

Kā norādīts agrāk, Vernons izvēlējās skatuves uzvārdu Castle jau pirms iepazīšanās ar Irēnu 1910. gadā; viņš bija mainījis skatuves vārdu, jo viņa māsa — arī uz skatuves — jau lietoja dzimtas uzvārdu Blyth. p33