Vernons un Irēna Castle

Slavas gūšana

Sākotnēji Vernons bija gatavojies kļūt par būvinženieri. 1906. gadā viņš pārcēlās uz Ņujorku. Tur viņš nostiprinājās kā komiķu aktieris un konjurors.

Irēna mācījās dejot un spēlēja vairākos amatieru teātra izrādēs, pirms 1910. gadā iepazinās ar Vernonu. Nākamajā gadā, neraugoties uz viņas tēva iebildumiem, abi apprecējās. Anglijā dzimušais Vernons jau bija nostiprinājies kā dejotājs komēdiju lomās. Viņa specialitāte bija džentlmeņa dzērāja lomas, kurš, cenšoties slēpt savu stāvokli, eleganti krīt pa skatuvi.

Pēc laulībām Irēna pievienojās Vernonam izrādē The Hen-Pecks (1911), kurā viņš spēlēja galveno lomu. Pēc tam abi kopā devās uz Parīzi, lai uzstātos deju revijā. Izrāde ātri tika slēgta, bet pāris tika nolīgts kā deju aktieri Café de Paris. Uzstājoties ar jaunākajām amerikāņu dejām, Kastli drīz vien kļuva par Parīzes sabiedrībā iecienītu deju dejotāju. Viņi ieviesa amerikāņu ragtaima dejas, piemēram, Turkey Trot un Grizzly Bear.

Kad 1912. gadā Kastli atgriezās ASV, viņu panākumi tika gūti daudz plašākā mērogā. Ņujorkā duets debitēja Cafe de Paris filiālē, un drīz vien bija pieprasīts uz skatuves, vodevilā un kinofilmās. 1914. gadā pāris Ņujorkā atvēra deju skolu Castle House, naktsklubu Castles by the Sea uz Boardwalk Long Beach Ņujorkā un restorānu Sans Souci.

Kino un mode

Līdztekus kabarē darbojās arī Brodvejā. Lielākie panākumi The Castles tika gūti Brodvejā, Irvinga Berlina debijas mūziklā Watch Your Step (1914). Šajā ekstravagantajā mūzikālā pāris pilnveidoja un popularizēja fokstrotu, ko, iespējams, izgudroja komiķis Harijs Fokss. Pēc izrādīšanas Ņujorkā mūzikls "Watch Your Step" koncertēja līdz 1916. gadam.

The Castles palīdzēja noņemt vulgaritātes stigmu no tuvām dejām. The Castles priekšnesumi, kas bieži tika iestudēti ragtaima un džeza ritmos, popularizēja afroamerikāņu mūziku arī labklājīgo balto vidū. Arī Irēnas modes izjūta aizsāka valsts mēroga tendences. Viņas elegantās, bet vienkāršās, plīvojošās kleitas bieži tika publicētas modes žurnālos. Viņa arī iepazīstināja amerikānietes ar bobu - īsu frizūru, ko 20. gadsimta 20. gados bija iecienījušas flappers (sk. arī Luīze Brūka).

1914. gadā The Castles parādījās kinohronikā "Sociālās un teātra dejas" un tajā pašā gadā uzrakstīja mācību grāmatu "Modernās dejas", kas kļuva par bestselleru. Pāris filmējās arī mākslas filmā The Whirl of Life (1915), kas guva labu kritiķu un publikas vērtējumu. Kad 1910. gadu vidū pāra slava pieauga, Irēna Kaste kļuva par nozīmīgu modes tendenču noteicēju ar saviem kuplajiem matiem un īsākiem svārkiem. Viņas šiku garderobi gandrīz pilnībā nodrošināja kurjers "Lucile" (Lucy, Lady Duff-Gordon), taču dažus apģērbus Irēna dizainēja arī pati.

Slaidie, elegantie "Castles" daudzējādā ziņā bija tendenču noteicēji: viņi ceļoja kopā ar melnādaino orķestri, viņu menedžere bija atklāta lesbiete, un viņi bija dzīvnieku tiesību aizstāvji jau krietni pirms tam, kad tas kļuva par sabiedrībā aktuālu jautājumu.

The Castles atbalstīja Victor Records un Victrolas. Viņi izdeva ierakstus, ko ierakstīja Castle House Orchestra, kuru vadīja Džeimss Rīss Eirovs - melnādainās mūzikas pionieris. Savus nosaukumus viņi izmantoja arī citu produktu reklāmās, sākot ar cigāriem un kosmētiku un beidzot ar apaviem un cepurēm. Īsāk sakot, viņi bija mūsdienīgas personības, kam piemita pašreklāmas dāvana. Viņi bija tikpat slaveni kā jebkuras tā laika kinozvaigznes.

Pirmais pasaules karš: Vernona nāve

Vernons atgriezās Apvienotajā Karalistē, lai Pirmā pasaules kara laikā kļūtu par pilotu Karaliskajā lidotāju korpusā. 1917. gadā, lidojot Rietumu frontē, viņš notrieca divas lidmašīnas un tika apbalvots ar Francijas Gērērija krustu. Viņu nosūtīja uz Kanādu apmācīt jaunus pilotus, pēc tam paaugstināja par kapteini un nosūtīja uz ASV apmācīt amerikāņu pilotus.

Lidojot Benbrook Field, netālu no Fortvortas, Teksasas štatā, viņš neilgi pēc pacelšanās veica ārkārtas pasākumus, lai izvairītos no cita lidaparāta. Viņa lidmašīna apstājās, un viņš nespēja atgūt kontroli. Vernons bija vienīgais cietušais. Nāves briesmas guvis, viņš nomira drīz pēc avārijas, 1918. gada 15. februārī (1918-02-15) (30 gadu vecumā). Irēna godināja Vernonu savās memuāros "Mans vīrs" (My Husband, 1919).

Dzīve bez Vernona

Pirms aiziešanas no šovbiznesa Irēna no 1917. līdz 1924. gadam filmējās ducī neteātra filmās un uzstājās vairākās teātra izrādēs. Viņa bija precējusies vēl trīs reizes - ar Robertu Tremanu, Frederiku Maklahlinu un Džordžu Encingeru.

1939. gadā par viņas dzīvi ar Vernonu tika uzņemta filma The Story of Vernon and Irene Castle (Vernona un Irēnas Kastlu stāsts), kuru producēja RKO un kurā galvenajās lomās filmējās Freds Astērs un Džindžera Rodžersa. Irēna filmā darbojās kā tehniskā padomdevēja, taču nonāca konfliktā ar Rodžersu, kurš atteicās no īsā boba vai tumšākiem matiem. Irēna arī iebilda pret to, ka viņu kalpu spēlē baltais aktieris Valters Brennans: "Valters bija melnādains".

Visu atlikušo mūžu Irēna bija pārliecināta dzīvnieku tiesību aktīviste, visbeidzot viņa nodibināja Ilinoisas dzīvnieku patversmi "Orphans of the Storm", kas joprojām aktīvi darbojas.

Irēna nomira 1969. gada 25. janvārī(1969-01-25) (75 gadu vecumā). Vernons un Irēna Kastli ir kopā apglabāti Vudlaunas kapsētā Bronksā, Ņujorkā. Vernonam Kastlam ir liels piemineklis netālu no viņa avārijas vietas Benbrukā, Teksasas štatā.

Modes galerija

Saistītās dejas

• Zaķa apskāviens
• Pils pastaiga
• Foxtrot
• Grizli lācis
• Kavēšanās valsis
• Maxixe
• Tango
• Turcija Trot