Atkarīgā teritorija — definīcija, veidi un piemēri (Grenlande, Svētā Helēna)
Atkarīga teritorija ir teritorija, kas nav pilnībā neatkarīga vai suverēna. Tā juridiski pieder vai atrodas pakļauta citai — parasti lielākai — valstij un ir zināmā mērā atkarīga no tās. Pastāv dažādas atkarības pakāpes un formas; parasti atkarīga teritorija no subnacionālajām vienībām atšķiras ar to, ka to neuzskata par tiešu suverēnas valsts sastāvdaļu. Subnacionāla vienība parasti ir pašas valsts administratīva daļa, savukārt atkarīga teritorija ir juridiski atsevišķa vienība ar plašāku vai ierobežotāku autonomijas pakāpi.
Raksturīgās iezīmes
- Saimnieciskā un politiskā atkarība: atkarīgā teritorija bieži saņem finansiālu atbalstu no metropoles un ir atkarīga no tās politiskās aizsardzības un ārpolitikas.
- Suverenitātes izpausme: ārlietas un drošība parasti tiek nodrošinātas vai regulētas suverēnās valsts līmenī; iekšējā pārvaldē var būt liela pašpārvalde.
- Juridiskā atšķirība: teritorija nav pilnīga neatkarīga valsts un nereti atrodas citā starptautiskas tiesības statusā nekā metropoles teritorija.
- Pilsonība un tiesības: iedzīvotāju pilsonības tiesības var atšķirties — dažkārt iedzīvotāji ir metropoles pilsoņi, citkārt tiem ir īpašs statuss.
- Dažāda autonomijas pakāpe: pastāv plašs spektrs — no gandrīz pilnīgas pašpārvaldes (piem., asocētas valsts statusi) līdz stingrai kontrolei no metropoles puses.
Veidi un juridiskās formas
Atkarīgās teritorijas var būt visdažādākās formas. Biežāk sastopamie juridiskie veidi ir:
- Overseas/overseas territories — tādas teritorijas kā Lielbritānijas Overseas Territories (piemēram, Gibraltāra un Bermudu tipa piemēri).
- Crown dependencies — īpašs saistības veids (piem., Menas sala, Džērsija), kur suverenitāte pieder monarhijai, bet tās nav Lielbritānijas daļa.
- Asociētās valstis — teritorijas, kas pastāvīgā līgumiskā saistībā sekmē lielu pašpārvaldi, piemēram, brīvās asociācijas piemēri (Kuka salas, Ņūja?).
- Francijas pārstāvniecības (outre-mer) — dažādas pakāpes: departamenti, kolektivitātes, teritoriālās vienības ar atšķirīgu autonomiju.
- Protektorāti un administrētas teritorijas — situācijas, kur metropole nodrošina aizsardzību un ārlietas, bet daļa iekšējās varas paliek vietējām struktūrām.
Pārvaldība un suverenitātes jautājumi
Praksē atkarīgās teritorijas pārvaldība var izpausties ļoti atšķirīgi. Dažās teritorijās vietējās vēlētas institūcijas izmanto plašas pilnvaras iekšlietās, bet cits svarīgākās jomas — aizsardzība, ārlietas un starptautiskā pārstāvība — paliek suverēnās valsts rokās. Metropole var iecelt gubernatoru vai citas pārvaldes amatpersonas, noteikt likumdošanu vai nodrošināt budžeta subsīdijas.
Ekonomika, iedzīvotāji un pilsonība
Atkarīgajās teritorijās bieži ir ierobežotas vietējās ekonomiskās iespējas, tāpēc tās var būt atkarīgas no finansiālas palīdzības, tirdzniecības preferencēm vai metropoles investīcijām. Resursu pārvaldība (piem., zvejniecība, minerāli, enerģija) var būt strīdus objekts starp vietējo valdību un metropoli. Iedzīvotāju tiesiskais statuss — pilsonība, vēlēšanu tiesības, imigrācijas noteikumi — var atšķirties atkarībā no konkrētā statusa līguma.
Piemēri: Grenlande un Svētā Helēna ir Apvienotās Karalistes
Grenlande ir plašs piemērs teritorijai ar ievērojamu pašpārvaldi: tā juridiski pieder Dānijai, taču pēc 2009. gada pašpārvaldes likuma (Self-Government Act) tai ir plašas tiesības noteikt iekšējo politiku, izņemt resursus un veidot tiesisko regulējumu daļā jautājumu. Grenlande saglabā dāņu pilsonību un daudzas saiknes ar Dāniju, bet vietējā valdība pārvalda lielu daļu ikdienas jautājumu, un teritorija pakāpeniski strādā pie lielākas pašnoteikšanās iespējas.
Svētā Helēna ir Apvienotās Karalistes atkarīgā teritorija, kas atrodas Dienvidatlantijā. Tā ietver arī Ascension un Tristan da Cunha kā administratīvas sastāvdaļas. Svētās Helēnas pārvaldē liela loma ir britu gubernatoram, taču pastāv arī vietējā padome un administratīvas struktūras, kas risina iedzīvotāju ikdienas lietas. Teritorija ir ļoti nomaļa, ar nelielu iedzīvotāju skaitu un ekonomiku, kas balstās uz atbalstu no metropoles, tūrisma attīstību un vietējiem resursiem.
Starptautiskā tiesība un dekolonizācija
Starptautiskā tiesība, īpaši Apvienoto Nāciju Organizācijas ietvaros, uzsver tautu pašnoteikšanās tiesības. Daudzas atkarīgās teritorijas ir iekļautas ANO sarakstos par non-self-governing territories, un pastāv starptautiska spiediena vai dialoga procesi par iespējamu neatkarību, asimilāciju vai citu statusa maiņu. Risinājumi var ietvert referendumus, pakāpenisku pārnešanu uz pašnoteikšanos, brīvu asociāciju vai pilnīgas neatkarības piešķiršanu.
Kopsavilkums: atkarīga teritorija ir juridiski atsevišķa teritorija, kas saglabā saiknes ar suverēno valsti, taču tās autonomijas pakāpe var būt ļoti dažāda — no plašas pašpārvaldes līdz stingrai atkarībai. Starptautiskās tiesības, vēsturiskie līgumi un vietējās politiskās izvēles nosaka, kādā veidā šīs teritorijas attīstīsies un kāds būs to nākotnes statuss.
Atkarīgo teritoriju saraksti
Šajā sarakstā ir iekļautas visas teritorijas, kas nav juridiski iekļautas to pārvaldošajā valstī, tostarp vairākas teritorijas, kuras nav iekļautas Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas nesavaldīgo teritoriju sarakstā. Atkarību prasības bez vispārējas starptautiskas atzīšanas, tostarp visas prasības Antarktikā, ir uzskaitītas slīprakstā.
Jaunzēlande
Kopsavilkums: Jaunzēlandei ir viena atkarīga teritorija (Tokelau) un teritoriāla prasība Antarktikā, kā arī divas pašpārvaldes asociētās valstis.
| Brīva asociācija | Administrācija | ISO 3166 valstu kodi |
|
| Pašpārvaldes valsts brīvā asociācijā ar Jaunzēlandi kopš 1965. gada. Kuka salu statuss starptautisko tiesību izpratnē tiek uzskatīts par līdzvērtīgu neatkarībai, un valsts īsteno pilnīgu suverenitāti pār savām iekšējām un ārējām lietām. Tomēr saskaņā ar brīvās asociācijas nolīguma noteikumiem Jaunzēlande saglabā zināmu atbildību par Kuka salu ārlietām un aizsardzību. Šie pienākumi nepiešķir kontroles tiesības, un tos īsteno tikai pēc Kuka salu valdības pieprasījuma. Jaunzēlandes valdība neuzskata Kuka salas par suverēnu valsti, jo tā turpina izmantot Jaunzēlandes pilsonību. | CK- |
|
| Pašpārvaldes valsts brīvā asociācijā ar Jaunzēlandi kopš 1974. gada. Starptautisko tiesību izpratnē Niue statuss tiek uzskatīts par līdzvērtīgu neatkarībai, un valsts īsteno pilnīgu suverenitāti savās iekšējās un ārējās lietās. Tomēr saskaņā ar brīvās asociācijas nolīguma noteikumiem Jaunzēlande saglabā zināmu atbildību par Niue ārlietām un aizsardzību. Šie pienākumi nepiešķir kontroles tiesības, un tos īsteno tikai pēc Niue valdības pieprasījuma. Jaunzēlandes valdība neuzskata Niue par suverēnu, jo tā turpina izmantot Jaunzēlandes pilsonību. | NU- |
| Teritorija | Administrācija | ISO 3166 valstu kodi |
|
| Jaunzēlandes teritorija. Tokelau un Jaunzēlande ir vienojušās par konstitūcijas projektu, jo tās virzās uz brīvu asociāciju ar Jaunzēlandi. ANO sponsorētajā referendumā par pašpārvaldi 2006. gada februārī netika panākts divu trešdaļu balsu vairākums, kas nepieciešams, lai mainītu pašreizējo politisko statusu. Otrs referendums notika 2007. gada oktobrī, bet tas nesasniedza nepieciešamo robežu2 ⁄ .3 | TK- |
| Nav pastāvīgu iedzīvotāju. Jaunzēlandes pretenzijas uz Antarktiku. Atšķirībā no Tokelau un asociētajām valstīm (Kuka salām un Niue) tā konstitucionāli ir Jaunzēlandes daļa. | AQ ietvaros |
Norvēģija
Kopsavilkums: Norvēģijai ir 1 atkarīga teritorija un 2 atkarības prasības.
| Atkarība | Administrācija | ISO 3166 valstu kodi |
| Nav pastāvīgu iedzīvotāju. Atkarīgo teritoriju no Oslo administrē Tieslietu ministrijas Polāro lietu departaments un policija. | BV- | |
|
| Nav pastāvīgu iedzīvotāju. Atkarīgās teritorijas (uz kurām attiecas Antarktikas līguma sistēma), ko no Oslo administrē Tieslietu un policijas ministrijas Polāro lietu departaments. | AQ ietvaros |
|
|
Apvienotā Karaliste
Kopsavilkums: Apvienotajai Karalistei ir 13 aizjūras teritorijas (10 autonomas, 1 ar ierobežotu piekļuvi militārajam personālam, 1 neapdzīvota, 1 suverēnu bāzu teritoriju grupa), 3 Kroņa atkarīgās teritorijas (autonomas) un 1 prasība par atkarību.
| Aizjūras teritorijas (apdzīvotas) | Administrācija | ISO 3166 valstu kodi |
|
| Angvilas Asamblejas palāta risina iekšlietas. Ir iekļauta Apvienoto Nāciju Organizācijas sarakstā, kurā iekļautas pašpārvaldes nevalstiskās teritorijas. | AI- |
| Bermudu salu parlaments risina iekšlietas, un Apvienotā Karaliste ir noteikusi, ka šī teritorija ir pašpārvaldes teritorija. Ir iekļauta Apvienoto Nāciju Organizācijas sarakstā ar teritorijām, kas nav pašpārvaldes teritorijas. | BM- | |
|
| Pārvalda Britu Indijas okeāna teritorijas komisārs, kas ir pakļauts Ārlietu un Sadraudzības ministrijai. Sākotnējie iedzīvotāji no 1967. līdz 1973. gadam tika pārcelti, un pašlaik tur var uzturēties tikai militārpersonas. Uz to pretendē arī Maurīcija. | IO- |
| Britu Virdžīnu salu Asamblejas palāta risina iekšlietas. Parādās Apvienoto Nāciju Organizācijas sarakstā ar teritorijām, kas nav pašpārvaldes teritorijas. | VG- | |
|
| Kaimanu salu Likumdošanas asambleja risina iekšlietas. Parādās Apvienoto Nāciju Organizācijas sarakstā ar teritorijām, kas nav pašpārvaldes teritorijas. | KY- |
| Folklendu salu Likumdošanas asambleja risina iekšlietas. Ir iekļauta Apvienoto Nāciju Organizācijas sarakstā ar teritorijām, kas nav pašpārvaldes teritorijas. Uz tām pretendē arī Argentīna. | FK- | |
| Gibraltāra parlaments risina iekšlietas. Gandrīz pilnīga iekšējā pašpārvalde. iekļauts Apvienoto Nāciju Organizācijas sarakstā ar teritorijām, kas nav pašpārvaldes teritorijas. | GI- | |
|
| Montseratas Likumdošanas padome risina iekšlietas. Ir iekļauta Apvienoto Nāciju Organizācijas sarakstā ar teritorijām, kas nav pašpārvaldes teritorijas. | MS- |
| Pitsērnas salu padome risina dažus iekšlietu jautājumus, tomēr lēmumus apstiprina Pitsērnas salu gubernators, kas ir pakļauts Ārlietu un Sadraudzības ministrijai. Ir iekļauta Apvienoto Nāciju Organizācijas sarakstā ar teritorijām, kas nav pašpārvaldes teritorijas. | PN- | |
| Svētās Helēnas salas Likumdošanas padome, Ascenzijas salas Padome un Tristana da Kuņas salas Padome risina iekšlietas. Ir iekļauta Apvienoto Nāciju Organizācijas sarakstā ar teritorijām, kas nav pašpārvaldes teritorijas. | SH- | |
| Tērksas un Kaikosas salu Asamblejas palāta risina dažus iekšlietu jautājumus. Parādās Apvienoto Nāciju Organizācijas sarakstā ar teritorijām, kas nav pašpārvaldes teritorijas. | TC- | |
| Aizjūras teritorijas (neapdzīvotas) | Administrācija | ISO 3166 valstu kodi |
|
| Administrē Dienviddžordžijas un Dienvidsendvičas salu komisārs (kas ir arī Folklendu salu gubernators), kurš ir pakļauts Ārlietu un Sadraudzības ministrijai. Nav pastāvīgu iedzīvotāju. Uz tām pretendē arī Argentīna. | GS- |
| Administrē Britu Antarktikas teritorijas komisārs, kas ir pakļauts Ārlietu un Sadraudzības ministrijai. Nav pastāvīgu iedzīvotāju. Apvienotās Karalistes pretenzijas uz Antarktīdu. | AQ ietvaros | |
| Suverēnās bāzes teritorijas | Administrācija | ISO 3166 valstu kodi |
|
| Pārvalda Britu spēku Kiprā komandieris, kas ir pakļauts Aizsardzības ministrijai. Pastāvīgie Kipras iedzīvotāji, kā arī britu militārpersonas un viņu ģimenes. | Nav ISO 3166 koda |
| Kroņa atkarības | Administrācija | ISO 3166 valstu kodi |
|
| Apvienotā Karaliste ir atbildīga par aizsardzību, starptautisko pārstāvību un labu pārvaldību. Apvienotās Karalistes parlaments var pieņemt tiesību aktus to vārdā, ja uzskata to par nepieciešamu. | GG- |
| JE- | ||
| IM- |
Amerikas Savienotās Valstis
Kopsavilkums: Amerikas Savienotajām Valstīm ir 11 atkarīgas teritorijas un 2 atkarības prasības. Neapdzīvoto Palmiras atolu pārvalda līdzīgi kā dažas no šīm teritorijām, bet atšķirībā no citām teritorijām tas ir pilnībā iekļauts Amerikas Savienoto Valstu sastāvā.
| Neiekļautās organizētās teritorijas | Administrācija | ISO 3166 valstu kodi |
| Neinkorporēta organizēta ASV teritorija; politiskās attiecības tiek īstenotas ar Iekšlietu ministrijas Iekšlietu departamenta Salu lietu biroja starpniecību. Parādās Apvienoto Nāciju Organizācijas sarakstā ar teritorijām, kas nav pašpārvaldes teritorijas. | US-GU vai GU | |
|
| Sadraudzība politiskajā savienībā ar ASV; federālo finansējumu administrē Iekšlietu ministrijas Salu lietu pārvalde (Office of Insular Affairs, Department of the Interior). | US-MP vai MP |
| Neinkorporēta organizēta ASV teritorija ar komūnas statusu; politiskās attiecības tiek īstenotas ar prezidenta biroja starpniecību. | ASV-PR vai PR | |
|
| Neinkorporēta organizēta ASV teritorija; politiskās attiecības vada Iekšlietu ministrijas Iekšlietu departamenta Salu lietu birojs. Parādās Apvienoto Nāciju Organizācijas sarakstā ar teritorijām, kas nav pašpārvaldes teritorijas. | US-VI vai VI |
| Neiekļautās neorganizētās teritorijas | Administrācija | ISO 3166 valstu kodi |
|
| Neinkorporēta neorganizēta teritorija, ko pārvalda ASV Iekšlietu departamenta Salu lietu pārvalde (Office of Insular Affairs, U.S. Department of Interior). Parādās Apvienoto Nāciju Organizācijas sarakstā ar teritorijām, kas nav pašpārvaldes teritorijas. | US-AS vai AS |
| Neiekļautās neorganizētās teritorijas | Administrācija | ISO 3166 valstu kodi |
|
| ASV neiekļautās neorganizētās teritorijas, ko pārvalda Iekšlietu ministrijas Zivju un dabas dienests. | US-UM-81 vai UM-81 |
|
| US-UM-84 vai UM-84 | |
|
| US-UM-86 vai UM-86 | |
|
| US-UM-67 vai UM-67 | |
|
| US-UM-89 vai UM-89 | |
|
| Neiekļauta neorganizēta ASV teritorija, ko pārvalda Iekšlietu ministrijas Zivju un savvaļas dzīvnieku dienests (Fish and Wildlife Service of the Department of the Interior). Nav pastāvīgas populācijas. | US-UM-71 vai UM-71 |
| Neiekļauta neorganizēta ASV teritorija, ko pārvalda Iekšlietu ministrijas Zivju un dabas dienests no Cabo Rojo nacionālā savvaļas dabas patvēruma Cabo Rojo, Puertoriko. Pretendē Haiti un privāti, izmantojot Guano salu likumu. | US-UM-76 vai UM-76 | |
|
| Neiekļauta neorganizēta ASV teritorija, ko pārvalda Iekšlietu ministrijas Zivju un savvaļas dzīvnieku dienests (Fish and Wildlife Service of the Department of the Interior). Uz to pretendē Māršala salas. Nav pastāvīgu iedzīvotāju. | US-UM-79 vai UM-79 |
| Bajo Nuevo banka | Administrē Kolumbija. Pretendē ASV (saskaņā ar Guano salu likumu) un Jamaika. Nikaragvas prasību 2012. gadā par labu Kolumbijai atrisināja Starptautiskā Tiesa (ASV nav puse un neatzīst tiesas jurisdikciju). | CO-SAP ietvaros |
| Serranilla banka | Pārvalda Kolumbija; jūras spēku garnizona atrašanās vieta. ASV (kopš 1879. gada saskaņā ar Guano salu likumu), Hondurasa un Jamaika. Nikaragvas prasību 2012. gadā par labu Kolumbijai atrisināja Starptautiskā Tiesa (ASV nav puse un neatzīst tiesas jurisdikciju). |
.svg.png){kind=small}
.svg.png){kind=small}
.svg.png){kind=small}
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir atkarīgā teritorija?
Atbilde: Atkarīga teritorija ir teritorija, kas pieder suverēnai valstij, bet nav pilnībā neatkarīga vai suverēna. Tā ir zināmā mērā atkarīga no valsts un juridiski no tās atdalīta, un tai bieži vien ir lielāka autonomija nekā subnacionālajām vienībām.
J: Kā atkarīgās teritorijas atšķiras no subnacionālajām vienībām?
Atbilde: Atkarīgās teritorijas parasti atšķiras no subnacionālajām vienībām ar to, ka tās netiek uzskatītas par valsts daļu. Subnacionālās vienības parasti ir valsts daļas, savukārt atkarīgajām teritorijām ir lielāka autonomija nekā tām.
J: Kas sākotnēji bija lielākā daļa šo atkarīgo teritoriju?
A: Lielākā daļa šo atkarīgo teritoriju sākotnēji bija kolonijas, kurām bieži vien nebija autonomijas.
J: Vai varat minēt kādu atkarīgās teritorijas piemēru?
Atbildes: Atkarīgas teritorijas piemērs varētu būt Grenlande, kas ir Dānijas atkarīgā teritorija, vai Svētā Helēna, kas ir Apvienotās Karalistes atkarīgā teritorija.
J: Vai pastāv dažādas šo teritoriju atkarības pakāpes un formas?
A: Jā, šīm teritorijām ir dažādas atkarības pakāpes un formas atkarībā no to attiecībām ar attiecīgajām suverēnajām valstīm.
J: Vai visas atkarīgās teritorijas ir bijušās kolonijas?
A: Nē, ne visas atkarīgās teritorijas sākotnēji bija kolonijas, jo dažas no tām var būt iegūtas ar citiem līdzekļiem, piemēram, līgumiem vai nolīgumiem starp valstīm.
