Navasas sala jeb La Navase haitiešu kreoliešu valodā ir neliela, nenoapdzīvota sala Karību jūrā, uz kuras neviens nedzīvo. Tā atrodas 90 jūdzes uz dienvidiem no Gvantanamo līča Kubā. Amerikas Savienoto Valstu valdība apgalvo, ka aptuveni divu kvadrātjūdžu plašā sala (apm. 5 km²) ir Savienoto Valstu teritorija, un to kontrolē ASV Zivju un dabas dienests. Uz salu pretendē arī Haiti, un salas suverenitāte ilgstoši ir bijis strīdīgs starptautisks jautājums.
Vēsture
Daži jūrnieki, kas 1504. gadā kuģoja kopā ar Kristoforu Kolumbu, to nosauca par Navassu, jo tur nebija atrodams saldūdens. 19. gadsimtā sala kļuva nozīmīga gvano (putnu mēslojuma) ieguvei. Saskaņā ar vēsturiskajiem avotiem, pagājušā gadsimta beigās kāds kapteinis Pīters Dunkans (Peter Duncan) to nodeva ASV gvano ieguves vajadzībām. ASV tiesiskais pamats prasītajai teritorijai saistās ar Guano Islands Act — likumu, kas 19. gadsimta otrajā pusē ļāva ASV pilsoņiem anektēt nelielas saliņas gvano ieguvei.
Gvano ieguve salas teritorijā 19. gadsimtā notika intensīvi un bieži vien ar smagām darba un dzīves apstākļu problēmām. 1889. gadā uz salas notika sacelšanās, kas bija saistīta ar darbinieku ciešanām un konfliktu ar pārvaldniekiem; pēc tam ražošanas apjomi samazinājās. 1898. gada Spāņu-amerikāņu kara laikā un pēc tā gvano ieguve tika faktiski pārtraukta, un sala zuda no komerciālajiem maršrutiem.
Bāka, 20. gadsimts un pārvaldība
Pēc Panamas kanāla atvēršanas 1914. gadā Navassa atkal kļuva nozīmīga jūras satiksmes drošībai, un uz tās tika uzcelta bāka, lai palīdzētu kuģiem orientēties reģionā. Pēc Otrā pasaules kara uz salas vairs nepalika pastāvīga apdzīvotība — bākas personāls tika noņemts un dzīvojamās ēkas pamestas.
1996. gadā Navasas gaismu pārtrauca izmantot, un salu nodeva ASV Iekšlietu ministrijas pārziņā. Trīs gadus vēlāk, 1999. gadā, Zivju un dabas dienests ieguva īpašumā salu un iekļāva to aizsargājamā teritorijā — Navassa Island National Wildlife Refuge. Kopš tā laika sala tiek pārvaldīta kā dabas liegums ar ierobežotu piekļuvi.
Ģeogrāfija un daba
Navassa ir klints sala ar stāviem krastiem un ap to izkliedētām koraļļu rifēm. Uz salas nav ilgtspējīgu saldūdens avotu, kas ir viens no iemesliem, kāpēc tā nav apdzīvota. Vegetācija ir nabadzīga — dominē sausas klimata sugas un pļavas, bet apkārtnes jūras zonas ir bioloģiski bagātas.
Sala ir nozīmīga dažādu jūras putnu ligzdošanas vieta un jūras faunas biotops — tajā sastopami peldoši putni, bruņurupuči un daudzveidīgas koraļļu kopienas. ASV Zivju un dabas dienests veic retas apsekošanas un aizsardzības pasākumus, lai saglabātu salas ekosistēmas un novērstu invazīvo sugu izplatību.
Juridiskais statuss un strīdi
ASV savas prasības uz Navasu pamato ar 19. gadsimta gvano aneksijām; Haiti apgalvo savu tiesību pastāvēšanu, balstoties uz ģeogrāfisko tuvumu un vēsturisku saistību ar reģionu. Arī starptautiskā līmenī salas piederības jautājums nav pilnībā atrisināts, un tas joprojām tiek minēts sarunās starp abām valstīm. Līdz šim faktiska teritorijas kontrole pieder ASV, kas to apsaimnieko kā dabas aizsardzības teritoriju.
Pašreizējā situācija un piekļuves ierobežojumi
Šobrīd ASV pārvalda salu kā dabas liegumu, un pieeja tai ir stingri ierobežota. Salā periodiski notiek zinātniskas ekspedīcijas, apsekošanas un aizsardzības darbi, taču parastu tūristu apmeklējumi nav pieļauti bez atļaujas. Nosacījumu dēļ (seklas un bīstamas koraļļu rifu zonas, stāvas klintis un neprognozējams laiks) piekļuve ir sarežģīta arī profesionālām ekipām.
Navassa ir mazs, taču reģionāli nozīmīgs objekts — gan vēsturiski, gan dabas aizsardzības ziņā — un tās statuss turpina raisīt interesi no vēsturniekiem, juristiem un vides speciālistiem.