Navassa sala — nenoapdzīvota strīdīga sala Karību jūrā starp ASV un Haiti
Navassa sala — nenoapdzīvota, strīdīga Karību salas pērle starp ASV un Haiti: vēsture, teritoriālie strīdi, bāka un dabas aizsardzība.
Navasas sala jeb La Navase haitiešu kreoliešu valodā ir neliela, nenoapdzīvota sala Karību jūrā, uz kuras neviens nedzīvo. Tā atrodas 90 jūdzes uz dienvidiem no Gvantanamo līča Kubā. Amerikas Savienoto Valstu valdība apgalvo, ka aptuveni divu kvadrātjūdžu plašā sala (apm. 5 km²) ir Savienoto Valstu teritorija, un to kontrolē ASV Zivju un dabas dienests. Uz salu pretendē arī Haiti, un salas suverenitāte ilgstoši ir bijis strīdīgs starptautisks jautājums.
Vēsture
Daži jūrnieki, kas 1504. gadā kuģoja kopā ar Kristoforu Kolumbu, to nosauca par Navassu, jo tur nebija atrodams saldūdens. 19. gadsimtā sala kļuva nozīmīga gvano (putnu mēslojuma) ieguvei. Saskaņā ar vēsturiskajiem avotiem, pagājušā gadsimta beigās kāds kapteinis Pīters Dunkans (Peter Duncan) to nodeva ASV gvano ieguves vajadzībām. ASV tiesiskais pamats prasītajai teritorijai saistās ar Guano Islands Act — likumu, kas 19. gadsimta otrajā pusē ļāva ASV pilsoņiem anektēt nelielas saliņas gvano ieguvei.
Gvano ieguve salas teritorijā 19. gadsimtā notika intensīvi un bieži vien ar smagām darba un dzīves apstākļu problēmām. 1889. gadā uz salas notika sacelšanās, kas bija saistīta ar darbinieku ciešanām un konfliktu ar pārvaldniekiem; pēc tam ražošanas apjomi samazinājās. 1898. gada Spāņu-amerikāņu kara laikā un pēc tā gvano ieguve tika faktiski pārtraukta, un sala zuda no komerciālajiem maršrutiem.
Bāka, 20. gadsimts un pārvaldība
Pēc Panamas kanāla atvēršanas 1914. gadā Navassa atkal kļuva nozīmīga jūras satiksmes drošībai, un uz tās tika uzcelta bāka, lai palīdzētu kuģiem orientēties reģionā. Pēc Otrā pasaules kara uz salas vairs nepalika pastāvīga apdzīvotība — bākas personāls tika noņemts un dzīvojamās ēkas pamestas.
1996. gadā Navasas gaismu pārtrauca izmantot, un salu nodeva ASV Iekšlietu ministrijas pārziņā. Trīs gadus vēlāk, 1999. gadā, Zivju un dabas dienests ieguva īpašumā salu un iekļāva to aizsargājamā teritorijā — Navassa Island National Wildlife Refuge. Kopš tā laika sala tiek pārvaldīta kā dabas liegums ar ierobežotu piekļuvi.
Ģeogrāfija un daba
Navassa ir klints sala ar stāviem krastiem un ap to izkliedētām koraļļu rifēm. Uz salas nav ilgtspējīgu saldūdens avotu, kas ir viens no iemesliem, kāpēc tā nav apdzīvota. Vegetācija ir nabadzīga — dominē sausas klimata sugas un pļavas, bet apkārtnes jūras zonas ir bioloģiski bagātas.
Sala ir nozīmīga dažādu jūras putnu ligzdošanas vieta un jūras faunas biotops — tajā sastopami peldoši putni, bruņurupuči un daudzveidīgas koraļļu kopienas. ASV Zivju un dabas dienests veic retas apsekošanas un aizsardzības pasākumus, lai saglabātu salas ekosistēmas un novērstu invazīvo sugu izplatību.
Juridiskais statuss un strīdi
ASV savas prasības uz Navasu pamato ar 19. gadsimta gvano aneksijām; Haiti apgalvo savu tiesību pastāvēšanu, balstoties uz ģeogrāfisko tuvumu un vēsturisku saistību ar reģionu. Arī starptautiskā līmenī salas piederības jautājums nav pilnībā atrisināts, un tas joprojām tiek minēts sarunās starp abām valstīm. Līdz šim faktiska teritorijas kontrole pieder ASV, kas to apsaimnieko kā dabas aizsardzības teritoriju.
Pašreizējā situācija un piekļuves ierobežojumi
Šobrīd ASV pārvalda salu kā dabas liegumu, un pieeja tai ir stingri ierobežota. Salā periodiski notiek zinātniskas ekspedīcijas, apsekošanas un aizsardzības darbi, taču parastu tūristu apmeklējumi nav pieļauti bez atļaujas. Nosacījumu dēļ (seklas un bīstamas koraļļu rifu zonas, stāvas klintis un neprognozējams laiks) piekļuve ir sarežģīta arī profesionālām ekipām.
Navassa ir mazs, taču reģionāli nozīmīgs objekts — gan vēsturiski, gan dabas aizsardzības ziņā — un tās statuss turpina raisīt interesi no vēsturniekiem, juristiem un vides speciālistiem.
Vēsture
Navassa kļuva par ASV salu teritoriju 1857. gada oktobrī, kad Baltimoras minerālmēslu kompānijas pārstāvis saskaņā ar 1856. gada 18. augusta Guano likumu (48. sadaļa, ASV kodeksa 1411.-19. pants) pārņēma salu Amerikas Savienoto Valstu vārdā. Faktiskā salas ekspluatācija 1889. gadā tika nodota Navassa Phosphate Company. Visas darbības tika pārtrauktas 1898. gadā, kad sala faktiski kļuva neapdzīvota.
Ģeogrāfija
Navasas salas platība ir trīs kvadrātjūdzes. Navassa atrodas aptuveni simts jūdžu attālumā uz dienvidiem no Gvantanamo līča Kubā, aptuveni trīsdesmit jūdžu attālumā uz rietumiem no Tiburona zemes raga Haiti, pie dienvidrietumu ieejas Vēja jūras šaurumā, uz austrumiem no Kingstonas Jamaikā. Navasas klimats ir jūras un tropu klimats.
Tās reljefs ir paaugstināts koraļļu un kaļķakmens plakankalns, līdzens vai viļņains, apvīts ar vertikālām baltām, aptuveni deviņus līdz piecpadsmit metrus augstām klintīm. Navassa apkārtējā vide ir galvenokārt atklātas klintis. Tomēr tajā ir pietiekami daudz pļavu, lai uzturētu kazu ganāmpulkus. Ir arī biezi vīģēm līdzīgu koku stādījumi un izkliedēti kaktusi. Tikai desmitā daļa salas zemes ir pļavas vai ganības. Navasā nav ostu un ir tikai piekrastes enkurvietas.
Politiskais statuss
1976. gadā ASV krasta apsardze nolēma, ka bāka Navasā vairs nav vērtīga ASV valdībai, un pārtrauca interesi par šo salu. Tomēr tas, ka ASV Krasta apsardze pārtrauca pārvaldīt Navasas izmantošanu, nekādi neietekmēja ASV suverenitāti pār salu, kas palika nemainīga neatkarīgi no tā, kura federālā aģentūra vai birojs to pārvaldīja. Līdz ar to saskaņā ar ASV kodeksa 43. sadaļas 1458. iedaļas noteikumiem Iekšlietu departaments uzņēmās atbildību par ASV salu teritorijas civilo pārvaldi.
Rīkojoties saskaņā ar pilnvarām, ko iekšlietu ministrs viņam deleģēja ar 1997. gada 16. janvāra rīkojumu Nr. 3205 un 1998. gada 14. janvāra grozījumu Nr. 1, kas pievienots 1997. gada 16. janvāra rīkojumam Nr. 3205. 3205 un pildot savus pienākumus kā Amerikas Savienoto Valstu Navasas salas civilās teritorijas administrators, Salu lietu pārvaldes direktors paziņo visām personām, kuras ir ieinteresētas apmeklēt Navasasas salu, ka pēc sākotnējās salas ekoloģijas pārbaudes viņš ir nolēmis uz nenoteiktu laiku neatļaut apmeklēt salu un tai piegulošos ūdeņus, kamēr nebūs saņemts turpmāks salas vides un aizsardzības stāvokļa novērtējums. Šajā paziņojumā lietotais termins "apkārtējie ūdeņi" ietver ūdeņus, kas ieskauj Navasas salu jūras virzienā līdz 12 (divpadsmit) jūras jūdžu līnijai no Navasas salas krastiem. Salu lietu biroja direktors vēlas, lai nekas šajā paziņojumā neliegtu vai neierobežotu nevainīgas kuģošanas tiesības ūdeņos ap Navasas salu.
1999. gada 2. septembrī ASV Zivju un dabas dienests izveidoja Navasas salas savvaļas dabas patvērumu kā pārklājumu. No 1999. gada 3. decembra Salu lietu pārvalde vairs nebija administratīvi atbildīga par Navasas salu. Ar sekretāra rīkojumu šajā datumā pilnībā pārņēma Navasas pārvaldīšanu no Salu lietu biroja un nodeva to ASV Zivju un savvaļas dzīvnieku dienestam.
Jautājumi un atbildes
J: Kāds ir salas nosaukums?
A: Salu sauc par Navasas salu jeb La Navase haitiešu kreoliski.
J: Kur tā atrodas?
A: Tā atrodas deviņdesmit jūdzes uz dienvidiem no Gvantanamo līča Kubā.
J: Kas pretendē uz salas īpašumtiesībām?
A: Gan Amerikas Savienoto Valstu valdība, gan Haiti apgalvo, ka sala ir viņu īpašums.
J: Kā tā tika nosaukta?
A: Daži jūrnieki, kas 1504. gadā kuģoja kopā ar Kristoforu Kolumbu, nosauca salu par Navassu, jo tajā nebija atrodams saldūdens.
J: Kad Pīters Dunkans to atdeva ASV?
A: Pīters Dunkans to uzdāvināja ASV 1850. gadu beigās guāna ieguves vajadzībām.
J: Kāpēc Navasas salā tika uzcelta bāka?
A: Pēc Panamas kanāla atvēršanas 1914. gadā Navasas salā tika uzcelta bāka kā navigācijas palīglīdzeklis kuģiem, kas šķērsoja šo teritoriju.
J: Kad Navasā vairs neviens nedzīvoja?
A Pēc Otrā pasaules kara uz salas vairs neviens nedzīvoja.
Meklēt