Bouvet sala — Norvēģijai piederošā, pasaulē visattālākā neapdzīvotā sala
Bouvet sala — Norvēģijai piederoša, pasaulē visattālākā neapdzīvotā subantarktiskā sala: noslēpumaina, klaja un reti apmeklēta ekstremāla teritorija.
Bouvet sala (norvēģu val.: Bouvetøya, vēsturiski pazīstama arī kā Liverpūles sala vai Lindsejas sala) ir sala Atlantijas okeāna dienvidu daļā, kas atrodas subantarktiskajā zonā. Tā atrodas aptuveni 54°25′S 3°22′E, apmēram 2500 km uz dienvidiem un dienvidrietumiem no Labās Cerības zemes raga (Dienvidāfrika). Sala ir neliela, stāvkrastu apvīta un lielāko daļu gada nosalusi, tāpēc dabiskā piekļuve uz to ir ļoti sarežģīta.
Tā pieder Norvēģijai, un uz to neattiecas Antarktikas līgums (kurā noteikts, ka zeme uz dienvidiem no 60° dienvidu platuma, tostarp Antarktika, nepieder nevienai valstij). Bouvet sala tiek dēvēta par pasaulē visattālāk esošo salu — tātad tā atrodas tālāk no jebkuras citas sauszemes nekā cita sala uz Zemes. Tuvākā sauszemes daļa ir Karalienes Moda zeme Antarktikā, kas atrodas vairāk nekā 1600 km (994 jūdzes) attālumā. Tur neviens nedzīvo, un apmeklētāji ierodas retos gadījumos, parasti tikai zinātnisku ekspedīciju vai glābšanās misiju ietvaros.
Ģeogrāfija un fiziskās īpašības
Sala ir neliela — tās platība ir aptuveni 49 km². Lielāko daļu teritorijas sedz ledāji un sniegs; salā ir stāvas klintis un nelieli piekrastes līči, taču pludmaļu vai piemērotu zvejas vietu gandrīz nav. Augstākais punkts ir Olavtoppen, kas sasniedz aptuveni 780 metrus virs jūras līmeņa. Klimats ir auksts, mitrs un vējš bieži ir spēcīgs, kas papildus apgrūtina laiku, kad ledāji atkāpjas un piekļuve ir iespējama.
Vēsture un cilvēku darbība
Salu pirmoreiz pieminēja franču jūrasbraucējs Žans- Батистs Buve (Jean-Baptiste Charles Bouvet de Lozier) 1739. gadā, un tā iegūva viņa vārdu. Vēlāk 19. gadsimtā sala tika atkārtoti novērota un dažkārt dēvēta arī par Liverpūles vai Lindsejas salu. 20. gadsimtā Norvēģija nostiprināja savu suverenitāti pār salu; tas ilgtermiņā izpaudās kā administratīva piederība Norvēģijai. No cilvēku darbībām uz salas notikušas tikai reti — pārsvarā zinātniskas ekspedīcijas, retas pārtikas vai meteoroloģijas novērošanas stacijas un glābšanas misijas.
Daba, flora un fauna
Bouvet sala ir galvenokārt akmeņaina un ledaina, tāpēc augu dzīve ir ierobežota — sastopami galvenokārt sūnas, ķērpji un retos mikroskopiski vaskas veidi. Daudz plašāk attīstīta ir jūras fauna: pie salas ligzdo dažādi jūras putni, un piekrastēs bieži redzami jūras zīdītāji, piemēram, roņi un jūras lauvas. Arī pingvīnu sugas un citas subantarktiskas dzīvnieku kopienas izmanto salu kā barošanās vai atelpas vietu starp sezonālajām migrācijām.
Piekļuve, drošība un aizsardzība
Piekļuve salai ir ļoti ierobežota. Stāvas klintis un bīstamie ledāji apgrūtina kuģu un piekrastes piekļuvi, tāpēc bieži izmanto helikopterus vai nelielas izkraušanas laivas labi sagatavotos laika apstākļos. 1971. gadā Norvēģija noteica īpašu aizsardzību salai, un tā tiek pārvaldīta kā dabas rezervāts; apmeklējumiem parasti nepieciešama atļauja no norvēģu varas iestādēm, lai saglabātu jutīgo vidi un samazinātu traucējumus dzīvniekiem.
Interesanti fakti
- Platība: aptuveni 49 km².
- Atrašanās vieta: apmēram 54°25′S 3°22′E.
- Augstākais punkts: Olavtoppen, apmēram 780 m.
- Ledus sega: vairāk nekā 90% salu sedz ledāji un sniegs.
- Stāvoklis: bez pastāvīgas apdzīvotības; apmeklētāji tikai retais.
Bouvet sala ir unikāla sava attāluma, grūtās pieejamības un skarbā subantarktiskā ekosistēmas dēļ. Tā kalpo ne tikai par ģeogrāfisku kuriozu — pasaules “visattālākās salas” statusu —, bet arī par svarīgu dabas rezervātu, kas palīdz saglabāt subantarktiskas sugas un sniegt zinātniskus datus par klimata un ekosistēmas procesiem šajā nomaļajā reģionā.
Ģeogrāfija
Sala ir vulkāniskas izcelsmes, un no visām pusēm tai ir augstas klintis (tās veidojušās tūkstošiem gadu garumā, pateicoties lielajiem viļņiem). 90 % salas teritorijas klāj ledāji (ledus).
Vēsture
2015. gada janvārī tika uzstādīta jauna pētniecības stacija, ko varēs izmantot pētniecības ekspedīcijas.
Klimats, augi un dzīvnieki
Klimats ir auksts un maz mainīgs, vidēji +1 °C siltākajā mēnesī un -3 °C aukstākajā mēnesī.
Uz salas ir pingvīni, jūras putni un roņi.
Jautājumi un atbildes
J: Kur atrodas Bouvet sala?
A: Bouvet sala atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā, subantarktiskajos apgabalos, 2500 km uz dienvidiem un dienvidrietumiem no Labās Cerības zemes raga (Dienvidāfrika).
J: Kāds ir attālums starp Buveta salu un tuvāko sauszemi?
A: Tuvākā sauszemes daļa Buveta salai ir Karalienes Moda zeme Antarktikā, kas atrodas vairāk nekā 1600 km attālumā.
J: Kurai valstij pieder Bouvet sala?
A: Bouvet sala pieder Norvēģijai.
J: Vai uz Buveta salu attiecas Antarktikas līgums?
A: Nē, uz Buveta salu neattiecas Antarktikas līgums, kurā noteikts, ka zeme uz dienvidiem no 60° dienvidu platuma, tostarp Antarktika, nepieder nevienai valstij.
J: Kādi ir Bouvet salas vēsturiskie nosaukumi?
A: Bouvet sala vēsturiski ir pazīstama kā Liverpūles sala vai Lindsijas sala.
J: Vai Buveta salā kāds dzīvo?
A: Nē, Buvē salā neviens nedzīvo.
J: Vai Buveta salā ir daudz apmeklētāju?
A: Nē, uz Buvēta salu reti kad ierodas apmeklētāji.
Meklēt