Metiši

Mētu kultūra

Mētiešu kultūra ir pirmo tautu, Kanādas franču, angļu un orkneju/skotu kultūru sajaukums. Mētiši ir pazīstami ar savu mīlestību pret akordeona spēli, bet tradicionālie instrumenti bija arī koncertīna, harmonika un rokas bungas. Šī mīlestība pret akordeonu ir saistīta ar deju veidu, ko dēvē par džigingu. Tradicionāli dejošana ietvēra tādus soļus kā valsis kvadrille, kvadrāta deja, brendija pilieni, pīle, La Double Gigue un Red River Jig.

Metieši bija slaveni ar savu jāšanas sportu un zirgu audzēšanu^[]. RCMP Muzikālā izjādes zirgi dejo Kvadrilu, ko sāka metīši un viņu zirgi.

Pieaugot mētu kultūrai, sāka runāt jaunā mičifu valodā. Šī valoda radās, apvienojot franču valodas lietvārdus un kri darbības vārdus. Lai gan tā ir atsevišķa valoda, to lieto tikai daži cilvēki. Daži lēš, ka mičif valodā runā aptuveni 1000 cilvēku.

Sash, kas atzīta par mētu nācijas simbolu Rietumu Kanādā, jau izsenis ir bijusi daļa no mētu kultūras Maritimes apgabalā. Sākotnēji tās tika darinātas no augu šķiedrām, un mi'kmaq sievietes darināja krāsainas jostas, izmantojot pirkstu aušanas tehniku. Vēlāk no Kvebekas tika atvestas Assomption stila siksnas, un tās pārņēma gan mētīši, gan mi'kmaki.

19. gadsimtā mētu apģērbs bija josta jeb ceinture flechée. Tradicionāli tā ir aptuveni trīs metrus gara, un to izgatavoja, ar pirkstiem savijot kopā dziju. Siksnu nēsāja ap vidukli, sasienot pa vidu, un bārkstīm apvītie gali karājās. Populāras ir arī vestes ar metīšu pērlīšu izšuvumiem. Sarkanās upes mēteļi ir cēlušies no metišu kultūras.

Mētīši bija nozīmīgi Kanādas pagātnē kā kažokādu tirgotāji, kas ieradās no austrumu piekrastes, ceļotāji (coureur de bois), robežsargi, pionieri un starpnieki, kas sazinājās starp pirmiedzīvotāju tautām un kultūrām un Eiropas kolonistiem un ieceļotājiem.

Ievērojami metiši

Slavenākais mētietis bija Luijs Rīls, kurš vadīja divas sacelšanās, kuras Džons Makdonalds (John A Mcdonald) ienīda - Sarkanās upes sacelšanos 1869. gadā teritorijā, kas tagad pazīstama kā Manitoba, un Ziemeļrietumu sacelšanos 1885. gadā teritorijā, kas tagad pazīstama kā Saskačevana. Daži apgalvo, ka tās patiesībā nebija sacelšanās. Piemēram, 1869. gadā Riels bija Kanādas atzītas valdības vadītājs, kura kontrolēja teritoriju, kas nepiederēja Kanādai; Kanāda kopā ar šo valdību izstrādāja Manitobas likumu. Pēc šīm "sacelšanās" zemes pieprasītāji un citi nemētīši atņēma mētīšiem zemi, izmantojot valdības programmu tās izpirkšanai, un valdība tam ļāva notikt. Albertas province 1938. gadā atdeva mētīsiem daļu zemes, lai labotu, viņuprāt, netaisnīgo situāciju, taču Saskačevana un Manitoba to pašu nav izdarījušas.

Divi citi slaveni mētiešu līderi bija Kutberts Grants (Cuthbert Grant) un Gabriels Dumons (Gabriel Dumont).

Aktieris Augusts Šelenbergs ir mētu izcelsmes.

1940. gadā Saskačevanas ziemeļos dzimusī metīšu rakstniece un kinorežisore Marija Kempbela (Maria Campbell) pievērsa uzmanību mūsdienu metīšu un aborigēnu cīņām ar grāmatu "Pusbriedis" (1973) un lugu "Džesika" (1982). Tradicionālo stāstu skanējumu un dziesmas viņa ir parādījusi dialektā ar darbu Stories of the Road Allowance People (1996).

2004. gada 7. maijā mēts Tods Dišarms kļuva par Ontario Augstākās tiesas tiesnesi.

Citi labi pazīstami mētu izcelsmes kanādieši ir Šarona Bruno, Kanādas sieviešu bodibildere un fitnesa modele, un Kevins O'Tūls, 1996. gada Ziemeļamerikas čempions vieglajā svarā bodibildingā.

Britu Kolumbijas Jaunās demokrātu partijas līderei Kerolai Džeimsai (Carole James) daļēji ir mētu cilts.

NHL zvaigznes aizsarga Šeldona Sūraja (Sheldon Souray) izcelsme ir metišu cilts.

Bijušajam Kanādas premjerministram Polam Martinam daļēji ir mētu izcelsme.

Arhitektam Duglasam Kardinālam ir mētiešu un melnādaino senču izcelsme.

Romāniste Sandra Bērdsela ir metiša un krievu menonītes meita, un viņas godalgotais romāns "Dienas bērni" daļēji balstīts uz viņas vecāku pieredzi Manitobā 20. gadsimta 20.-50. gados.

Kanādas profesionālais cīkstonis Ben Saulnier, plašāk pazīstams ar savu ringvārdu Džeiks Bensons, ir mētietis no Penetanguishene, Ontario, Kanādā.