Metiši (angļu valodā izrunā "may-TEE", franču valodā - "may-TEES"), pazīstami arī kā bois brule, jauktasiņu tautības vai lauku (anglo-metiši), saskaņā ar Kanādas valdības datiem ir viena no trim Kanādas aborigēnu tautu nodaļām. Viņu vēsturiskā dzimtne aptver plašas teritorijas Kanādas provincēs — Britu Kolumbijā, Albertā, Saskačevanā, Manitobā, Ontario, Kvebekā, Ņūbrunsvikā, Jaunskotijā, kā arī Ziemeļrietumu teritorijās. Metišu dzimtenē ietilpst arī daļa ASV ziemeļu daļas (konkrēti Montana, Ziemeļdakota un Minesotas ziemeļrietumi).
Kas ir Metiši?
Metiši ir tautiska kopiena, kas radusies no laulībām un kontaktu starp Eiropas kolonistiem — galvenokārt Kanādas franču un britu — un dažādām pirmiedzīvotāju grupām. Metišu saknes ietver, piemēram, metišu kri, odžibveju, saulto (Saulteaux), mi'kmaku un menomīniešu kopienas. Viņu vēsture sāka veidoties jau 17.–18. gadsimtā, kad tirdzniecība, it īpaši kažokādu bizness, radīja ilgstošas saiknes starp kultūrām.
Valoda
Vēsturiski daudzi rietumu metiši runāja jauktu valodu, ko sauc par mičifu (angļu: Michif) — specifisku maisījumu, kurā apvienoti franču leksiskais mantojums un atsevišķas indoeiropiešu gramatikas konstrukcijas ar vietējo algonkinu valodu elementiem. Michif nosaukums pats par sevi ir metišu valodas lietojums. Pastāv dažādas dialektaļas un varianti; dažas metišu kopienas lieto arī kreju, odžibveju vai angļu valodu. Mūsdienās daudzi metiši runā angļu valodā, kā otru valodu plaši izmanto franču valodu, kā arī daļa cenšas atjaunot un mācīt dzimtās valodas, tostarp mičifu. Mičif valodas lietošanas atdzimšana notiek pateicoties provincēm un kopienu centieniem, valodas programmu veidošanai un mācībām.
Vēsture un kultūra
Metišu kultūra attīstījās kā atšķirīga identitāte, apvienojot Eiropas un pirmiedzīvotāju tradīcijas. Tradicionālās nodarbošanās ietvēra kažokādu tirdzniecību, medības, zveju, lopkopību un vēlāk — zemkopību. Svarīgas simboliskas ikonas ir Red River (Sarkanupes) kopiena, Red River kravas rati (Red River cart), ceinture fléchée jeb metišu josta (burtiski "bultiņu josta"), kā arī metišu mūzika — vijole, jigs (dejas) un dziedājumi. Vēsturiskos notikumos izceļas līderi kā Luī Riels (Louis Riel), kurš vadīja Red River iebilstības un vēlāk Ziemeļrietumu sacelšanās kustības, aizstāvot metišu tiesības un īpašumu.
Tiesiska atzinība un politika
Kanādas Konstitūcija (1982) atzīst metišus par vienu no trim aborigēnu tautām (kopā ar pirmajām tautām — First Nations — un Inuit). Tomēr metišu juridiskā situācija un tiesības bija cēlonis ilgām tiesvedībām un debatēm. Nozīmīgs precedents ir Kanādas Augstākās tiesas spriedums lietā R v. Powley (2003), kas noteica, ka metišiem var būt īpašas medību un zvejas tiesības, kas izriet no vēsturiskas dzīvesveida un kopienas praksēm. Metišu politiskās organizācijas, piemēram, dažādas provincēs reģistrētas Metišu Nācijas un nacionālie pārstāvji, strādā pie statusa, pašpārvaldes un kultūras aizsardzības jautājumiem, taču pastāv arī diskusijas par dalības kritērijiem un identitātes noteikšanu.
Mūsdienas un izaicinājumi
Šodien metišu kopienas ir daudzveidīgas: daļa dzīvo laukos un rezervātos, daļa — pilsētās. Metišu iedzīvotāju skaits Kanādā pieaug, daļēji pateicoties lielākai atpazīstamībai un cilvēku gatavībai deklarēt savas saknes. Tomēr saglabājas izaicinājumi: valodas un kultūras atjaunošana, piekļuve veselības aprūpei, izglītībai, ekonomiskajām iespējām un taisnīga pārstāvība politiskos lēmumos. Identitātes jautājumi — kas tiek uzskatīts par metišu piederību un kā definēt dalību kopienā — bieži izraisa intensīvas diskusijas gan iekšēji, gan valsts līmenī.
Demogrāfija un identitāte
Simtiem tūkstošu cilvēku Kanādā sevi identificē kā metiši, un vēl daudziem cilvēkiem Kanādā un Amerikas Savienotajās Valstīs ir metišu senči. Taču ne visi ar metišu izcelsmi ir organizēti vai reģistrēti kā metišu kopienas locekļi. Metišu identitāte balstās gan uz asinsrakstiem, gan uz kultūras saiknēm, vēsturisku nepārtrauktību un kopienas atpazīšanu.
Kultūras mantojums un atdzimšana
Metišu kultūras mantojums tiek uzturēts caur mūziku, deju, amatniecību, stāstiem un svētkiem. Daudzas kopienas rīko valodas kursus, kultūras nometnes un arhīvu projektus, lai saglabātu un nodotu nākamajām paaudzēm mičifu un citus tradicionālos elementus. Simboli kā Metišu karogs (ar savdabīgo bezgalības simbolu) un ceinture fléchée ir spēcīgas piederības izpausmes.
Metišu vēsture un identitāte ir bagāta, sarežģīta un daudzslāņaina. Viņu stāsts ir neatņemama Kanādas un Ziemeļamerikas pamatiedzīvotāju vēstures daļa, un šodien metišu kopienas aktīvi strādā, lai saglabātu savu valodu, kultūru un tiesības.