Koncertinstruments ir mūzikas instruments, kas rada skaņas, izmantojot gaisu, kas tiek izstumts un izvilkts cauri niedrēm ar maha palīdzību. Skaņu izsauc atsevišķas niedres (brīvās niedres), kuras iegriežas vai vibrē, kad cauri tām plūst gaiss. Gaisa kustību nodrošina tā saucamais elsībmaisījums jeb pūslis (bellows), un melodijas vai akordi tiek veidoti, nospiežot pogas vai taustiņus abos instrumenta galos ar pirkstiem.

Darbības princips

Koncertīnas darbības pamatā ir mehāniska gaisa vadība caur niedrēm. Pogu nospiešana atver vai aizver gaisa kanālus, kas savieno noteiktas niedres ar pūslīti. Pūtiena vai vilkuma virziens dažos instrumentu tipiem ietekmē, kura niedre skan — tādi instrumenti ir bisonoriskie (piem., Anglo koncertīna). Citās sistēmās niedre rada to pašu skaņu gan pūtiena, gan vilkuma gadījumā; šos instrumentus sauc par unisonoriskajiem (piem., Angļu koncertīna).

Galvenie veidi

Anglo koncertīnai basa notis parasti atrodas kreisajā pusē, bet melodija — labajā. Šī sistēma ir bisonoriska: instruments izdala dažādus toņus, nospiežot pogu uz pūtiena vai vilkuma. Anglo koncertīnas ir populāras tautas mūzikā, īpaši tradīcijās, kur nepieciešama ritmiska, spēcīga spēle.

Angļu koncertīna ir izstrādāta tā, lai abām rokām būtu līdzsvarotas melodiskas iespējas: notis parasti ir izkārtotas tā, ka skalas toņi mainās starp rokām, ļaujot viegli spēlēt ātras melodijas. Angļu koncertīna parasti ir unisonoriska — tā dod tādu pašu toni gan nospiežot, gan velkot pogu — un tā bieži tiek izmantota klasiskā un salonmūzikā.

Dueta koncertīnas paredzētas, lai viena roka spēlētu basa partijas, bet otra — melodiju, ļaujot vienlaikus nodrošināt akordu un melodijas pavadījumu. Ir vairāki duetu sistēmas varianti (piem., Maccann, Jeffries, Hayden u.c.). Hayden dueta koncertīnai raksturīgs izkārtots, isomorfisks pirkstu izvietojums, kas saglabā vienādu rokas tehniku visās skalās — tas nozīmē, ka akordi un mēģinājumi pārvietojoties pa instrumenta virzieniem tiek saglabāti nemainīgi. Tai ir mainīts 6 plus 6 klaviatūras izkārtojums, kas padara dažādas tonalitātes ērtāk spēlējamas un loģiskāk sakārtotas.

Tehnika, uzturēšana un pielietojums

Spēlēšana prasa kontroli pār pūslīti — vienmērīgu gaisa plūsmu, spiediena un kustības maiņu, kā arī precīzu pirkstu koordināciju pogu nospiešanā. Koncertīnas tiek apgūtas, izmantojot speciālas pirkstu un rokas tehnikas, kā arī elpošanas kontroli, lai panāktu vēlamo frāzējumu un dinamiku.

Uzturēšanai svarīgi regulāri pārbaudīt pūslīša blīvumu (šuvju stāvokli), niedru stāvokli un instrumenta mehānismu — nolietotas niedres vai caurumi pūslī var ietekmēt skaņas kvalitāti. Tuningam parasti pievēršas speciālists, jo niedres ir smalki noregulējamas.

Koncertīna ir daudzpusīgs instruments — to izmanto folkmūzikā, klasiskajā un populārajā mūzikā, kā arī solo un ansambļu sastāvos. Daži instrumenta modeļi ir mazi un pārnēsājami, kas padara to piemērotu ceļojošiem mūziķiem un tradīciju kopām.