Vidusangļi — Mercijas anglosakšu cilts un vēsture (6.–7. gs.)

Vidusangļi: Mercijas anglosakšu cilts 6.–7. gs. — izcelsme, Leikesteršīras/Northemptonšīras apdzīvojums, karaliskā līnija, bīskaps. Uzzini to vēsturi un ietekmi.

Vidusangļi bija nozīmīga etniskā grupa Mercijas karalistē anglosakšu laikā. Iespējams, ka angļi ieceļoja Midlendā no Austrumanglijas 6. gadsimta sākuma. Teritorija, ko viņi apdzīvoja, tagad atrodas ap mūsdienu Leikesteršīru un Northemptonšīru. Viņi bija apmetušies uz dzīvi pirms Pendas valdīšanas (ap 626.-655. g.). Viņš savu vecāko dēlu Peadu 653. gadā iecēla par vidusangļu karali. Kādu laiku viņi saglabāja savu identitāti Mercijā. Vidējiem angļiem bija savs bīskaps, kas atradās Lesterā.

Vidusangļu kopiena veidoja vienu no vairākām anglosakšu grupām, kas apdzīvoja Centrālās Anglijas (Midlands) teritoriju 6. un 7. gadsimtā. Viņu nosaukums latviski — vidusangļi — atspoguļo to ģeogrāfisko izvietojumu starp Austrumangļu un citu angļu grupu apmetnēm. Svarīgi aspekti par viņu vēsturi un kultūru:

• Izcelsme un pārcelšanās: vispārpieņemts, ka Vidusangļi bija daļa no plašākā Anglijas ieceļotāju viļņa, kas nāca no kontinenta un iekārtojās dažādās salu daļās 5.–6. gadsimtā. Daļa pētnieku norāda uz saknēm vai saistībām ar Austrumangliju.
• Teritorija: viņu zemes aptvēra teritoriju ap mūsdienu Leikesteršīru un Northemptonšīru, taču robežas bija elastīgas un pakļautas politiskām izmaiņām.
• Politiskā organizācija: Vidusangļi dažkārt tika pārstāvēti kā atsevišķa karaliste vai pakļauta vietējā valdnieka varai. 653. gadā Mercijas valdnieks Penda iecēla savu dēlu Peadu par vidusangļu valdnieku, kas liecina par to iekļaušanos lielākā Mercijas politiskajā struktūrā.
• Reliģija un cīņa par kristietību: 7. gadsimtā notika intensīva kristietības izplatīšanās. Vidusangļu pieņemšana kristietībā bija saistīta ar politiskām saitēm ar citām karaliskajām ģimenēm un ar misionāru darbību; to atspoguļo arī fakts, ka Vidusangļiem bija sava diecēze ar bīskapu Lesterā.
• Kultūra un materiālā liecība: arheoloģiskie atradumi Midlendas apgabalā — kapsētas, priekšmeti no dzelzs laikmeta un agrīnās anglosakšu keramikas — liecina par kombinētu vietējo un ieceļotāju ietekmi materiālajā kultūrā.

Vidusangļu identitāte pirmo gadsimtu laikā saglabājās salīdzinoši izteikta, tomēr politiskās centrālās varas — sevišķi Mercijas — izaugsme un konsolidācija pakāpeniski izkliedēja daļu no īpatnējām etniskajām atšķirībām. Lielāka Mercijas centralizācija padarīja Vidusangļu teritoriju par svarīgu daļu no karalistes administrācijas un baznīcas organizācijas. No vēsturiskā viedokļa šī grupa ir nozīmīga, jo tā rāda, kā vietējas etniskas kopienas iekļāvās plašākā anglosakšu valstu veidošanās procesā.

Ja vēlaties, es varu papildināt rakstu ar:

• kartogrāfisku pārskatu par Vidusangļu teritorijām;
• konkrētākiem arheoloģiskiem piemēriem un atradumu aprakstiem;
• plašāku informāciju par Peadas valdīšanu un vidusangļu kristīgo misiju.

Meklēt pēc burta