Negroīdi — definīcija, izcelsme un antropoloģiskās iezīmes

Negroīdi jeb "Subsahāras Āfrikas radinieki" ir vēsturisks antropoloģisks termins, ko agrāk lietoja, lai apzīmētu cilvēku grupas, kas dzīvojušas Subsahāras Āfrikā, Okeānijā un vēsturiski arī Dienvidāzijā un Dienvidaustrumāzijā, kā arī cilvēkus, kas cēlušies no šo reģionu iedzīvotājiem. Šis termins radās klasiskās antropoloģijas laikā, kad cilvēkus mēģināja sadalīt tā dēvētajās «lielajās rasēs» — pie kurām parasti tika pieskaitītas arī eiropoīdā (kaukāziešu) un mongolaīdā grupas. Mūsdienu zinātnē šāds rasu dalījums tiek kritiski pārskatīts; tomēr termini var saglabāties dažos antropoloģijas un cilvēka ģenētikas pētījumos kā aprakstošs vēsturisku klasifikāciju atspoguļojums.

Izcelsme un vēsturiskais konteksts

Rasu koncepcijas, tostarp jēdziens "negroīdi", izveidojās 18.–19. gadsimtā, kad zinātnes un kolonialisma ietekmē mēģināja sistematizēt cilvēku ārējo pazīmju dažādību. Šīs klasifikācijas bieži tika izmantotas arī ideoloģiskos un politiskos mērķos, un daļa no tām kļuva par rasu hierarhiju pamatu. Mūsdienu antropologi un cilvēka ģenētiķi uzsver, ka tādas tipoloģiskas dalīšanas izmantošana bieži vien ir maldinoša un var uzturēt stereotipus vai diskrimināciju.

Antropoloģiskās iezīmes — vēsturiskie apraksti un mūsdienu skatījums

Vēsturiskajā anatomiskajā literatūrā un lauka aprakstos kā bieži minētās iezīmes, kas tiek saistītas ar terminu "negroīdi", atzīmētas:

• tumšāka ādas pigmentācija;
• stipri cirtaini vai spirālveida mati;
• salīdzinoši plats deguns un plašākas nāsis;
• raksturīgas sejas un galvaskausa formas variācijas.

Tomēr jāuzsver, ka šīs iezīmes ir variablas un pakāpeniskas (klīniskas) gan laika gaitā, gan starp populācijām. Bioloģiskā dažādība cilvēku starpā ir liela, un daudzas morfoloģiskas īpašības pārklājas starp populācijām. Tāpēc mūsdienu zinātne brīdina pret cietu, biologisku "rase" definīciju — vairākumā gadījumu ģenētiskā variācija seko ģeogrāfiskai izplatībai un nav skaidri nodalāma trīs vai citās statiskās kategorijās.

Ģenētika un antropoloģija — kādas secinājumu robežas

Ģenētiskie pētījumi bieži atklāj populāciju struktūru, kas saistīta ar ģeogrāfiju un migrācijām. Dažos analīzes modeļos var izcelties trīs vai vairāk grupu klasteri; piemēram, Yuan et al. (2019) min, ka viena no antropoloģiskajām grupām atšķiras pietiekami, lai to aprakstītu kā ģenētiski atšķirīgu. Tomēr šādu klasteru interpretācija ir atkarīga no pētījuma parauga, izmantotajiem ģenētiskajiem marķieriem un analīzes metodēm. Genetiskie klasteri nenozīmē, ka eksistē skaidri, nemainīgi “bioloģiskie” rases režīmi — tie atspoguļo relatīvu tuvumu un atšķirības starp populācijām.

Forensiskā antropoloģija un galvaskausa identificēšana

Daži forensiskās antropoloģijas pētījumi, tostarp tie, ko veicis Džordžs Gils (George W. Gill) un kolēģi, rāda, ka uz galvaskausa balstīta morfoloģiska analīze var ļaut ar salīdzinoši augstu precizitāti atšķirt plašas populācijas grupas (piemēram, klasiskās “rases”) — Gill min iespēju identificēt noteiktus galvaskausus ar līdz pat 95 % precizitāti. Tomēr šādi rādītāji ir atkarīgi no metodes, parauga kvalitātes un pētnieku pieredzes, un tie neizslēdz kļūdu iespējamību. Turklāt forensiskā identifikācija parasti darbojas ar konkrētiem reģioniem vai populācijām, nevis ar plaši definētiem, vēsturiskajiem rasu jēdzieniem.

Kritika un mūsdienu terminoloģija

Termins "negroīdi" mūsdienās daļā valodas vidi tiek uzskatīts par novecojušu vai potenciāli aizskarošu. Mūsdienu akadēmiskajā un publiskajā diskursā biežāk priekšroka tiek dota precīzākiem apzīmējumiem, piemēram, Subsahāras Āfrikas populācijas, cilvēki ar afrikānu vai afro-diasporas izcelsmi vai vienkārši konkrētu tautību un populāciju nosaukumiem. Tāpat arvien plašāk pieņemtas pieejas, kas runā par ģenētisku mantojumu vai anscenstriju (ancestry), nevis par “rasi” kā stingru bioloģisku kategoriju.

Kopsavilkums

• Jēdziens "negroīdi" ir vēsturisks antropoloģisks termins, kas aprakstīja populāciju grupas, galvenokārt saistītas ar Subsahāras Āfriku un dažiem citiem reģioniem.
• Dažas morfoloģiskas un ģenētiskas pazīmes tradicionāli tiek saistītas ar šo kategoriju, taču tās ir mainīgas un pārklājas ar citām populācijām.
• Mūsdienu antropoloģijā un ģenētikā pastāv liela diskusija par "rasu" lietojumu: ģenētiskie klasteri un morfoloģiskās atšķirības eksistē, bet to interpretācija kā skaidras bioloģiskas šķiru sistēmas ir problemātiska.
• Praktiskā un ētiskā ziņā ieteicams lietot precīzākus un ne-stereotipizējošus apzīmējumus, pieminot konkrētas populācijas, reģionu vai ģenētisko mantojumu.

Ierosinātās apakšgrupas

20. gadsimta pirmajā pusē par tradicionālajām nēģeru rases apakšrasēm uzskatīja īstos nēģerus, meža nēģerus, bantu nēģerus, nilotu, nēģerlo (pazīstams arī kā Āfrikas pigmejs), khoisan (bieži vēsturiski dēvēts par hottentotu un bušmani), negrito (pazīstams arī kā Āzijas pigmejs) un okeāna nēģerus (ko veido papuasieši un melanēzieši).

Līdz 20. gadsimta 60. gadiem daži zinātnieki uzskatīja khoisanus par atsevišķu rasi, kas pazīstama kā kapoīdu rase, bet citi turpināja viņus uzskatīt par nēģroidu apakšrasi. Termins "kongoīds" bieži tika lietots savstarpēji aizvietojami ar terminu "negroīds", bet galvenā atšķirība bija tā, ka kongoīds neietvēra kapoīdu taksonu.

Negroidu, kaukāzoīdu un mongoloīdu galvaskausu attēls no augšas (Samuel George Morton, 1839. gads).

Jautājumi un atbildes

J: Kāda ir vārda "Negroid" nozīme?

J: Kā sauca cilvēku grupu no Subsahāras Āfrikas?

J: Kā cilvēki senāk dalīja cilvēkus?

J: Par ko zinātnieki ir vienisprātis attiecībā uz cilvēku rasi?

J: Kāpēc mūsdienu ģenētiskie pētījumi uzskatīja, ka ideja par trim rasēm ir nepareiza?

J: Kādas bija dažas tipiskas fiziskās īpašības, kas tika piedēvētas nēģeru rasei?

J: Vai mūsdienās joprojām plaši lieto terminu "nēģerīds"?

Meklēt pēc burta