Nigritia (Negrolande) — vēsturiskais termins par Āfriku aiz Sahāras

Izpēti Nigritia (Negrolande) — vēsturisko Eiropas terminu par Āfriku aiz Sahāras: izcelsme, karšu uztvere, lingvistiskais un kultūrvēsturiskais konteksts.

Negrolande jeb Nigritia bija vēsturiskas izcelsmes termins, ko Eiropas kartogrāfi un ceļotāji izmantoja, lai apzīmētu Āfrikas plašākas teritorijas uz dienvidiem no Sahāras. Šo apgabalu līdz mūsdienu ģeogrāfiskajām izpratnēm attēloja visai aptuveni: reālās robežas nebija noteiktas, un lielākoties zināšanas attiecās uz piekrastes joslu un lielo upju baseiniem. Nosaukuma izcelsme, iespējams, saistāma ar arābu valodas terminu "Bilad al‑Sudan" (doslovs — "Melnādaino zeme"), kuru viduslaiku arābu ģeogrāfi lietoja, runājot par teritorijām uz dienvidiem no Sahāras.

Vēsture un izpratne kartēs

Eiropiešu kartēs Nigritia bieži attēlota kā plašs, salīdzinoši mazpētīts reģions ar neprecīzām upju sistēmām un teritoriju robežām. Kā redzams periodiskajās kartēs, tā laika Eiropas kartogrāfi nereti kļūdaini uzskatīja, ka nozīmīgās rietumāfrikas upes — Senegālas, Gambijas un Nigēras — veido vienotu upju sistēmu vai pat vienu lielu upi, kas pirms ietekas okeānā sadalās. Šādas neprecizitātes skaidrojamas ar ierobežoto avotu pieejamību, vietējo ceļotāju stāstiem un ar to laiku raksturīgo zināšanu apjomu par iekšzemes teritorijām.

Nozīme kolonizācijas un tirdzniecības kontekstā

Termins tika plaši lietots agrīnās modernās ēras kartēs, ceļojumu aprakstos un diplomātiskajos materiālos, tajā skaitā arī Ziemeļamerikas un Eiropas publicistikā. 1823. gadā Fīldinga Lukusa juniora publicētajā amerikāņu kartē attiecīgā teritorija tika apzīmēta kā Nigritia, kas ilustrē, ka šis vārds saglabāja popularitāti līdz 19. gadsimta sākumam. Nigritia kā ģeogrāfisks jēdziens bieži parādījās arī kontekstā ar trans‑Sahelas un Atlantijas jūras tirdzniecību, kurā iesaistījās arī verdzības bizness — tas veicināja Eiropas interesi par šīm teritorijām.

Terminoloģija un valodas jautājumi

Vēsturiskajos avotos Nigritia iedzīvotājus dažkārt apzīmēja ar latinizētiem vai vietējiem vārdiem, un tekstos var parādīties arī ģenērisko un bieži aizspriedumainu terminu lietojums — piemēram, rakstos sastopamais apzīmējums, ka Nigritia iedzīvotājus sauca par nēģeriem. Mūsdienu skatījumā šāds vārds ir aizvainojošs un nepiemērots; to nepieciešams vēsturiski kontekstualizēt un izvairīties no tā mūsdienu publikācijās. Mūsdienu akadēmiskajā un publiskajā diskursā vietā tiek lietoti termini "Subsahāras Āfrika", "Rietumāfrika", "Saheļa josla" u. c., kas ir precīzāki un cieņpilnāki pret apdzīvotāju daudzveidību.

Kultūru un tautību daudzveidība

Ir svarīgi uzsvērt, ka Nigritia kā vispārināts vēsturisks apzīmējums slēpa milzīgu iekšēju dažādību: šajā teritorijā dzīvoja daudzas dažādas tautas, valodas, kultūras un politiskas struktūras — no piekrastes pilsētvalstīm līdz Sahela lielajām valsts veidojumiem (piem., Senegāla, Malī varoņtēmas vēsturiskie centri un citi). Tā iedzīvotāji nodarbojās ar lauksaimniecību, tirdzniecību, amatniecību, un reģions bija saistīts ar plašu transkontinentālu sakaru tīklu.

Mūsdienu skatījums

Šodien vārdi "Nigritia" un "Negrolande" tiek lietoti galvenokārt kā vēsturiski termini, kas jāiztulko kontekstā un jāskaidro. Mūsdienu ģeogrāfijā un žurnālistikā parasti tiek lietotas precīzākas un neitrālākas apzīmēšanas — piemēram, "Subsahāras Āfrika", konkrētas valsts nosaukumi vai reģionālās vienības. Rakstot par šo periodu, ir svarīgi uzsvērt reģiona kompleksitāti un norādīt uz to, ka vēsturiskie nosaukumi bieži atspoguļo ārēju skatījumu, kas var būt neprecīzs vai nepieklājīgs mūsdienu izpratnē.

Ja lasītājam nepieciešama plašāka izpēte, ieteicams skatīt vēsturiskās kartes, ceļotāju dienasgrāmatas un mūsdienu akadēmiskos pētījumus par Sahāras dienvidu teritoriju etnogrāfiju, ekonomiku un politisko vēsturi.

Meklēt pēc burta