Nigēra — Āfrikas rietumu galvenā upe: garums, pietekas, delta

Nigēra — Āfrikas rietumu galvenā upe: garums ~4180 km, galvenā pieteka Benue, plašā Nigēras delta Gvinejas līcī. Uzzini par ceļu, nozīmi un pietekām.

Nigēras upe ir galvenā Āfrikas rietumu daļas upe. Tās garums ir vairāk nekā 2500 jūdžu (4180 km). Tai ir pusmēness forma, un tā plūst caur Gvineju, Mali, Nigēru, robežojas ar Beninu un tālāk šķērso Nigēriju. Visbeidzot tā sasniedz jūru lielā deltā, ko sauc par Nigēras naftas upju deltu. Šo Atlantijas okeāna daļu sauc par Gvinejas līci. Nigēra ir trešā garākā Āfrikas upe. Garāka ir tikai Nīla un Kongo. Tās galvenā pieteka ir Benue upe.

Izcelsme un plūsmas gaita

Nigēras avots atrodas Gvinejas augstienēs (Fouta Djalon). No turienes upe sāk plašu loku — tā saukto "pusmēness" vai "C-veida" gaitu — kas ved uz ziemeļaustrumiem caur Mali un tā tālāk uz Nigēru un Nigēriju, pirms iztek Atlantijā caur plašu deltu. Pa ceļam veidojas nozīmīgs sezonālais ieplūdums un vietām — īpaši Inner Niger Delta (iekšējā Nigēras delta Mali) — plašas applūstošas pļavas un ezeri, kas ir svarīgi gan lauksaimniecībai, gan zivju krājumiem.

Tehniskie dati un baseins

Upe ir aptuveni 4 180 km gara. Tās baseina platība ir apmēram 2,1 miljons km², un vidējais attiecīgais ūdens daudzums pie deltā ieslēgtajiem kanāliem ir vairāku tūkstošu kubikmetru sekundē (mērenas ilgtermiņa svārstības atkarībā no sezonām). Nigēra ir daļa no plaša ekosistēmas, kurā ietilpst gan upes baseina meži, gan sausākas savannas zonas.

Pietekas un pilsētas

Apakštecē galvenā pieteka ir Benue, kas pievienojas pie Nigēras pie Lokoja (Nigērijā). Citas nozīmīgas pietekas un ieguldītāji baseinā ir Bani (Mali), Sokoto un Kaduna (Nigērijā). Uz upes krastiem atrodas vairākas svarīgas pilsētas, piemēram:

• Bamako (Mali) — lielākā pilsēta pie Nigēras augštecē;
• Mopti un Gao (Mali) — nozīmīgi reģionālie centri Inner Niger Delta rajonā;
• Niameja (Nigeras galvaspilsēta) — pilsēta uz upes krasta Nigērā;
• Lokoja un Onitša (Nigērija) — svarīgi tirdzniecības un transporta centri pie konfluences ar Benue u.c.

Ekonomiskā un kultūras nozīme

Nigēra ir būtiska ūdens, pārtikas (zivju) un lauksaimniecības resursu avots miljoniem cilvēku baseinā. Upi izmanto gan lauksaimniecības apūdeņošanā, gan transportā — vietām tā ir navigabla un ilgstoši kalpojusi kā tirdzniecības ceļš starp iekšzemes reģioniem un piekrasti. Nigērijā uz upes izbūvētas vairākas hidroelektrostacijas un dambji (piemēram, Kainji, Jebba, Shiroro), kas nodrošina elektroenerģiju un ūdens regulāciju.

Delta un vides problēmas

Nigēras delta Nigērijā ir viens no bagātākajiem naftas reģioniem kontinentā, taču intensīva naftas ieguve un rūpnieciskā darbība ir radījusi nopietnas vides problēmas — piesārņojumu, mangrovju iznīcināšanu un zivju resursu samazināšanos. Tāpat plašās applūdes un sausuma periodi, kā arī cilvēku darbības ietekme (apmežošana, meliorācija, dambi būves) rada izaicinājumus gan bioloģiskajai daudzveidībai, gan vietējo iedzīvotāju iztikai.

Īsumā

• Garums: apm. 4 180 km;
• Baseins: aptuveni 2,1 miljons km²;
• Galvenā pieteka: Benue;
• Svarīgākie jautājumi: hidroenerģija, apūdeņošana, zivju krājumi, naftas ieguve un vides aizsardzība.

Nigēras upe ir ne tikai ģeogrāfisks elements, bet arī dzīves avots un kultūras ass virknē valstu Āfrikas rietumos, un tās ilgtspējīga apsaimniekošana ir būtiska reģiona attīstībai.

Ģeogrāfija

Nigēras upe ir diezgan dzidra upe. Tajā ir tikai 10 % nogulšņu kā Nīlā, jo Nigera iztek no ļoti veciem iežiem, kuros ir maz nogulšņu. Tāpat kā Nīlas upē, arī Nigēras upē katru gadu ir plūdi; tie sākas septembrī, spēcīgākie ir novembrī un beidzas maijā.

Neparasta upes īpatnība ir Nigēras iekšzemes delta. Tā veidojas vietā, kur upe pēkšņi kļūst mazāk stāva. Tā veidojas savienotu strautu, purvu un ezeru reģions, kas ir tikpat liels kā Beļģijas teritorija. Gadskārtējo plūdu dēļ delta ir ļoti piemērota zvejniecībai un lauksaimniecībai.

Nigera ceļš ir neparasts. Tā ir bumeranga formā, un tas mulsināja eiropiešus 2000 gadus. Nigera iztek tikai 240 km (150 jūdzes) no Atlantijas okeāna, bet upe plūst prom no jūras uz Sahāras tuksnesi, tad pagriežas pie senās pilsētas Timbuktu (Tombuktū). No šejienes tā virzās uz dienvidaustrumiem uz Gvinejas līci.

Senie romieši uzskatīja, ka upe netālu no Timbuktu ir daļa no Nīlas, un Ibn Battutas viedoklis bija tāds pats. 17. gadsimta sākuma Eiropas pētnieki uzskatīja, ka tā plūst uz rietumiem un pievienojas Senegālas upei. Daudzi vietējie iedzīvotāji, iespējams, zināja īsto ceļu, bet eiropieši to uzzināja tikai 19. gadsimta beigās, kad skotu pētnieka Mungo Parka grāmatā "Ceļojumi pa Āfrikas iekšzemi" tika pieminēta šī upe. Šis neparastais maršruts izveidojās tāpēc, ka Nigēras upe ir divas senas upes, kas ir savienotas kopā. Nigēras augštece no iztekas garām Timbuktu līdz upes līkumam agrāk iztek ezerā, bet tagad ezers ir izzudis. Tomēr Nigēras lejteces sākums ir kalnos netālu no ezera, un tā ieplūst Gvinejas līcī uz dienvidiem. Sahāras tuksnesis izžuva 4000-1000 gadā p.m.ē., un abas upes mainīja savu ceļu, un tās savienojās (daži cilvēki tam nepiekrīt, bet lielākā daļa uzskata, ka tā ir taisnība).

Upes ziemeļu daļa, ko sauc par Nigēras līkumu, ir svarīga, jo tā ir Sahāras tuksnesim tuvākā lielā upe. Tāpēc šeit notika tirdzniecība pāri Sahāras rietumiem, un tā kļuva par Sāhelas karalistes Mali un Gao centru.

Zvejas laiva uz Nigēras upes


Dubļu mājas uz salas Debo ezerā, plašā Nigēras upes posmā

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Nigēras upe?

Q: Cik gara ir Nigēras upe?

J: Cauri kurām valstīm plūst Nigēras upe?

J: Kur Nigēras upe ietek jūrā?

J: Kā sauc Atlantijas okeāna daļu, kur Nigēras upe sasniedz jūru?

J: Kuras divas Āfrikas upes ir garākas par Nigeru?

Kura ir Nigēras galvenā pieteka?

Meklēt pēc burta