Nigēras upe ir galvenā Āfrikas rietumu daļas upe. Tās garums ir vairāk nekā 2500 jūdžu (4180 km). Tai ir pusmēness forma, un tā plūst caur Gvineju, Mali, Nigēru, robežojas ar Beninu un tālāk šķērso Nigēriju. Visbeidzot tā sasniedz jūru lielā deltā, ko sauc par Nigēras naftas upju deltu. Šo Atlantijas okeāna daļu sauc par Gvinejas līci. Nigēra ir trešā garākā Āfrikas upe. Garāka ir tikai Nīla un Kongo. Tās galvenā pieteka ir Benue upe.
Izcelsme un plūsmas gaita
Nigēras avots atrodas Gvinejas augstienēs (Fouta Djalon). No turienes upe sāk plašu loku — tā saukto "pusmēness" vai "C-veida" gaitu — kas ved uz ziemeļaustrumiem caur Mali un tā tālāk uz Nigēru un Nigēriju, pirms iztek Atlantijā caur plašu deltu. Pa ceļam veidojas nozīmīgs sezonālais ieplūdums un vietām — īpaši Inner Niger Delta (iekšējā Nigēras delta Mali) — plašas applūstošas pļavas un ezeri, kas ir svarīgi gan lauksaimniecībai, gan zivju krājumiem.
Tehniskie dati un baseins
Upe ir aptuveni 4 180 km gara. Tās baseina platība ir apmēram 2,1 miljons km², un vidējais attiecīgais ūdens daudzums pie deltā ieslēgtajiem kanāliem ir vairāku tūkstošu kubikmetru sekundē (mērenas ilgtermiņa svārstības atkarībā no sezonām). Nigēra ir daļa no plaša ekosistēmas, kurā ietilpst gan upes baseina meži, gan sausākas savannas zonas.
Pietekas un pilsētas
Apakštecē galvenā pieteka ir Benue, kas pievienojas pie Nigēras pie Lokoja (Nigērijā). Citas nozīmīgas pietekas un ieguldītāji baseinā ir Bani (Mali), Sokoto un Kaduna (Nigērijā). Uz upes krastiem atrodas vairākas svarīgas pilsētas, piemēram:
- Bamako (Mali) — lielākā pilsēta pie Nigēras augštecē;
- Mopti un Gao (Mali) — nozīmīgi reģionālie centri Inner Niger Delta rajonā;
- Niameja (Nigeras galvaspilsēta) — pilsēta uz upes krasta Nigērā;
- Lokoja un Onitša (Nigērija) — svarīgi tirdzniecības un transporta centri pie konfluences ar Benue u.c.
Ekonomiskā un kultūras nozīme
Nigēra ir būtiska ūdens, pārtikas (zivju) un lauksaimniecības resursu avots miljoniem cilvēku baseinā. Upi izmanto gan lauksaimniecības apūdeņošanā, gan transportā — vietām tā ir navigabla un ilgstoši kalpojusi kā tirdzniecības ceļš starp iekšzemes reģioniem un piekrasti. Nigērijā uz upes izbūvētas vairākas hidroelektrostacijas un dambji (piemēram, Kainji, Jebba, Shiroro), kas nodrošina elektroenerģiju un ūdens regulāciju.
Delta un vides problēmas
Nigēras delta Nigērijā ir viens no bagātākajiem naftas reģioniem kontinentā, taču intensīva naftas ieguve un rūpnieciskā darbība ir radījusi nopietnas vides problēmas — piesārņojumu, mangrovju iznīcināšanu un zivju resursu samazināšanos. Tāpat plašās applūdes un sausuma periodi, kā arī cilvēku darbības ietekme (apmežošana, meliorācija, dambi būves) rada izaicinājumus gan bioloģiskajai daudzveidībai, gan vietējo iedzīvotāju iztikai.
Īsumā
- Garums: apm. 4 180 km;
- Baseins: aptuveni 2,1 miljons km²;
- Galvenā pieteka: Benue;
- Svarīgākie jautājumi: hidroenerģija, apūdeņošana, zivju krājumi, naftas ieguve un vides aizsardzība.
Nigēras upe ir ne tikai ģeogrāfisks elements, bet arī dzīves avots un kultūras ass virknē valstu Āfrikas rietumos, un tās ilgtspējīga apsaimniekošana ir būtiska reģiona attīstībai.
