Nigēra (upe)

Etimoloģija

Neviens nezina nosaukuma Nigēra izcelsmi. Daudzi uzskata, ka tas cēlies no latīņu valodas vārda niger, kas nozīmē "melns", taču tam nav pierādījumu, un portugāļu pētnieki savās kartēs, visticamāk, būtu izmantojuši savu vārdu (negro). Turklāt Nigēra nav melnūdens upe (sk. Rio Negro). Daži cilvēki domā, ka "melns" varētu nozīmēt šīs teritorijas iedzīvotāju ādas krāsu, taču tā nenotika ar nevienu citu Āfrikas upi.

Tāpēc lielākā daļa cilvēku uzskata, ka nosaukums cēlies no sākotnējiem iedzīvotājiem, kas dzīvojuši upes vidienē, kur agrīnajās Eiropas kartēs izmantots nosaukums "Quorra". Viena no iespējām ir tuaregu frāze gher n gheren "upju upe", kas saīsināta līdz ngher vai "niger", no upes vidus pie Timbuktu.

Tabula Peutingeriana saka: "Flumen Girin" (Girina upe) un "Hoc flumen quidam Grin vocant, alii Nilum appellant dicint enim sub terra Etyopium in Nilum ire Lacum.", kas nozīmē: "Šo upi, ko daži sauc par Grinu, citi sauc par Nīlu un uzskata, ka tā tek zem Etiopijas (t. i., mūsdienu Āfrikas) zemes un ietek Nīlas ezerā.".

Nigērijas un Nigēras nosaukumi ir aizgūti no šīs upes. Iedzīvotājiem, kas dzīvo upes krastos, ir daudzi tās nosaukumi, piemēram, Jeliba vai Joliba ("lielā upe" mandingiešu valodā), Isa Ber ("lielā upe" songajiešu valodā), Oya (jorubu Nigēras upes dieviete) un Kworra vai Quorra. Pēdējo nosaukumu eiropieši lietoja upes lejasdaļas apzīmēšanai, pirms viņi zināja, ka upes augšējā un apakšējā daļa ir savienotas.

Ģeogrāfija

Nigēras upe ir diezgan dzidra upe. Tajā ir tikai 10 % nogulšņu kā Nīlā, jo Nigera iztek no ļoti veciem iežiem, kuros ir maz nogulšņu. Tāpat kā Nīlas upē, arī Nigēras upē katru gadu ir plūdi; tie sākas septembrī, spēcīgākie ir novembrī un beidzas maijā.

Neparasta upes īpatnība ir Nigēras iekšzemes delta. Tā veidojas vietā, kur upe pēkšņi kļūst mazāk stāva. Tā veidojas savienotu strautu, purvu un ezeru reģions, kas ir tikpat liels kā Beļģijas teritorija. Gadskārtējo plūdu dēļ delta ir ļoti piemērota zvejniecībai un lauksaimniecībai.

Nigera ceļš ir neparasts. Tā ir bumeranga formā, un tas mulsināja eiropiešus 2000 gadus. Nigera iztek tikai 240 km (150 jūdzes) no Atlantijas okeāna, bet upe plūst prom no jūras uz Sahāras tuksnesi, tad pagriežas pie senās pilsētas Timbuktu (Tombuktū). No šejienes tā virzās uz dienvidaustrumiem uz Gvinejas līci.

Senie romieši uzskatīja, ka upe netālu no Timbuktu ir daļa no Nīlas, un Ibn Battutas viedoklis bija tāds pats. 17. gadsimta sākuma Eiropas pētnieki uzskatīja, ka tā plūst uz rietumiem un pievienojas Senegālas upei. Daudzi vietējie iedzīvotāji, iespējams, zināja īsto ceļu, bet eiropieši to uzzināja tikai 19. gadsimta beigās, kad skotu pētnieka Mungo Parka grāmatā "Ceļojumi pa Āfrikas iekšzemi" tika pieminēta šī upe. Šis neparastais maršruts izveidojās tāpēc, ka Nigēras upe ir divas senas upes, kas ir savienotas kopā. Nigēras augštece no iztekas garām Timbuktu līdz upes līkumam agrāk iztek ezerā, bet tagad ezers ir izzudis. Tomēr Nigēras lejteces sākums ir kalnos netālu no ezera, un tā ieplūst Gvinejas līcī uz dienvidiem. Sahāras tuksnesis izžuva 4000-1000 gadā p.m.ē., un abas upes mainīja savu ceļu, un tās savienojās (daži cilvēki tam nepiekrīt, bet lielākā daļa uzskata, ka tā ir taisnība).

Upes ziemeļu daļa, ko sauc par Nigēras līkumu, ir svarīga, jo tā ir Sahāras tuksnesim tuvākā lielā upe. Tāpēc šeit notika tirdzniecība pāri Sahāras rietumiem, un tā kļuva par Sāhelas karalistes Mali un Gao centru.

Zvejas laiva uz Nigēras upes


Dubļu mājas uz salas Debo ezerā, plašā Nigēras upes posmā