Vārdu "nēģeris" angliski runājošajās valstīs lieto, lai apzīmētu cilvēku ar melnādainu izcelsmi vai izskatu. Šis vārds tiešā atvasinājumā saistās ar angļu valodas apzīmējumu "Negro" un līdzīgiem terminiem citās valodās. Spāņu un portugāļu valodā vārds "negro" burtiski nozīmē "melns" — tas cēlies no latīņu valodas vārda "niger", kas nozīmē "melns". Tomēr vēsturiski un sociāli šī vārda nozīme attīstījusies un dažviet tas ir kļuvis par nievājošu apzīmējumu, kas saistīts ar rasismu un pazemojošu attieksmi.
Vēsturiskais fons un 20. gadsimta attīstība
20. gadsimta sākumā un vidū termins "nēģeris" vai tā ekvivalenti (angliski "Negro") daudzviet tika lietots kā vispārīgs etnisks apzīmējums. Šo terminu 20. gadsimta 50.–60. gados aizstāja citas formulācijas, kad mainījās sabiedrības attieksme pret rasu un valoda sāka atspoguļot pilsonisko tiesību kustības prasības. Tekstā tiek apgalvots, ka "nēģeris" nomainīja terminu "krāsains" kā pieklājīgāko terminu — tas bija daļēji vēsturisks process, jo dažādos reģionos un kopienās izvēle par valodu mainījās atšķirīgi.
Pilsonisko tiesību kustības laikā daži līderi un runasvīri publiski lietoja šo vārdu kā identitātes apzīmējumu. Piemēram, Mārtiņš Luters Kings juniors 1963. gada runā "Man ir sapnis" attiecās uz savu rasi un sarunā izmantoja tā laika valodu, tajā skaitā terminu "nēģeris". Taču tajā pašā laikposmā citi līderi, piemēram, Malkolms X, aicināja atmest šo vārdu un uzsvēra, ka būtu jālieto termins "melnais", jo viņi saistīja daļas no vēsturiskā vārda ar verdzību, segregāciju un diskrimināciju.
Mūsdienu lietojums un vērtējums
Šodien daudzviet termins ir uzskatāms par aizvainojošu un rasistisku. To bieži dēvē par aizvainojošu slengu vai epitetu, kuru nevajadzētu lietot ikdienā. Tomēr valodas lietojums atšķiras pēc reģiona, vecuma grupas un konteksta. Daļa cilvēku — īpaši vecāka gadagājuma — var joprojām identificēt sevi ar vēsturiskāku apzīmējumu vai to saprot citādi, tāpēc dažas institūcijas ir saglabājušas šo vārdu nosaukumos.
Paralēli tam kopš 20. gadsimta 60. gadu beigām biežāk tiek lietoti citi termini kā pieklājīgākas vai politiski korektākas alternatīvas. Starp tām ir:
- melnādainais
- "melnās rases cilvēks" vai "melns"
- "melnādainais afrikānis" (lietojams, ja runa par izcelsmi no Āfrikas)
- afroamerikāniskais / afroamerikāniskais (piemērotāk ASV kontekstā)
Institucionālais un oficiālais konteksts
Ir vairākas organizācijas un vēsturiskas parādības, kuras saglabājušas šo terminu tradicionālajā formā. Piemēram, joprojām pastāv Apvienoto Nēģeru koledžu fonds un vēsturiskās Nēģeru sporta līgas nosaukumi. Šādi gadījumi parasti tiek skaidroti ar vēsturisko kontekstu un juridiskām vai brändingam saistītām apsvērumiem, taču tie bieži provocē diskusijas par to, vai šādus nosaukumus vajadzētu mainīt.
Amerikas Savienoto Valstu tautas skaitīšanas birojs ir devies ceļā, cenšoties iekļaut terminoloģiju, kas atspoguļo cilvēku pašidentifikāciju. Tekstā minēts, ka 2010. gada tautas skaitīšanā tika ņemta vērā terminoloģija, kas ietver gan "melno", gan "afroamerikāņu", kā arī vēsturiskākas formas, lai precīzāk atspoguļotu to respondent grupu pašidentifikāciju, kuras tādu terminoloģiju izmantoja.
Valodu ieteikumi un ētika
Ja runājat vai rakstāt par cilvēkiem ar atšķirīgu ādas krāsu vai etnisko izcelsmi, ieteicams:
- izvairīties no vārda "nēģeris" kā ikdienas apzīmējuma — tas bieži tiek uztverts kā aizvainojošs;
- liētot konkrētākus un cieņpilnākus terminus, piemēram, "melns", "melnādainais", "afroamerikānisks/afroamerikāniska" (ja konkrēti runa ir par ASV);
- ja citējat vēsturisku avotu, kurā izmantots šāds termins, skaidri norādīt kontekstu un, ja nepieciešams, pievienot brīdinājumu par aizvainojošu valodu;
- respektēt cilvēku pašidentifikāciju — ja persona vai grupa dod priekšroku noteiktam apzīmējumam, šo izvēli ievērot.
Noslēgums
Termins "nēģeris" ir vārds ar sarežģītu vēsturi: no vienas puses tas ir etniskas identitātes apzīmējums, no otras — tas tiek uztverts kā aizvainojums, kas saistīts ar rasismu un pazemošanu. Mūsdienās lielākajā daļā publiskā komunikācijas un žurnālistikas situāciju labāk izvēlēties cieņpilnu, precīzu valodu un izmantot alternatīvas, kas neaizskar cilvēka cieņu. Tajā pašā laikā, raksturojot vēsturiskus avotus vai organizāciju nosaukumus, jānorāda konteksts un jābūt apzinātam par vārda emocionālo un sociālo slodzi.