Feldhofer — Neandertālietis 1: pirmā skaidri identificētā fosilija
Feldhofer (Neandertālietis 1) — pirmā skaidri identificētā neandertālieša fosilija: ~39 900 gadu vecs Homo neanderthalensis atradums, nozīmīgs Eiropas paleontoloģijas liecinieks.
Neandertālietis 1 ir nosaukums pirmajai atrastajai fosilijai, kas skaidri identificēta kā neandertālietis (Homo neanderthalensis). Dažkārt šo fosiliju dēvē arī par Feldhofer 1, taču šis nosaukums ir mazāk izplatīts. Fosilijas atklāšana 1856. gadā Feldhofer alu (Neander ielejā, Vācijā) un to zinātniskā izpēte bija pagrieziena punkts paleoantropoloģijā — tas pirmo reizi skaidri parādīja, ka eksistēja cilvēkam līdzīgi, bet morfoloģiski atšķirīgi hominīni, kas izzuduši pirms mūsdienu cilvēku parādīšanās.
Atklāšana un zinātniskā atpazīšana
Feldhofer alas skeleta fragmentus atrada karjerā strādājoši vīri 1856. gadā. Vietējais skolotājs un amatierpaleontologs Johann Karl Fuhlrott atpazina to nozīmi un sadarbojās ar anatomistu Hermann Schaaffhausen, lai publicētu novērojumus. Sākotnēji atradums izraisīja plašas diskusijas — daži, piemēram, R. Virchow, uzskatīja kaulus par slimības vai rūdījuma izraisītu variāciju mūsdienu cilvēkā, taču pēc papildu analīzēm un salīdzinājumiem fosiliju morfoloģija tika atzīta par pietiekami atšķirīgu, lai tās klasificētu kā citādu hominīnu grupu. Vārds “neandertālietis” cēlies no Neander ielejas nosaukuma (vācu Neandertal).
Atrastie kauli un morfoloģija
Fosilija satur plašu skeleta fragmentu komplektu: tā ir galvaskausa daļa, kreisā spuras kaula fragments, labās lāpstiņas (lāpstiņas) daļa, labā atslēgas kaula daļa, abi humeri (augšdelma kauli), viens radius (apakšdelma kauls), abi ulnae (vēl viens apakšdelma kauls), piecas ribas, gandrīz pilnīga iegurņa puse un abi augšstilba kauli. Šie skeleta elementi ļāva rekonstruēt gan galvaskausa, gan ķermeņa proporcijas.
Morfoloģiskās pazīmes ietver masīvas, uz priekšu izvirzītas uzacs lokas, zemu galvaskausa jumtu un robustu skeletu — pazīmes, kas raksturīgas neandertāliešiem kā grupai. Postkraniālie kauli norāda uz spēcīgu, muskuļu pilnu ķermeni ar īsākiem locekļiem un plata krūtīm/iegurni, kas atbilst pielāgojumam aukstākiem klimatiem.
Datēšana, dzimums un vecums
1999. gadā veiktie pētījumi ietvēra arī kaulu radioaktīvā oglekļa datēšanu: tika noteikts, ka kaulu vecums ir aptuveni 39 900 ± 620 gadu. Tas liecina, ka šis indivīds piederēja pie vienas no pēdējām neandertāliešu populācijām Eiropā, neilgi pirms to izzušanas.
Neandertālietis 1 bija visticamāk vīrietis, un nāves brīdī viņš bija vecumā apmēram 40–42 gadus. Vecums un dzimums noteikts, analizējot skeleta struktūru un kaulu izturību.
Citi atradumi un pēdējā laikā veiktie pētījumi
Deviņdesmitajos un divtūkstošajos gados netālu no vietas tika atrasti divu citu neandertāliešu kauli, kurus parasti apzīmē kā neandertālieti 2 un neandertālieti 3. Neandertālietis 2 ir līdzīgā vecumā, bet ar nedaudz maigākām ķermeņa proporcijām, savukārt Neandertālietis 3 varētu būt bijis pusaudzis. Šie atradumi palīdz salīdzināt iekšējās populācijas variācijas un dzīvesveidu reģionā tajā pašā laika posmā.
Nozīme mūsdienu zinātnē
Neandertālietis 1 ir tipiska sugas holotipa fosilija (paraugs, uz kuru atsaucas, aprakstot sugu) un ir bijis izšķirošs pierādījums, kas mainīja izpratni par cilvēces evolūciju. Pēc Neandertālieša 1 atklāšanas un vēlākajiem atradumiem zinātnieki sāka sistemātiski pētīt neandertāliešu uzbūvi, uzvedību un attiecības ar mūsdienu cilvēkiem. Mūsdienu ģenētikas pētījumi (nevis vienmēr tieši no šī parauga) ir parādījuši, ka neandertālieši ir radniecīgi Homo sapiens un ka pastāvēja ģenētiska mijiedarbība — rezultātā daudzi mūsdienu neaustrumu reģionu iedzīvotāji nes nelielu neandertāliešu DNS devu.
Glabāšana un pieejamība
Lielākā daļa Neandertālieša 1 fragmentu tiek glabāti muzejos un pieejami zinātniskai pētniecībai. Pateicoties modernām metodēm (radiokarbona datēšana, skenēšana, 3D rekonstrukcijas un DNS analīzes), šo paraugu nozīme turpina pieaugt — katrs jauns pētījums sniedz papildus informāciju par neandertāliešu bioloģiju, uzvedību un to lomu cilvēku evolūcijā.
Neandertālietis 1: tumšās krāsas kauls tika atrasts 1856. gadā, bet gaišās krāsas - 2000. gados.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir neandertālietis 1?
A: Neandertālietis 1 ir nosaukums pirmajai atrastajai fosilijai, kas skaidri identificēta kā neandertālietis (Homo neanderthalensis).
J: Kāpēc neandertālieti 1 dažkārt dēvē par Feldhoferu 1?
A: Neandertālieti 1 dažkārt sauc par Feldhoferu 1, taču šis nosaukums ir mazāk izplatīts.
J: Ko atklāja 1999. gadā veiktie pētījumi par neandertālieti 1?
A: 1999. gadā veiktie pētījumi par neandertālieti 1 ietvēra kaulu radiokarbona datēšanu, un tika konstatēts, ka kaulu vecums ir aptuveni 39 900 ± 620 gadu.
J: Cik liela neandertālieša 1 skeleta daļa tika atrasta?
A: Neandertālieša 1 fosilijas ir galvaskausa daļa, kreisā spīles kaula fragments, labās lāpstiņas (lāpstiņas) daļa, labā atslēgas kaula daļa, abas pleca kaula daļas, abas pleca kaula daļas, viens rādiusa kauls (apakšdelma kauls), abas elkoņa kaula daļas (vēl viens apakšdelma kauls), piecas ribas, gandrīz pilnīga iegurņa puse un abi augšstilba kauli.
Vai neandertālietis 1 bija pirmā atrastā neandertālieša fosilija?
A: Nē, neandertālietis 1 nebija pirmā atrastā neandertālieša fosilija, taču pirms šīs atradnes fosiliju nozīme nebija skaidra.
J: Kāds ir neandertālieša 2 un neandertālieša 3 vecums?
A: Netālu tika atrasti vēl divu neandertāliešu kauli, tos sauc attiecīgi par neandertālieti 2 un neandertālieti 3. Neandertālietim 2 ir tāds pats vecums kā neandertālietim 1, bet tas ir vieglākas miesasbūves.
J: Kāds ir neandertālieša 1 vecums un dzimums?
A: Neandertālietis Nr. 1 bija vīrietis, un nāves brīdī viņam bija no 40 līdz 42 gadiem.
Meklēt