Nguni valodu grupa Dienvidāfrikā: ksosa, zulu, svati un ndebele
Atklāj Nguni valodu grupu Dienvidāfrikā — ksosa, zulu, svati un ndebele: izcelsme, atšķirības, kultūra un izplatība. Uzzini par skaņām, dialektiem un vēsturi.
Nguni valodas ir bantu valodu grupa, kurās runā nguni tauta. Šajās valodās runā Āfrikas dienvidos, galvenokārt Dienvidāfrikā, Svazilendā un Zimbabvē. Nguni valodās ietilpst ksosa, zulu, svati, hlubi, futi un ndebele (gan dienvidu ndebele, gan ziemeļu ndebele).
Nosaukums "Nguni" cēlies no govju šķirnes, ko sauc par Nguni liellopiem. Vārdu "nguni" dažkārt lieto, lai apzīmētu visus nguni valodās runājošos kā grupu. Tas ir nepareizs vārda lietojums, jo šajās valodās runā daudzas dažādas ciltis.
Izplatība un runātāju skaits
Nguni valodas galvenokārt izplatītas Dienvidāfrikas Republikā un kaimiņvalstīs. Katrai valodai ir savs reģionālais centrs un atšķirīgs runātāju skaits:
- ksosa — plaši izplatīta rietumu un dienvidu prefektūrās, liels mākslinieciskās un literārās tradīcijas apjoms;
- zulu — viena no visvairāk runātajām valodām Dienvidāfrikā, spēcīga mediju klātbūtne;
- svati (siSwati) — oficiāla valoda Svazilendā (tagad Esvatīni) un ar ievērojamu runātāju skaitu arī Dienvidāfrikā;
- ndebele — ietver gan dienvidu, gan ziemeļu variantes; ziemeļu ndebele plaši lieto Zimbabvē, savukārt dienvidu ndebele — Dienvidāfrikā.
Fonoloģija un rakstība
Nguni valodām raksturīga īpaša fonoloģija, kurā ietilpst skaņu kārtas, kuras citur Āfrikā ir retāk sastopamas:
- klikšķi — daudzas nguni valodas izmanto trīs pamatklikšķu tipus (dentālie, alveolārie un laterālie), kuri rakstībā tradicionāli tiek atspoguļoti ar burtiem kā c, q, x (piemēram, ksosa un zulu ortogrāfijā);
- skaņu sistēma — skanīgu patskaņu un līdzskaņu sistēma ar balsu un bezbalsu kontrastiem;
- rakstība — nguni valodas lieto latīņu burtu alfabētu ar papildus konvencijām, kas izstrādātas jau kolonizācijas un misionāru laikos; ortogrāfija šajās valodās ir standardizēta, lai atspoguļotu klikšķu un pārējo specifiku.
Morfoloģija un sintakse
Nguni valodas pieder pie bantū valodu grupas, tāpēc tām ir raksturīgas bantū valodām tipiskas iezīmes:
- nominalo klasifikācija — bagātīga lietvārdu klāstu sistēma ar prefiksiem (t.s. "noun classes"), kuri ietekmē vienošanos (konkordu) darbības vārda un citu locījumu formās;
- agglutinatīva verbalizācija — darbības vārdiem pievienojas virknes prefiksu un sufiksu, kas norāda personu, objektu, laiku, aspektu un modusu;
- teikumu struktūra — salīdzinoši brīva vārdu secība, bet ar stingru vienošanās sistēmu starp subjektiem, objektiem un predikātiem.
Valodu attiecības un dialektu kontinuitāte
Nguni valodas veido dialektu kontinuumu — dažas valodas ir savstarpēji saprotamākas nekā citas. Piemēram, ksosa un zulu ir tuvas un daļēji savstarpēji saprotamas, savukārt svati un ndebele var būt mazāk saprotamas, atkarībā no reģiona un vietējā dialekta. Historiski kopīgas saknes un intensīva kontaktēšanās ir veicinājušas kopīgu vārdu krājumu un strukturālas iezīmes.
Sociālā un kultūras nozīme
Nguni valodas ir nozīmīgas gan ikdienas saziņā, gan kultūras dzīvē: dziesmās, stāstos, mutvārdu tradīcijās un dejās tās ir pamatā identitātes izpausmei. Daudzas no šīm valodām ir pārstāvētas arī medijos — radio, televīzijā, presē un literatūrā. Valodu izmantošana izglītībā un valsts pārvaldē atšķiras pa reģioniem: dažas nguni valodas ir oficiālas vai atzītas valsts valodas, citās tās lieto galvenokārt lokālā līmenī.
Vēsture un valodas attīstība
Nguni valodu veidošanās un izplatība ir saistīta ar bantū valodu paplašināšanos Dienvidāfrikā pēdējos tūkstošgados. Kontaktā ar citu valodu grupu runātājiem tās ir absorbējušas aizguvumus, tostarp no Sotho–Tswana grupām, kā arī vēlāk — no eiropiešu valodām (piem., angļu, afrikandu). Misionāru darbs 19. gadsimtā deva impulsu rakstības standartizācijai un pirmo grāmatvedību šajās valodās.
Par vārda "Nguni" lietojumu
Kā jau minēts, nosaukums "Nguni" sākotnēji saistīts ar Nguni liellopiem. Mūsdienu lietojumā vārdu "Nguni" dažkārt izmanto plašāk, lai apzīmētu gan valodas, gan cilvēku grupas. Tomēr šādu saīsinātu lietojumu vajadzētu lietot uzmanīgi: nav pareizi uzskatīt, ka visi nguni valodās runājošie ir vienota etniskā kopiena — tie ir dažādi cilšu un kultūru kopumi ar atšķirīgām valodas variācijām un vēsturēm.
Valodas organizācija
Nguni valodas ir dienvidu bantu valodu apakšgrupa. Šīs valodas pastāv salīdzinoši nelielā ģeogrāfiskā teritorijā. Valodas ir cieši saistītas un skan ļoti līdzīgi. Daudzkārt dažādās valodas ir savstarpēji saprotamas, proti, cilvēks, kas runā vienā nguni valodā, var saprast kādu, kurš runā citā nguni valodā.
Valodnieki un citi pētnieki iedala nguni valodas divās mazākās grupās: "Zunda nguni" un "Tekela nguni".
Zunda valodas
- Zulu (10 miljoni)
- Xhosa (8 miljoni)
- Ziemeļu Ndebele (jeb "Zimbabves Ndebele") (1,6 miljoni).
Tekela valodas
- Swati (3 miljoni)
- Phuthi (20 000)
- Bhaca, Hlubi, Cele un Lala.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir nguni valodas?
A: Nguni valodas ir bantu valodu grupa, kurās runā nguni tauta Āfrikas dienvidos, galvenokārt Dienvidāfrikā, Svazilendā un Zimbabvē. Tās ir: kšoza, zulu, svati, hlubi, puti un ndebele (gan dienvidu ndebele, gan ziemeļu ndebele).
Jautājums: No kurienes ir nguni valodu izcelsme?
A: Nosaukums "Nguni" cēlies no govju šķirnes, ko sauc par Nguni liellopiem.
J: Kas runā šajās valodās?
A: Nguni valodā runā Nguni tauta.
J: Kurās valstīs runā šajās valodās?
A: Šajās valodās galvenokārt runā Dienvidāfrikā, Svazilendā un Zimbabvē.
Vai ir pareizi lietot vārdu "nguni", lai apzīmētu visus šo valodu runātājus kā vienu grupu?
At: Nē, tas nav pareizi, jo šajās valodās runā daudzas dažādas ciltis.
Meklēt

