Ziemeļu ndebele (angļu: /ɛndəˈbiːliː/) ir Āfrikas valoda. To dēvē arī par sindebele, Zimbabves ndebele vai ziemeļu ndebele, agrāk tā bija pazīstama arī kā matabele. Tā ir daļa no nguni grupas bantu valodām. Tajā runā Zimbabves amaNdebele, Ndebele un Matabele tautu pārstāvji. To sauc arī par siNdebele vai vienkārši Ndebele.
Vēsture un izcelsme
Ndebele valoda ir radniecīga zulu valodai, kurā runā Dienvidāfrikā. Ndebele tauta Zimbabvē ir cēlusies no zulu līdera Mzilikazi sekotājiem. Mzilikazi un viņa tauta atstāja kwaZulu 19. gadsimta sākumā Mfecane laikā. Viņi ceļoja uz ziemeļiem, garām tagadējai Gautengai, Mpumalangai un Limpopo Dienvidāfrikā, un nonāca Zimbabvē un Botsvānā. Daudzviet Dienvidāfrikā ir sindebele valodā runājoši cilvēki.
Runātāji un statuss
Ziemeļu ndebele runātāju skaits tiek lēsts aptuveni no 1 līdz 2 miljoniem, galvenokārt Zimbabvē, bet arī reģionos tuvākās Botsvānā un Dienvidāfrikā. Valodas sociālais statuss Zimbabvē ir nozīmīgs — tā ir viena no valsts lielākajām etnolingvistiskajām kopienām un plaši lietota ikdienā. Nozīmīgas ir arī mediju un literārās aktivitātes: ir pieejami izdevumi, reliģiski tulkojumi (piem., Bībeles tulkojums), radio pārraides un daļēja izglītība šajā valodā.
Valodas iezīmes
- Nguni saikne: ziemeļu ndebele pieder nguni grupai un ir ļoti līdzīga zulu valodai — daudzas leksiskas un gramatiska iezīmes ir savstarpēji saprotamas.
- Nounu klases: kā citām bantu valodām, arī ndebelei ir attīstīta nounu (lietu) klasu sistēma ar priekšvārdiem un vienošanos verbos.
- Verbālās struktūras: verba ir aglutinējoša, izmantojot prefiksus un sufiksus, lai izteiktu laiku, aspektu, pronominālas vienošanas u.c.
- Kliku skaņas: līdzīgi zulu un citām nguni valodām, ziemeļu ndebele saglabā klikus (trīs pamatveidi — zobu, alveolārais un laterālais), kas rada raksturīgu skaņu sistēmu.
- Tons: noregulēta toņu sistēma — tonam bieži ir funkcionāla nozīme vārdšķirēs un locījumos.
Rakstība un ietekmes
Ziemeļu ndebele tiek rakstīta ar latīņu alfabētu, izmantojot ortogrāfiju, kas ir tuva zulu rakstībai. Tā ietver īpašas kombinācijas un burtu pārus klikšķu un skaņu attēlošanai. Tā kā valoda ilgstoši ir bijusi mijiedarbībā ar angļu un vietējo šona grupas valodām, tajā ir daudz aizgūtu vārdu no angļu valodas un ievērojama leksiska mijiedarbība ar Āfrikas reģiona valodām.
Attiecības ar citām valodām
Ziemeļu ndebeļu valoda un dienvidu ndebeļu valoda nav vienas un tās pašas valodas divas variācijas. Abas ir bantu valodas, bet ziemeļu ndebele ir ļoti līdzīga zulu valodai. Dienvidu ndebeles valodai ir līdzības ar soto un tvānas valodām. Turklāt, pateicoties vēsturiskajai migrācijai un ilgstošai sadarbībai, ziemeļu ndebele parasti ir labi saprotama zulu runātājiem, taču tai ir arī vietējās īpatnības un īsinājumi, kas atšķir to no citām nguni valodām.
Dialekti un reģionālās atšķirības
Ziemeļu ndebele ietver vairākus dialektus, kuri var atšķirties pēc izrunas, vārdu krājuma un lokālas leksikas. Reģionālās atšķirības bieži veidojas tiešas sadarbības un saskarsmes dēļ ar šona, tswana un citu apkārtnes valodu runātājiem.
Ikdienas piemēri
- Sveiciens (viens cilvēks): Sawubona
- Sveiciens (vairāki cilvēki): Sanibonani
- Kā jums klājas?: Unjani?
- Paldies: Ngiyabonga / Siyabonga
- Es runāju ndebele: Ngikhuluma isiNdebele
Ziemeļu ndebele ir dzīva, dinamiska valoda ar spēcīgām kultūras saiknēm un vēsturisku nozīmi reģionā. Tā saglabā gan tradicionālās nguni iezīmes, gan pielāgojas mūsdienu ietekmēm — medijos, izglītībā un starpkultūru saziņā.
