Zulu — Dienvidāfrikas lielākā etniskā grupa un valoda

Iepazīstiet zulu — Dienvidāfrikas lielāko etnisko grupu un isiZulu valodu: vēsture, Zulu karaliste, kultūra, izplatība un loma mūsdienu sabiedrībā.

Autors: Leandro Alegsa

Zulu ir lielākā etniskā grupa Dienvidāfrikā. Dienvidāfrikā dzīvo 10-11 miljoni zulu, galvenokārt KwaZulu-Natal provincē. Tomēr neliels skaits zulu dzīvo arī Zimbabvē, Zambijā un Mozambikā. Zulu valoda, ko sauc par isiZulu, ir nguni apakšgrupas bantu valoda.

Zulu karaliste bija ļoti nozīmīga Dienvidāfrikas vēsturē 19. gadsimta 1800. un 1900. gados. Apartheida laikā zulu tauta bija trešās šķiras pilsoņi un cieta no oficiālas diskriminācijas. Mūsdienās zulu tauta ir lielākā etniskā grupa Dienvidāfrikā, un tai ir vienlīdzīgas tiesības.

Demogrāfija un izplatība

Zulu kopienas lielākā koncentrācija ir KwaZulu-Natal provincē, taču zulu cilvēki dzīvo arī citos Dienvidāfrikas reģionos un tuvējās valstīs: Zimbabvē, Zambijā un Mozambikā, kā arī dažādos migrantu centros. Valsts mērogā zulu ir lielākā etniskā grupa, un to ietekme redzama gan kultūrā, gan politikā. Kopējais zulu runātāju skaits (ietverot dzimtajā valodā runājošos un tos, kuri izmanto isiZulu kā otro valodu) tiek lēsts aptuveni 10–12 miljonu robežās, atkarībā no avota.

Valoda — isiZulu

Zulu valoda, pazīstama kā isiZulu, pieder pie nguni apakšgrupas bantu valodām. Tā ir viens no Dienvidāfrikas 11 oficiālajiem valodu standartiem un plaši lietota gan ikdienā, gan masu informācijas līdzekļos. IsiZulu rakstība izmanto Latīņu alfabētu, un valodā sastopamas raksturīgas fonētiskas iezīmes:

  • Klikšķu skaņas: isiZulu satur klikšķus, kas ir aizguvums no kaimiņvalodu ietekmes (piemēram, khoisan valodām). Klikšķi parasti apzīmē ar burtiem c, q un x atbilstoši tradicionālajai ortogrāfijai.
  • Nominaļu klases: kā citām bantu valodām, arī isiZulu gramatikā ir sistēma ar daudzām vārdu klasēm (nominaļu klasēm), kuras ietekmē locīšanas un vienošanos formas teikumā.
  • Agregācija un afiksi: vārdi tiek veidoti ar priedēkļiem un galotnēm; darbības vārdiem raksturīga salikta priekšrocība ar priedēkļiem, kas norāda subjektu/objektu un laiku.

IsiZulu ir mācīts skolās, tiek izmantots radio, televīzijā un literatūrā, un pēdējos gados pieaug interese par materiāliem isiZulu digitālajā vidē.

Vēsture un politiskā nozīme

Zulu karaliste 19. gadsimtā kļuva plaši pazīstama pateicoties Šakai Zulu (Shaka), kurš apvienoja dažādas cilšu grupas un izveidoja centralizētu organizāciju. Šis periods saistās arī ar Mfecane — lielu sociālu un demogrāfisku pārvietošanos, kas ietekmēja lielu daļu dienvidaustrumu Āfrikas.

19. gadsimtā notika arī sadursmes ar britu kolonizatoriem — visvairāk zināmais incidents ir 1879. gada Anglo-Zulu karš, kurā zulu spēki guva uzvaru pie Isandlwana, bet arī cieta smagas sakāves un zaudēja suverenitāti britu pārsvara rezultatā. Šīs cīņas ir ievērojamas Dienvidāfrikas vēsturē un bieži tiek minētas gan zinātniskajā, gan populārajā literatūrā.

Apartheids un mūsdienas

Apartheida laikā zulu, tāpat kā citas melnādainās kopienas, tika pakļauti rasu šķirošanai un ierobežojumiem. Režīma gaitā izveidotie bantustani — piemēram, KwaZulu — bija daļa no stratēģijas šķirt sabiedrību. Politiskie spiedieni un iekšējie konflikti, īpaši starp Inkatha kustību un citiem politiskajiem spēkiem 1990. gados, atstāja dziļas pēdas uz sabiedrību.

Pēc apartheida beigām (1994) zulu kopiena, tāpat kā citas Dienvidāfrikas kopienas, ieguva pilnas pilsoņu tiesības saskaņā ar valsts konstitūciju. Mūsdienās zulu tautas pārstāvji aktīvi piedalās politikā, ekonomiskajā dzīvē un kultūras atdzimšanā.

Kultūra

Zulu kultūra ir bagāta un daudzveidīga. Tradicionālā dzīve iekļauj ceremonijas, dejotāju un dziedātāju tradīcijas (piem., isicathamiya un citi vokāli-muzikāli žanri), greznu pērlīšu rotu lietojumu, dziedāšanu un raksturīgu deju. Reliģiski zulu cilvēkos ir gan tradicionālās aizsardzības un prakses, gan plaši izplatīta kristietība; daudzas tradīcijas saglabātas sintezē ar mūsdienu ticības formām.

Sākotnējais raksturojums

Galvenie fakti īsumā:

  • Zulu ir lielākā etniskā grupa Dienvidāfrikā.
  • Valodai isiZulu ir plaša lietošana un tā ir viena no valsts oficiālajām valodām.
  • Vēsturē zulu karaliste un angļu koloniālā saskare radīja nozīmīgu ietekmi uz reģiona attīstību.
  • Apartheida laikā zulu cilvēki cieta no diskriminācijas, bet pēc 1994. gada ir nodrošinātas vienlīdzīgas tiesības.

Šis raksts sniedz pārskatu par zulu tautu un isiZulu valodu; ja nepieciešams, var papildināt ar konkrētākiem vēsturiskiem datiem, runātāju statistiku vai lingvistiskiem piemēriem.

Sākums

Sākotnēji zulu bija nozīmīgs klans teritorijā, kas šodien atrodas KwaZulu-Natal ziemeļu daļā. Zulu klanu ap 1709. gadu izveidoja Zulu kaNtombhela. Nguni valodās vārdi iZulu, iliZulu un liTulu nozīmē debesis vai debesis.

1700. gadu sākumā šajā teritorijā dzīvoja daudzas lielas nguni kopienas un klani. Šīs grupas sauca par isizwe (tautas) un isibongo (klani). Šīs Nguni kopienas tūkstošiem gadu garumā bija migrējušas Āfrikas austrumu piekrastē. Šo cilvēku pārvietošanos sauca par bantu migrāciju. Viņi, iespējams, ieradās tagadējā Dienvidāfrikas teritorijā 800. gados.

Šaka, zulu karalis. Gravīra, kas veidota pēc Port Natalas tirgotāja leitnanta Džeimsa Kinga skices.Zoom
Šaka, zulu karalis. Gravīra, kas veidota pēc Port Natalas tirgotāja leitnanta Džeimsa Kinga skices.

Saistītās lapas

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir lielākā etniskā grupa Dienvidāfrikā?


A: Dienvidāfrikā lielākā etniskā grupa ir zulu.

J: Cik daudz zulu tautības cilvēku dzīvo Dienvidāfrikā?


A: Dienvidāfrikā dzīvo 10-11 miljoni zulu.

J: Kurā Dienvidāfrikas provincē dzīvo visvairāk zulu tautības cilvēku?


A: Lielākā daļa zulu dzīvo Dienvidāfrikas KwaZulu-Natal provincē.

J: Kur vēl bez Dienvidāfrikas var sastapt zulu tautu?


A: Bez Dienvidāfrikas neliels skaits zulu tautības cilvēku dzīvo arī Zimbabvē, Zambijā un Mozambikā.

J: Kā sauc zulu valodu?


A: Zulu valodu sauc par isiZulu valodu.

J: Kāda nozīme Dienvidāfrikas vēsturē bija Zulu karalistei?


A: Zulu karaliste bija ļoti nozīmīga Dienvidāfrikas vēsturē XIX gadsimta 1800. un 1900. gados.

J: Kāda bija zulu tautas nostāja aparteīda laikā?


A.: Apartheīda laikā zulu tauta bija trešās šķiras pilsoņi un cieta no oficiālas diskriminācijas.


Meklēt
AlegsaOnline.com - 2020 / 2025 - License CC3