Mapudungun — izolēta mapuče valoda Čīlē un Argentīnā (260 000 runātāju)

Mapudungun — izolēta mapuče valoda Čīlē un Argentīnā, 260 000 runātāju; valodas vēsture, araukanizācija un ietekme uz vārdiem kā pončo un boldo.

Mapudungun ir izolēta valoda, kurā Čīlē un Argentīnā runā mapuče tauta. Arī pēc spāņu ierašanās Argentīnā mapudungun valodu pārņēma citas etniskās grupas, piemēram, patagonieši vai tehuelče. Šo procesu dēvē par araukanizāciju. Mūsdienās tajā runā 260 000 cilvēku, no kuriem 250 000 dzīvo Čīles Centrālajā ielejā un 10 000 - Argentīnas Patagonijas reģionā.

Boldo koka nosaukums cēlies no mapudunguniešu valodas vārda foldo. Vārdu "pončo" pārņēma spāņu un daudzas citas valodas. Iespējams, tas cēlies no mapudunguniešu valodas vārda pontro vai kečuā valodas vārda punchu.

Izplatība un runātāju struktūra

Mapudungun galvenokārt lieto Mapuče (Mapuche) kopienas Čīles dienvidu un centrālajos reģionos, kā arī Argentīnas ziemeļrietumu Patagonijā. Lai gan valodai ir pāri par divsimt tūkstošiem runātāju, tās lietojums atšķiras — ārpus tradicionālajām kopienām daudzās pilsētās valodas lietošana samazinās, un spāņu valoda ir dominējoša ikdienas saziņā.

Dialekti un raksturīgās iezīmes

Mapudungun ietver vairākas dialektālās grupas, kuru robežas ir saistītas ar ģeogrāfiju un vēsturiskajām kopienām. Tradicionāli valoda ir aglutinējoša — vārdus veido, pievienojot virkni locījumu un piedēkļu, un teikumu secība parasti ir subjektu‑objektu‑verbu (SOV). Tā ir bagāta ar leksiku, kas saistīta ar dabu, zemkopību un kopienas dzīvi.

Vārdnīca un aizņēmumi

Mapudungun ir ietekmējusi reģiona leksiku; piemēram, vārdi, kas nonākuši spāņu valodā un tālāk citās valodās, ir pončo un boldo (koka nosaukums). Valoda arī ir aizņēmusi un aizdevusi vārdus citām vietējām grupām reģiona kultūras mijiedarbības rezultātā. Etimoloģijas pētījumos bieži min vārdus, kas varētu būt kopīgi vai aizgūti no kaimiņu valodām, piemēram, iespējamā saikne starp pontro un kečuā punchu.

Rakstība, dokumentācija un izglītība

Mapudungun agrāk galvenokārt bija mutiska valoda; rakstiskie pieraksti un gramatikas apraksti parādījās pēc kontakta ar Eiropas valodām. Mūsdienās pastāv dažādas ortogrāfijas sistēmas, un ir centieni standartizēt rakstību mācību un izdevumu nodrošināšanai. Čīles un Argentīnas vietējās iniciatīvas, universitātes un nevalstiskās organizācijas strādā pie materiāliem mapudungun mācīšanai un bilingvālām izglītības programmām.

Kultūras nozīme un valodas saglabāšana

Mapudungun ir svarīga Mapuče identitātes daļa; valoda ietver zināšanas par vidi, medicīnu, rituāliem un kopienas tiesību tradīcijām. Tomēr valoda saskaras ar asimilācijas spiedienu no valsts valodām un urbanizācijas ietekmes. Lai saglabātu valodu, notiek aktīva atdzimšana: valodas kursi, radio pārraides mapudungun, literāri izdevumi un kopienu pasākumi, kā arī politiskas iniciatīvas, kas veicina valodas atzīšanu un mācību integrāciju skolās.

Praktiski piemēri

Vārdu dalīšana Mapuče nosaukumā palīdz saprast valodas struktūru: mapu nozīmē "zeme" un che — "cilvēks" vai "tauta", tāpēc Mapuche bieži tulko kā "zemes cilvēki". Daži mapudungun vārdi un nosaukumi ir plaši pazīstami arī citur, piemēram, nosaukumi vietām, augu sugas un apģērba priekšmeti.

Resursi un turpmākā interese

Ja interesējaties par mapudungun, pieejami mācību materiāli, vārdu krājumi un akadēmiski pētījumi, kā arī kopienu organizētu kursu iespējas. Sadarbība ar vietējām kopienām un kultūras centriem ir būtiska, lai valodas apguve un dokumentācija būtu ētiska un efektīva.

Meklēt pēc burta