Kečua valoda (Runasimi) — vēsture, izplatība un raksturojums
Kečua, dažkārt rakstīta kā kečua vai kečua, ir valoda, kurā runā apmēram 8–10 miljonu cilvēku Dienvidamerikas valstīs — Peru, Bolīvijā, Ekvadorā, Argentīnā, Kolumbijā un Ekvadorā. Tā bija arī senās inku impērijas valoda un pieder plašai kečuāņu valodu saimei.
Izplatība un status
Kečuā ir visvairāk lietotā indiāņu valoda Dienvidamerikā un viena no visplašākajām pamatiedzīvotāju valodām kontinentā. Aptuveni ceturtā daļa Peru iedzīvotāju runā kečuā. Dažās valstīs — piemēram, Peru un Bolīvijā — kečuā valoda tiek atzīta par vienu no reģionālajām oficiālajām valodām, un to izmanto valsts pārvaldē, izglītībā un kultūras darbībā reģionos, kur šo valodu runā liela daļa iedzīvotāju. Kečuā runātāji sevi tradicionāli dēvē par Runa ("cilvēks, tauta"), bet valodu sauc par Runa Simi ("cilvēku valoda").
Vēsture
Kečuā valodai ir sena vēsture, kas saistīta ar inku civilizāciju un tās izplatīšanos Andu reģionā. Pēc Spānijas iekarošanas kečuā saglabāja nozīmīgu lomu lauku sabiedrībās, taču ir piedzīvojusi spāņu valodas ietekmi, aizvietojumus un dažādas politiskas pārmaiņas. Mūsdienās pastāv plašas iniciatīvas valodas saglabāšanai un revitalizācijai — tostarp bilingvāla izglītība, mediji kečuā valodā un literāra radošā darbība.
Dialekti un valodu saime
Kečuā nav viena viendabīga "standarta" valoda, bet gan dialektu kopums vai valodu grupa. Pastāv dialektu dažādība, sākot no centrālajiem Andiem līdz dienvidu un ziemeļu variantēm. Daži dialekti ir ļoti savstarpēji saprotami, citi — tik atšķirīgi, ka komunikācija starp runātājiem no tāliem reģioniem var būt apgrūtināta. Dialektu atšķirības parasti skar izrunu, vārdu krājumu un dažkārt gramatikas formas.
Fonētika un ortogrāfija
Viens no kečuā valodas pazīstamiem fonoloģiskajiem raksturlielumiem ir trīs patskaņu sistēma: a, i un u. Dažos dialektos, it īpaši kontaktā ar spāņu valodu, tiek sastopami arī vokāli, kas skan līdzīgi e un o spāņu aizgūtos vārdos. Konsonantu inventārs iekļauj vairākas klusās balses, nazālas, šķietami jaucamas r un l skaņas, kā arī pusbalsis w un y.
Rakstībā tradicionāli tiek lietota latīņu alfabēta bāze; koloniālā laikmeta misionāri izstrādāja pirmās ortogrāfijas, bet mūsdienā pastāv dažādi ortogrāfijas standarti (piem., Perū vai Bolīvijā). Ortogrāfijas izvēle bieži atspoguļo dialektu īpatnības un politiskas lēmumus par standartizāciju.
Gramatika un valodas raksturojums
Kečuā ir aglutinējoša valoda, kas nozīmē, ka jēdzienus un gramatiskās attiecības izsaka ar virkni piedēkļu (sufiksiem), kas pievienojas vārda saknei. Tipiska teikuma vārdu secība ir subjektu — objektu — predikātu (SOV). Valoda precīzi izceļ personu, skaitli, laiku, noskaņu un citas semantiskas nianses caur piedēkļiem. Dažos dialektos sastopami arī īpaši izteiksmes līdzekļi par pierādījumu vai informācijas avotu (piem., norāde, vai runātājs pats redzējis notikumu vai tikai dzirdējis par to).
Kultūras nozīme un piemēri
Kečuā valoda ir dziļi saistīta ar Andu kultūru, mitoloģiju, zemkopības tradīcijām un vietvārdu sistēmu. Daudzi Peru un Bolīvijas vietvārdi, kā arī tradicionālie jēdzieni (piem., pachamama — Zemes māte) nāk no kečuā. Kečuā ietekmē redzama arī spāņu leksikā un reģionālajos folkloras tekstos.
Izglītība, mediji un saglabāšana
- Dažādās valstīs tiek īstenotas bilingvālās izglītības programmas, kuru mērķis ir mācīt bērniem gan kečuā, gan spāņu valodu.
- Ir raidorganizācijas, radio un žurnāli kečuā valodā, kā arī literāri izdevumi un mūzikas ieraksti, kas veicina valodas lietojumu mūsdienu komunikācijā.
- Aktīvas sabiedriskās un valsts programmas cenšas saglabāt dialektus, mācību materiālus un terminoloģiju, īpaši lauku kopienās.
Bieži izmantoti vārdi un daži termini
- Runa — cilvēks, tauta
- Simi — mute, valoda
- Pachamama — Zemes māte (kultūras/mitoloģisks jēdziens)
- Skaitļi (vienkāršs piemērs dažos dialektos): huk (1), iskay (2), kimsa (3), tawa (4), pisqa (5)
Kečuā valoda ir dinamiska, daudzveidīga un svarīga daudzu Dienvidamerikas kopienu identitātei. Lai arī tai ir izaicinājumi globalizācijas un piespiedu valodu maiņas apstākļos, aktīvas kopienu iniciatīvas, izglītība un kultūras darbība palīdz nodrošināt, ka Runa Simi turpina dzīvot un attīstīties.
Jautājumi un atbildes
Jautājums: Cik daudz cilvēku runā kečuā?
A: Kečuā runā 8 miljoni cilvēku Dienvidamerikas valstīs Peru, Bolīvijā, Ekvadorā, Argentīnā un Kolumbijā.
Q: Vai kečuā bija senās inku impērijas valoda?
A: Jā, kečuā bija senās inku impērijas valoda.
J: Kādas valodas ietilpst kečuāņu valodu saimē?
A: Kečuāņu valodu saimē ietilpst kečuāņu valoda un vairākas citas Dienvidamerikā lietotās pamatiedzīvotāju valodas.
J: Kāda ir visvairāk lietotā Amerikas pamatiedzīvotāju valoda Dienvidamerikā?
A: Kečuā ir visvairāk lietotā Amerikas pamatiedzīvotāju valoda Dienvidamerikā.
J: Cik daudz patskaņu ir kečvu valodā?
A: Kečuā ir tikai trīs patskaņu skaņas: a, i un u.
J: Kā spāniski runājošie dēvē cilvēkus, kuru pirmā valoda ir kečua?
A: Spāņu valodā runājošos cilvēkus, kuru pirmā valoda ir kečua, dēvē par kečua indiāņiem.
J: Kā kečuā tauta sauc sevi un savu valodu?
A: Kečua tauta sevi dēvē par Runa ("tauta") un savu valodu par Runa Simi.
