Kolumbijas apgabala balsstiesību grozījums (1978) — priekšlikums pilnai pārstāvībai ASV
Kolumbijas apgabala balsstiesību grozījums bija ierosinātais ASV konstitūcijas grozījums, kas paredzēja Kolumbijas apgabalam nodrošināt pilnīgu pārstāvību ASV Kongresā, pilnīgu pārstāvību vēlēšanu kolēģijas sistēmā un pilnīgu līdzdalību konstitūcijas grozīšanas procesā. To ierosināja Kongress 1978. gada 22. augustā. Līdz tās termiņa beigām 1985. gada 22. augustā to ratificēja tikai 16 štati. Līdz nepieciešamajām 38 ratifikācijām, lai ierosinātais grozījums tiktu pieņemts, pietrūka 22 ratifikāciju.
Konteksts un mērķis. Kolumbijas apgabals (District of Columbia) ir federālā jurisdikcija, kurai līdz šim nav pilntiesīgu senatoru un kongresmeņu ar balsstiesībām — tā vietā tai ir viens nedodējošs delegāts Pārstāvju palātā un, pateicoties 23. grozījumam (1961), trīs elektoru balsis prezidenta vēlēšanās. Ierosinātais 1978. gada grozījums bija mēģinājums novērst šo atšķirību, piešķirot apgabalam tādu pašu pilnīgu politisko pārstāvību kā štatiem.
Lietas būtība. Grozījums paredzēja:
- piešķirt Kolumbijas apgabalam pilntiesīgu pārstāvību Pārstāvju palātā un Senātā;
- iekļaut apgabalu pilnībā vēlēšanu kolēģijas sastāvā;
- nodrošināt Kolumbijas apgabala līdzdalību arī konstitūcijas grozīšanas procesā (piemēram, ratifikācijā un attiecīgos ierobežojumos).
Ratifikācijas process un iznākums. Grozījumu atbalstīja daļa štatu un civilsabiedrības grupas, tomēr līdz 1985. gada 22. augustam to bija ratificējuši tikai 16 štati. Tā kā nepieciešamo 38 ratifikāciju netika sasniegtas, grozījums zaudēja spēku pēc noteiktā termiņa un netika iekļauts Konstitūcijā.
Argumenti par un pret.
- Atbalstītāju arguments: demokrātiska taisnīgums — Kolumbijas apgabala iedzīvotāji maksā nodokļus un pakļaujas federālajiem likumiem, tādēļ tiem būtu jābūt pilnīgai balsstiesībai un pārstāvībai (“no taxation without representation”).
- Pretrunīgais viedoklis: pretinieki uzsvēra konstitucionālās un institucionālās sekas, tajā skaitā diskusijas par to, kā mainīt federālā apgabala statusu, un bažas par partizānisko ietekmi — Kolumbijas apgabals tradicionāli dod lielu elektorātu vienai partijai, kas varētu ietekmēt valsts politisko līdzsvaru.
Pēc neveiksmes un turpmākās iniciatīvas. Pēc 1978. gada grozījuma neveiksmes jautājums par Kolumbijas apgabala politisko statusu nav pazudis. Turpinājās diskusijas par diviem galvenajiem risinājumiem: (1) grozījumu pieņemšana, kas dotu apgabalam pilnas tiesības kā "neštata" vienībai, vai (2) Kolumbijas apgabala pievienošana kā jauns štats (DC štata piešķiršana). ASV Kongresā pēdējās desmitgadēs vairākkārt iesniegti un reizēm Pārstāvju palātā pieņemti likumprojekti par Kolumbijas apgabala pārvēršanu par štatu, taču Senātā līdz šim nav iegūts nepieciešamais atbalsts. Līdz ar to Kolumbijas apgabala iedzīvotāji joprojām pārstāv vien nedodējošs delegāts Pārstāvju palātā, savukārt prezidenta vēlēšanās viņiem piešķirtās balsis nodrošina 23. grozījums.
Svarīgs izvērsums. 1978. gada grozījuma gadījums bieži tiek minēts kā piemērs tam, cik sarežģīti ir konstitucionālie risinājumi jautājumam par pārstāvību — tie prasa ne tikai politisku gribu, bet arī plašu štatu atbalstu, lai nodrošinātu trīs ceturtdaļu ratifikāciju. Debates par Kolumbijas apgabalu turpinās joprojām, un tās bieži skar plašākus jautājumus par demokrātiju, federālismu un pilsoniskajām tiesībām.
Teksts
1. iedaļa
Attiecībā uz pārstāvību Kongresā, prezidenta un viceprezidenta ievēlēšanu un šīs Konstitūcijas V pantu apgabals, kas ir Amerikas Savienoto Valstu valdības mītne, tiek uzskatīts par štatu.2. iedaļa
Saskaņā ar šo pantu piešķirtās tiesības un pilnvaras īsteno tā apgabala iedzīvotāji, kurā atrodas valdības mītne, un kā to paredz Kongress.3. iedaļa Ar šo tiek atcelts Amerikas Savienoto Valstu Konstitūcijas divdesmit trešais grozījumu pants.
4. iedaļaŠis
pants zaudē spēku, ja trīs ceturtdaļu vairāku štatu likumdevēju sapulces septiņu gadu laikā no tā iesniegšanas dienas
to nav ratificējušas kā Konstitūcijas grozījumu.
Likumdošanas vēsture
Kalifornijas pārstāvis Dons Edvardss (Don Edwards) 95. kongresā ierosināja Pārstāvju palātas kopīgo rezolūciju Nr. 554. ASV Pārstāvju palāta to pieņēma 1978. gada 2. martā ar 289 balsīm pret 127, 18 deputātiem nebalsojot. Amerikas Savienoto Valstu Senāts to pieņēma 1978. gada 22. augustā ar 67-32 balsīm, 1 nebalsoja. Līdz ar to Kolumbijas apgabala balsstiesību grozījums tika iesniegts štatu likumdevējiem ratificēšanai. Kongress ierosinātā grozījuma tekstā iekļāva prasību, ka trīs ceturtdaļu (38) štatu ratificēšanai jānotiek septiņu gadu laikā pēc tā pieņemšanas Kongresā (t. i., 1985. gada 22. augustā), lai ierosinātais grozījums kļūtu par konstitūcijas sastāvdaļu. Ievietojot ratifikācijas termiņu ierosinātā grozījuma tekstā, šo termiņu nevarēja pagarināt, kā tas tika izdarīts attiecībā uz vienlīdzīgu tiesību grozījumu.
Ratifikācijas vēsture
Lai Kolumbijas apgabala balsstiesību grozījums kļūtu par Konstitūcijas sastāvdaļu, bija nepieciešams, lai līdz 1985. gada 22. augustam to ratificētu vismaz 38 no 50 štatiem. Kongresa noteiktajā septiņu gadu laikā to ratificēja tikai 16 štati, tāpēc tas netika pieņemts. Grozījumu ratificēja šādi štati:
- Ņūdžersijā, 1978. gada 11. septembrī
- Mičigana, 1978. gada 13. decembrī
- Ohaio, 1978. gada 21. decembrī
- Minesotā, 1979. gada 19. martā
- Masačūsetsā 1979. gada 19. martā
- Konektikuta, 1979. gada 11. aprīlis
- Viskonsina 1979. gada 1. novembrī
- Merilenda, 1980. gada 19. martā
- Havaju salas 1980. gada 17. aprīlī
- Oregonā, 1981. gada 6. jūlijā
- Meina, 1983. gada 16. februārī
- Rietumvirdžīnijā 1983. gada 23. februārī
- Rodailendā, 1983. gada 13. maijā
- Aiova, 1984. gada 19. janvārī
- Luiziāna, 1984. gada 24. jūnijs
- Delavēra, 1984. gada 28. jūnijs
Valstis, kas atzīmētas zilā krāsā, ratificēja grozījumu
Ietekme, ja tā būtu pieņemta
Ja šis grozījums tiktu pieņemts, Vašingtonai tiktu nodrošināta pilnīga pārstāvniecība abās Kongresa palātās. Turklāt šis ierosinātais grozījums būtu atcēlis divdesmit trešo grozījumu. Divdesmit trešais grozījums neļauj Vašingtonai iegūt vairāk vēlētāju balsu "nekā vismazāk apdzīvotajam štatam", kā arī nepiešķir Vašingtonai nekādu lomu Pārstāvju palātas veiktajās prezidenta vēlēšanās (vai Senāta veiktajās viceprezidenta vēlēšanās). Turpretī šis ierosinātais grozījums paredzētu Vašingtonai pilnīgu līdzdalību Vēlētāju kolēģijā. Visbeidzot, ierosinātais grozījums būtu arī ļāvis Kolumbijas apgabala padomei, Kongresam vai Vašingtonas iedzīvotājiem (atkarībā no tā, kā šis ierosinātais grozījums tiktu interpretēts) lemt, vai ratificēt jebkuru ierosināto Konstitūcijas grozījumu vai lūgt Kongresam sasaukt konventu, lai ierosinātu grozījumus Savienoto Valstu Konstitūcijā, tāpat kā to var darīt štata likumdevējs saskaņā ar Konstitūcijas grozījumu procesu. Šis grozījums nepadarītu Vašingtonu par štatu un neietekmētu Kongresa varu pār to.
Jautājumi un atbildes
J: Kāds bija Kolumbijas apgabala balsstiesību grozījuma mērķis?
A: Grozījuma mērķis bija nodrošināt Kolumbijas apgabalam pilnīgu pārstāvību ASV Kongresā, pilnīgu līdzdalību konstitūcijas grozīšanā un pilnīgu pārstāvību vēlēšanu kolēģijas sistēmā.
J: Kad Kongress ierosināja šo grozījumu?
A: Grozījumu ierosināja Kongress 1978. gada 22. augustā.
Jautājums: Cik štatu ratificēja šo grozījumu, pirms tas zaudēja spēku?
A: Tikai 16 štati ratificēja šo grozījumu, pirms tas zaudēja spēku 1985. gada 22. augustā.
Jautājums: Cik štatu bija nepieciešams, lai grozījums tiktu pieņemts?
A: Lai grozījums tiktu pieņemts, bija vajadzīgi 38 štati.
J: Vai ierosinātais grozījums tika pieņemts?
A: Nē, ierosinātais grozījums netika pieņemts, jo trūka 22 ratifikāciju līdz vajadzīgajām 38 ratifikācijām.
J: Kādas priekšrocības Kolumbijas apgabals būtu saņēmis, ja grozījums tiktu pieņemts?
A: Ja grozījums tiktu pieņemts, Kolumbijas apgabals būtu ieguvis pilnīgu pārstāvniecību Amerikas Savienoto Valstu Kongresā, pilnīgu līdzdalību Konstitūcijas grozīšanā un pilnīgu pārstāvniecību Vēlētāju kolēģijas sistēmā.
J: Kad beidzās Kolumbijas apgabala balsstiesību grozījuma termiņš?
A: Kolumbijas apgabala balsstiesību grozījums zaudēja spēku 1985. gada 22. augustā.
