Kolumbijas apgabala balsstiesību grozījums

Teksts

1. iedaļa
Attiecībā uz pārstāvību Kongresā, prezidenta un viceprezidenta ievēlēšanu un šīs Konstitūcijas V pantu apgabals, kas ir Amerikas Savienoto Valstu valdības mītne, tiek uzskatīts par štatu.

2. iedaļa
Saskaņā ar šo pantu piešķirtās tiesības un pilnvaras īsteno tā apgabala iedzīvotāji, kurā atrodas valdības mītne, un kā to paredz Kongress.

3. iedaļa Ar šo tiek atcelts Amerikas Savienoto Valstu Konstitūcijas divdesmit trešais grozījumu pants.

4. iedaļaŠis
pants zaudē spēku, ja trīs ceturtdaļu vairāku štatu likumdevēju sapulces septiņu gadu laikā no tā iesniegšanas dienas
to nav ratificējušas kā Konstitūcijas grozījumu.

Likumdošanas vēsture

Kalifornijas pārstāvis Dons Edvardss (Don Edwards) 95. kongresā ierosināja Pārstāvju palātas kopīgo rezolūciju Nr. 554. ASV Pārstāvju palāta to pieņēma 1978. gada 2. martā ar 289 balsīm pret 127, 18 deputātiem nebalsojot. Amerikas Savienoto Valstu Senāts to pieņēma 1978. gada 22. augustā ar 67-32 balsīm, 1 nebalsoja. Līdz ar to Kolumbijas apgabala balsstiesību grozījums tika iesniegts štatu likumdevējiem ratificēšanai. Kongress ierosinātā grozījuma tekstā iekļāva prasību, ka trīs ceturtdaļu (38) štatu ratificēšanai jānotiek septiņu gadu laikā pēc tā pieņemšanas Kongresā (t. i., 1985. gada 22. augustā), lai ierosinātais grozījums kļūtu par konstitūcijas sastāvdaļu. Ievietojot ratifikācijas termiņu ierosinātā grozījuma tekstā, šo termiņu nevarēja pagarināt, kā tas tika izdarīts attiecībā uz vienlīdzīgu tiesību grozījumu.

Ratifikācijas vēsture

Lai Kolumbijas apgabala balsstiesību grozījums kļūtu par Konstitūcijas sastāvdaļu, bija nepieciešams, lai līdz 1985. gada 22. augustam to ratificētu vismaz 38 no 50 štatiem. Kongresa noteiktajā septiņu gadu laikā to ratificēja tikai 16 štati, tāpēc tas netika pieņemts. Grozījumu ratificēja šādi štati:

1. Ņūdžersijā, 1978. gada 11. septembrī
2. Mičigana, 1978. gada 13. decembrī
3. Ohaio, 1978. gada 21. decembrī
4. Minesotā, 1979. gada 19. martā
5. Masačūsetsā 1979. gada 19. martā
6. Konektikuta, 1979. gada 11. aprīlis
7. Viskonsina 1979. gada 1. novembrī
8. Merilenda, 1980. gada 19. martā
9. Havaju salas 1980. gada 17. aprīlī
10. Oregonā, 1981. gada 6. jūlijā
11. Meina, 1983. gada 16. februārī
12. Rietumvirdžīnijā 1983. gada 23. februārī
13. Rodailendā, 1983. gada 13. maijā
14. Aiova, 1984. gada 19. janvārī
15. Luiziāna, 1984. gada 24. jūnijs
16. Delavēra, 1984. gada 28. jūnijs

Valstis, kas atzīmētas zilā krāsā, ratificēja grozījumu

Ietekme, ja tā būtu pieņemta

Ja šis grozījums tiktu pieņemts, Vašingtonai tiktu nodrošināta pilnīga pārstāvniecība abās Kongresa palātās. Turklāt šis ierosinātais grozījums būtu atcēlis divdesmit trešo grozījumu. Divdesmit trešais grozījums neļauj Vašingtonai iegūt vairāk vēlētāju balsu "nekā vismazāk apdzīvotajam štatam", kā arī nepiešķir Vašingtonai nekādu lomu Pārstāvju palātas veiktajās prezidenta vēlēšanās (vai Senāta veiktajās viceprezidenta vēlēšanās). Turpretī šis ierosinātais grozījums paredzētu Vašingtonai pilnīgu līdzdalību Vēlētāju kolēģijā. Visbeidzot, ierosinātais grozījums būtu arī ļāvis Kolumbijas apgabala padomei, Kongresam vai Vašingtonas iedzīvotājiem (atkarībā no tā, kā šis ierosinātais grozījums tiktu interpretēts) lemt, vai ratificēt jebkuru ierosināto Konstitūcijas grozījumu vai lūgt Kongresam sasaukt konventu, lai ierosinātu grozījumus Savienoto Valstu Konstitūcijā, tāpat kā to var darīt štata likumdevējs saskaņā ar Konstitūcijas grozījumu procesu. Šis grozījums nepadarītu Vašingtonu par štatu un neietekmētu Kongresa varu pār to.