Kolumbijas apgabala balsstiesību grozījums bija ierosinātais ASV konstitūcijas grozījums, kas paredzēja Kolumbijas apgabalam nodrošināt pilnīgu pārstāvību ASV Kongresā, pilnīgu pārstāvību vēlēšanu kolēģijas sistēmā un pilnīgu līdzdalību konstitūcijas grozīšanas procesā. To ierosināja Kongress 1978. gada 22. augustā. Līdz tās termiņa beigām 1985. gada 22. augustā to ratificēja tikai 16 štati. Līdz nepieciešamajām 38 ratifikācijām, lai ierosinātais grozījums tiktu pieņemts, pietrūka 22 ratifikāciju.
Konteksts un mērķis. Kolumbijas apgabals (District of Columbia) ir federālā jurisdikcija, kurai līdz šim nav pilntiesīgu senatoru un kongresmeņu ar balsstiesībām — tā vietā tai ir viens nedodējošs delegāts Pārstāvju palātā un, pateicoties 23. grozījumam (1961), trīs elektoru balsis prezidenta vēlēšanās. Ierosinātais 1978. gada grozījums bija mēģinājums novērst šo atšķirību, piešķirot apgabalam tādu pašu pilnīgu politisko pārstāvību kā štatiem.
Lietas būtība. Grozījums paredzēja:
- piešķirt Kolumbijas apgabalam pilntiesīgu pārstāvību Pārstāvju palātā un Senātā;
- iekļaut apgabalu pilnībā vēlēšanu kolēģijas sastāvā;
- nodrošināt Kolumbijas apgabala līdzdalību arī konstitūcijas grozīšanas procesā (piemēram, ratifikācijā un attiecīgos ierobežojumos).
Ratifikācijas process un iznākums. Grozījumu atbalstīja daļa štatu un civilsabiedrības grupas, tomēr līdz 1985. gada 22. augustam to bija ratificējuši tikai 16 štati. Tā kā nepieciešamo 38 ratifikāciju netika sasniegtas, grozījums zaudēja spēku pēc noteiktā termiņa un netika iekļauts Konstitūcijā.
Argumenti par un pret.
- Atbalstītāju arguments: demokrātiska taisnīgums — Kolumbijas apgabala iedzīvotāji maksā nodokļus un pakļaujas federālajiem likumiem, tādēļ tiem būtu jābūt pilnīgai balsstiesībai un pārstāvībai (“no taxation without representation”).
- Pretrunīgais viedoklis: pretinieki uzsvēra konstitucionālās un institucionālās sekas, tajā skaitā diskusijas par to, kā mainīt federālā apgabala statusu, un bažas par partizānisko ietekmi — Kolumbijas apgabals tradicionāli dod lielu elektorātu vienai partijai, kas varētu ietekmēt valsts politisko līdzsvaru.
Pēc neveiksmes un turpmākās iniciatīvas. Pēc 1978. gada grozījuma neveiksmes jautājums par Kolumbijas apgabala politisko statusu nav pazudis. Turpinājās diskusijas par diviem galvenajiem risinājumiem: (1) grozījumu pieņemšana, kas dotu apgabalam pilnas tiesības kā "neštata" vienībai, vai (2) Kolumbijas apgabala pievienošana kā jauns štats (DC štata piešķiršana). ASV Kongresā pēdējās desmitgadēs vairākkārt iesniegti un reizēm Pārstāvju palātā pieņemti likumprojekti par Kolumbijas apgabala pārvēršanu par štatu, taču Senātā līdz šim nav iegūts nepieciešamais atbalsts. Līdz ar to Kolumbijas apgabala iedzīvotāji joprojām pārstāv vien nedodējošs delegāts Pārstāvju palātā, savukārt prezidenta vēlēšanās viņiem piešķirtās balsis nodrošina 23. grozījums.
Svarīgs izvērsums. 1978. gada grozījuma gadījums bieži tiek minēts kā piemērs tam, cik sarežģīti ir konstitucionālie risinājumi jautājumam par pārstāvību — tie prasa ne tikai politisku gribu, bet arī plašu štatu atbalstu, lai nodrošinātu trīs ceturtdaļu ratifikāciju. Debates par Kolumbijas apgabalu turpinās joprojām, un tās bieži skar plašākus jautājumus par demokrātiju, federālismu un pilsoniskajām tiesībām.
