60 U.S. 393 (1857) bija nozīmīgs ASV Augstākās tiesas lēmums. Tiesa 1857. gada martā nolēma, ka nēģeri, kas cēlušies no vergiem, neatkarīgi no tā, vai tagad ir brīvi vai vergi, nav Amerikas Savienoto Valstu pilsoņi. Tā kā viņi nebija pilsoņi, viņi nevarēja iesniegt prasību federālajā tiesā. Dreds Skots iesniedza prasību federālajā tiesā. Viņš apgalvoja, ka ir brīvs, jo ir dzīvojis brīvā teritorijā. Viņš zaudēja savu lietu ar spriedumu, ko daudzi ir nosodījuši kā vissliktāko Augstākās tiesas lēmumu.

ASV Augstākās tiesas Dreda Skota lieta, ar kuru Skotam tika liegta brīvība, nospriežot, ka melnādaino vergu pēcnācēji nav ASV pilsoņi, noslēdza vairākus gadus ilgušās tiesvedības 1846.-1857. gadā zemākās federālajās apgabaltiesās un Misūri tiesās, kas bija piešķīrušas brīvību Dredam Skotam apmēram 2 gadus, līdz tās bija beigušās.

Dr. Džons Emersons bija ķirurgs, kas dienēja ASV armijā. 1833. gadā viņš iegādājās vergu Dredu Skotu Misūri štatā. Tajā pašā gadā viņš pārcēlās uz Ilinoisas štatu, paņemot Skotu līdzi. Emersonu nosūtīja uz fortu Viskonsinas teritorijā. Skots, viņa vergs, devās viņam līdzi. Dzīvojot Viskonsinas teritorijā (tagadējā Minesotā), Skots iepazinās un apprecējās ar Harietu Robinsoni. Viņa piederēja kādam miertiesnesim. Pēc laulībām ar Skotu Emersons kļuva arī par viņas īpašnieku. Emersons atgriezās Misūri, līdzi ņemot savus vergus. Emersons nomira Misūri 1843. gadā. Skots un viņa ģimene palika Emersona sievai Elīzai Sandfordai.

Tiesas lēmums un juridiskais pamatojums

Augstākās tiesas pilns lēmums (parasti raksturots kā Dred Scott v. Sandford) tika pieņemts 1857. gada 6. martā. Lēmumu sagatavoja galvenais tiesnesis Rodžers B. Tenijs (Roger B. Taney). Galvenā tiesas atziņa bija divējāda:

  • Afroamerikāņi, kas cēlušies no vergiem, nav ASV pilsoņi saskaņā ar Konstitūciju, tāpēc viņiem nav tiesību iesniegt prasības federālajās tiesās.
  • Misisipi kompromiss (Missouri Compromise) bija konstitucionāli neatbalstāms: tiesa nolēma, ka Kongresam nav pilnvaru atņemt īpašniekiem tiesības uz vergību teritorijās, tātad likumos, kas aizliedza vergu īpašumu teritorijās, tika iebūvēts nepareizs pieņēmums.

Tiesa balstīja savu secinājumu daļēji uz pieņēmumu par vēsturisko stāvokli — ka afroamerikāņi 18. un 19. gadsimtā lielākoties netika uzskatīti par pilsoņiem Federālajos tiesību aktos un daudzās dalībvalstīs. Lēmums arī izteica skarbas vērtējošas frāzes par vergu un brīvo melnādaino statusu, kas līdz mūsdienu skatījumam ir ārkārtīgi pretrunīgi un morāli nosodāmi.

Balsu dalījums un iebildumi

Tiesas lēmums nebija vienprātīgs. Pret lēmumu iebilda vairāki tiesneši, tostarp B. R. Kērtings (Benjamin R. Curtis) un Džons Maklīns (John McLean). Kritiķu iebildumi koncentrējās uz to, ka vēsturiskie fakti un dažādu štatu likumi apliecināja: brīvi melnādainie cilvēki vairākās štatos tika uzskatīti par pilsoņiem un ka Kongresam tomēr ir tiesības regulēt teritoriju statusu attiecībā uz vergu stāvokli.

Sekas un politiskā ietekme

Lēmums izraisīja plašu neapmierinātību ziemeļos un tika uzskatīts par vienu no faktoriem, kas saasināja starpvalstu attiecības un veicināja ceļu uz Pilsoņu karu. Tas dziļi sašķēla politisko diskursu par vergu paplašināšanos uz jaunajām teritorijām un nostiprināja anti‑vergu jūtas daļā sabiedrības, kas redzēja tiesas lēmumu kā mēģinājumu juridiski nostiprināt vergvaldību visā valstī.

Juridiskā atcelšana un vēsturiskā pēctecība

Daļēji un faktiski Dreda Skota spriedums tika atcelts ar vēlākām konstitucionālām izmaiņām. Pēc Pilsoņu kara pieņemtās 13. grozījums (1865) atcēla verdzību, bet 14. grozījums (1868) piešķīra pilsonību visiem personām, kas dzimušas vai naturalizētas ASV, kā arī garantēja vienlīdzīgu aizsardzību likuma priekšā. 14. grozījums tieši pretnostatīja tiesas agrāko secinājumu, ka atsevišķas rasu grupas nevar būt pilsoņi.

Dreda Skots pēc sprieduma un mūsdienu skatījums

Pēc Augstākās tiesas lēmuma Dreds Skots kādu laiku atgriezās pakļautības stāvoklī, taču vēlāk viņš tika atbrīvots un mira 1858. gadā. Mūsdienu vēsturnieki un juristi lielākoties vienprātīgi vērtē Augstākās tiesas 1857. gada spriedumu kā juridisku un morālu kļūdu ar tālu stāvošām negatīvām sekām. Lēmums tiek plaši kritizēts gan par tā tiesisko argumentāciju, gan par ietekmi uz cilvēku tiesībām un nacionālo vienotību.

Kopsavilkums

  • Dreda Skota lieta 1857. gadā bija pagrieziena punkts ASV vēsturē — tiesa konstatēja, ka cilvēki, kuri cēlušies no vergiem, nav federālie pilsoņi.
  • Lēmums apšaubīja Kongresa pilnvaras regulēt verdzības jautājumu teritorijās (Missouri Compromise atcelšana), kas saasināja politiskos konfliktus.
  • Nākamie konstitucionālie grozījumi (13. un 14.) faktiski atcēla lēmuma materiālos secinājumus, piešķirot brīvību un pilsonību lielai daļai iedzīvotāju, pret kuriem tiesa bija vērsusies.