Amerikas Savienoto Valstu Konstitūcijas četrpadsmitais grozījums

Kopsavilkums

Pilsoņu kara beigās Abrahams Linkolns atbrīvoja vergus. Problēma bija tā, ka viņš to nelūdza Kongresam. Kongress nebija pieņēmis likumu par vergu atbrīvošanu. Tikmēr dažos štatos joprojām pastāvēja verdzība. Trīspadsmitais grozījums atbrīvoja vergus. Tas stājās spēkā 1865. gada beigās. Trīs gadus vēlāk Četrpadsmitais grozījums nodrošināja pilsoniskās tiesības. Šajā laikā republikāņi kontrolēja Kongresu. Viņi vēlējās piešķirt pilnīgu pilsonību atbrīvotajiem vergiem. Taču viņi arī saprata, ka, piešķirot pilsoniskās tiesības melnādainajiem, tiks atvērtas durvis sieviešu vēlēšanu tiesībām. Tas novestu pie vēlēšanu tiesību piešķiršanas sievietēm, ko Kongress negribēja darīt. Ja grozījumā tiktu iekļauta tikai pirmā sadaļa, formulējums "visas personas, kas dzimušas vai naturalizējušās Amerikas Savienotajās Valstīs" ietvertu arī sievietes. Šā iemesla dēļ otrajā iedaļā tika iekļauts vārds "vīrieši", lai Kongress grozījumu apstiprinātu.

Pirmā sadaļa - pilsonība

Četrpadsmitā grozījuma pirmā sadaļa piešķīra pilsonību "visām personām, kas dzimušas vai naturalizējušās Amerikas Savienotajās Valstīs" un "pakļautas to jurisdikcijai". Otrajā pantā, ko parasti dēvē par privilēģiju un imunitātes klauzulu, teikts, ka "katra štata pilsoņiem ir tiesības uz visām privilēģijām un imunitātēm, kādas ir pilsoņiem vairākos štatos". Tas nodrošināja visiem amerikāņiem pilsoņu tiesību aizsardzību saskaņā ar likumu. Tā aizliedz pavalstīm liegt pilsoņiem viņu dzīvību, brīvību vai īpašumu bez pienācīga tiesas procesa. Valstis nedrīkstēja liegt personām "vienlīdzīgu likumu aizsardzību". Tas nozīmēja, ka pirmo reizi visiem cilvēkiem būs vienāda aizsardzība neatkarīgi no to ādas krāsas. Tas, ka tika pieminēti štati, padara tos atbildīgus par šo aizsardzību tāpat kā federālo valdību. Četrpadsmitais grozījums ir biežāk citēts tiesas prāvās nekā jebkurš cits grozījums.

Otrā iedaļa - sadale

Otrajā sadaļā tika mainīta sākotnējās Konstitūcijas daļa, kurā vergi tika uzskatīti par trim piektdaļām personas. Tas tika darīts, lai noteiktu, cik daudz ASV kongresmeņu var būt štatā (proporcionālais sadalījums). Otrajā iedaļā tika noteikts, ka katrs pilsonis tiek uzskatīts par vienu personu.

Trešā, ceturtā un piektā iedaļa

Trešā sadaļa bija paredzēta stingrai attieksmei pret Konfederācijas locekļiem, kuri cīnījās pret Amerikas Savienotajām Valstīm. Lai konfederācijas līderiem ļautu atgūt pilsonību vai ieņemt amatus, bija nepieciešamas divas trešdaļas Kongresa balsu. Lai varētu ieņemt federālo amatu, bijušajiem konfederātiem bija jādod zvērests ievērot konstitūciju. Ceturtajā pantā bija noteikts, ka federālā valdība neatmaksās Konfederācijas parādus. Piektā iedaļa nozīmē to, kas tajā teikts, proti, Kongress īstenos 14. grozījuma noteikumus.

Teksts

1. iedaļa. Visas personas, kas dzimušas vai naturalizējušās Amerikas Savienotajās Valstīs un ir pakļautas to jurisdikcijai, ir Amerikas Savienoto Valstu un tās valsts pilsoņi, kurā tās dzīvo. Neviena pavalsts nepieņems un nepiemēros likumus, kas ierobežo Amerikas Savienoto Valstu pilsoņu privilēģijas vai imunitātes; neviena pavalsts neatņem nevienai personai dzīvību, brīvību vai īpašumu bez pienācīga tiesas procesa; nevienai personai, kas atrodas tās jurisdikcijā, nedrīkst liegt vienlīdzīgu likumu aizsardzību.

2. iedaļa. Pārstāvji tiek sadalīti starp vairākām pavalstīm atbilstoši to attiecīgajam skaitam, ņemot vērā visu iedzīvotāju skaitu katrā pavalstī, izņemot indiāņus, kas netiek aplikti ar nodokļiem. Bet, ja tiesības balsot vēlēšanās, kurās tiek izraudzīti Amerikas Savienoto Valstu prezidenta un viceprezidenta, Kongresa pārstāvju, valsts izpildvaras un tiesu varas amatpersonu vai likumdevēja varas locekļu ievēlēšanai, tiek liegtas jebkuram šīs pavalsts iedzīvotājam vīriešu dzimuma, kas sasniedzis divdesmit viena gada vecumu, un Amerikas Savienoto Valstu pilsoņiem, vai jebkādā veidā tiek samazināts, izņemot par piedalīšanos sacelšanās vai citos noziegumos, pārstāvības pamats šajā štatā tiek samazināts proporcionāli proporcijai, kāda ir šādu vīriešu dzimuma pilsoņu skaitam attiecībā pret visu divdesmit vienu gadu vecu vīriešu dzimuma pilsoņu skaitu šajā štatā.

3. iedaļa. Neviena persona nevar būt Kongresa senators vai pārstāvis, prezidenta un viceprezidenta vēlētājs vai ieņemt jebkādu civilo vai militāro amatu Amerikas Savienotajās Valstīs vai kādā pavalstī, ja tā iepriekš kā Kongresa loceklis, Amerikas Savienoto Valstu amatpersona vai kā kādas pavalsts likumdevējs, vai kā kādas pavalsts izpildvaras vai tiesas amatpersona ir devusi zvērestu atbalstīt Amerikas Savienoto Valstu konstitūciju un ir iesaistījusies sacelšanās vai sacelšanās pret to, vai ir sniegusi palīdzību vai mierinājumus tās ienaidniekiem. Taču Kongress ar divu trešdaļu balsu vairākumu no katras palātas var atcelt šādu rīcībnespēju.

4. iedaļa. Ar likumu atļauto Savienoto Valstu valsts parādu, tostarp parādu, kas radušies, lai izmaksātu pensijas un prēmijas par pakalpojumiem sacelšanās vai sacelšanās apspiešanā, likumība netiek apšaubīta. Taču ne Savienotās Valstis, ne arī kāda pavalsts neuzņemas vai nemaksā parādu vai saistības, kas radušās, atbalstot sacelšanos vai sacelšanos pret Amerikas Savienotajām Valstīm, vai prasības par vergu zaudēšanu vai atbrīvošanu; visi šādi parādi, saistības un prasības tiek uzskatītas par nelikumīgām un spēkā neesošām.

5. iedaļa. Kongress ir pilnvarots ar attiecīgiem tiesību aktiem īstenot šā panta noteikumus.

Saistītās lapas

• Verdzība
• Diskriminācija
• Dred Scott pret Sandford
• Amerikas pilsoņu karš
• Amerikas Savienoto Valstu rekonstrukcija
• Endrjū Džonsons
• Jim Crow likumi
• 1964. gada likums par pilsoniskajām tiesībām
• 1965. gada Balsstiesību likums