Aproporcionālā sadale jeb sadale pēc iedzīvotāju skaita ir būtisks administratīvs princips Amerikas Savienoto Valstu tiesību aktos par pārstāvju un nodokļu sadalījumu starp ASV štatiem. Sadalījuma pamatā ir ASV tautas skaitīšana, ko veic reizi desmit gados; pēc katras tautas skaitīšanas tiek pārrēķināts, cik vietu katram štatiem pienākas Amerikas Savienoto Valstu Pārstāvju palātā. Katram štatiem tiek piešķirts vietu skaits atbilstoši tā iedzīvotāju skaitam, tomēr katram štatu garantē vismaz viena vieta.
Kā tiek noteikts sadalījums
Pēc tautas skaitīšanas rezultātu publicēšanas Kongress vai kompetentas iestādes izmanto noteiktu matemātisku metodi, lai sadalītu Pārstāvju palātas vietas starp štatiem. Kopš 20. gadsimta vidus ASV izmanto tik dēvēto vienādas proporcijas (Huntington–Hill) metodi, kas piešķir papildu vietas, salīdzinot štatu prioritātes rādītājus — tas ļauj sadalīt vietas secīgi, balstoties uz iedzīvotāju un jau piešķirto vietu skaitu. Tādas metodes izvēle un grozījumi var ietekmēt to, kā nedaudz atšķirīgas iedzīvotāju proporcijas pārvēršas reālos deputātu skaitļos.
Vēsturiskais konteksts un nodokļu jautājums
Konstitūcijas Amerikas Savienoto Valstu konstitūcijas I panta 2. iedaļa sākotnēji paredzēja, ka tiešie nodokļi starp štatiem ir jādala pēc iedzīvotāju skaita, tātad apportionēti proporcionāli. Tas radīja praktiskas problēmas: dažādu štatu iedzīvotāju skaita atšķirības padarīja nodokļu uzlikšanu un sadalīšanu sarežģītu un bieži politiski sensitīvu. Šī prasība tika atcelta ar ASV Konstitūcijas sešpadsmito grozījumu, kas 20. gadsimta sākumā deva Kongresam tiesības iekasēt ienākuma nodokli bez apportionēšanas starp štatiem.
Praktiskās sekas un politiskā ietekme
Aproporcionālā sadale nosaka ne tikai Pārstāvju palātas sastāvu, bet tai ir arī tiešas sekas uz citiem valsts mehānismiem:
- katrā štata vēlēšanu apgabalu (konstituenču) izveide un pārzīmēšana (redistricting);
- Electoral College nozīmē — štata elektoru skaits prezidenta vēlēšanās = senatori + pārstāvji, tādējādi apportionēšana ietekmē prezidenta vēlēšanas;
- valsts un federālo dotāciju, subsīdiju un programmu finansēšanas formulas, kas bieži tiek balstītas uz iedzīvotāju skaitiem;
- politiskās jaudas pārdale starp augošiem un sarūkošiem štatiem, kas var mainīt spiedienu uz likumdošanu un resursu sadali.
Pārskats par procesu pēc tautas skaitīšanas
Pēc tautas skaitīšanas datu apkopošanas federālā iestāde (Census Bureau) publicē valsts iedzīvotāju skaitļus; tad notiek reapportionēšana — vietu pārdale Pārstāvju palātā. Parasti Kongress vai likumā noteiktas procedūras nosaka, kā šī pārdale tiek īstenota, un pēc tam štatus uztrauc redistricting, kur tie iekšēji sadala piešķirtās vietas vēlēšanu apgabalos. Reapportionēšana notiek regulāri ik pēc desmit gadiem, un tās rezultāti bieži izraisa juridiskas diskusijas vai strīdus, ja tiek apstrīdēti skaitļi vai izvēlētā sadales metode.
Apkopojot — apropiacionālā sadale ir mehānisms, kas sasaista tautas skaitīšanas datus ar politisko pārstāvniecību un resursu sadali ASV; tā ir tehniska, bet politiski svarīga procedūra, kas ietekmē vietu skaitu Pārstāvju palātā, valsts pārstāvniecības spēku un arī dažādu nodokļu un finansējuma aspektus.