Bankrots (maksātnespēja): definīcija, process, pilnvarnieks un likvidācija
Uzzini visu par bankrotu un maksātnespēju: definīciju, procesu, pilnvarnieka lomu un likvidāciju — praktisks ceļvedis parādniekiem un kreditoriem.
Bankrots jeb maksātnespēja ir juridisks process, kas iestājas, ja fiziskai vai juridiskai personai nav pietiekamu līdzekļu savu saistību segšanai. Praktiski tas nozīmē, ka persona vai uzņēmums ir maksātnespējīgs – nespēj izpildīt parādsaistības termiņos. Bankrota procedūra nosaka, kā tiek rīkots parādnieka aktīvu pārdalījums starp kreditoriem, kā arī vai un kā parādnieks var tikt atbrīvots no atlikušajām saistībām.
Kad un kā tiek uzsākta procedūra
Bankrotu parasti var ierosināt pats parādnieks (brīvprātīgs iesniegums) vai kreditori, kuriem parādnieks nav samaksājis. Tiesa izskata iesniegumu un, ja tiek konstatēta maksātnespēja, iecels bankrota administratoru vai likvidatoru. Procedūras gaita, termiņi un prasības atšķiras atkarībā no valsts tiesiskā regulējuma, taču pamatsoļi ir līdzīgi:
- iesnieguma saņemšana un pirmstiesas izvērtējums;
- tiesas lēmums par maksātnespējas atzīšanu;
- administratora vai likvidatora iecelšana un aktīvu inventarizācija;
- aktīvu realizācija un ieņēmumu sadale starp kreditoriem;
- procedūras noslēgums — iespējamā parādu atbrīvošana vai juridiskās personas likvidācija.
Bankrota administrators (pilnvarnieks) — loma un pienākumi
Ja bankrotē fiziska persona, tiesa parasti ieceļ bankrota administratoru. Tas ir neatkarīgs profesionālis, kura galvenie uzdevumi ir:
- veikt parādnieka aktīvu uzskaiti un novērtējumu;
- saglabāt un pārvaldīt aktīvus līdz to realizācijai;
- pārdot realizējamos aktīvus un izdalīt ieņēmumus kreditoriem saskaņā ar likumā noteikto prioritāti;
- iesniegt tiesai pārskatus par procesu un ieteikumus par parādu izbeigšanu vai dzēšanu.
Daži aktīvi parasti ir aizsargāti. Piemēram, likumos bieži paredz, ka personai jāpaliek pamata sadzīves priekšmetiem un darba rīkiem, kas nepieciešami iztikai vai ienākumu gūšanai. Precīzs aizsargājamo priekšmetu saraksts atkarīgs no vietējā tiesību regulējuma.
Likvidators un juridiskās personas bankrots
Ja maksātnespēja skar organizāciju (uzņēmumu, biedrību utt.), kreditori vai tiesa var lūgt iecelt likvidatoru. Likvidatora uzdevums ir līdzīgs administratora pienākumiem, taču pastāv būtiskas atšķirības:
- likvidators organizācijas vārdā aptur turpmāku saimniecisko darbību, izpērk vai pārdod aktīvus un kārto saistības;
- juridiskā persona pēc likvidācijas tiek izslēgta no reģistriem un vairs nepastāv kā saimnieciskā subjekts;
- parādsaistību izbeigšana juridiskajām personām tiek veikta atbilstoši likumam — nereti parādu dzēšana tiek realizēta caur aktīvu realizāciju un tiesas nolēmumiem, taču uzņēmuma iespējas "tikt atbrīvotam" no parādiem atšķiras no fiziskas personas situācijas.
Parādsaistību kārtošanas princips un kreditoru prioritāte
Ieņēmumi no reaizācijas tiek izdalīti kreditoru starpā saskaņā ar prioritāšu kārtību, ko nosaka likums. Parasti pirmie tiek apmierināti nodrošinātie kreditori (piem., tiem ir ķīla uz noteiktiem aktīviem), pēc tam — prioritārie prasītāji (piem., valsts nodokļu parādi, darba ņēmēju prasījumi), un beigās — nenodrošinātie kreditori. Precīzas prioritātes un izņēmumi var atšķirties.
Procedūras sekas un ierobežojumi
- Atbrīvošana no parādiem: pēc bankrota procedūras pabeigšanas fiziska persona var tikt atbrīvota no daļas vai visu parādu, ja to paredz tiesas lēmums un likums. Tas sniedz iespēju sākt no jauna, taču parasti paliek ieraksts maksātnespējas reģistrā un pasliktinās kredītreitings (kredītreitings), kā arī var noteikt maksāšanas ierobežojumus un citas sankcijas.
- Ietekme uz profesionālajām tiesībām: bankrots var ierobežot iespējas ieņemt vadības vai amatu pozīcijas, saņemt valsts atbalstu vai iegūt jaunas kredītsaistības noteiktā laika periodā.
- Kriminālatbildība: ja maksātnespēja radusies krāpniecisku darbību, krāpumu vai grāmatvedības slēpšanu dēļ, iesaistītās personas var tikt sauktas arī kriminālatbildībā.
Izmaksas un ilgums
Bankrota un likvidācijas procesi var ilgīt no vairākiem mēnešiem līdz gadiem, atkarībā no aktīvu apjoma, prasītāju skaita un lietas sarežģītības. Procedūras izdevumi (tiesas izdevumi, administratora vai likvidatora atlīdzība, saglabāšanas un realizācijas izmaksas) parasti tiek sedzami no parādnieka aktīviem pirms līdzekļu sadales kreditoriem.
Alternatīvas bankrotam un kā rīkoties agrīni
Bankrots nav vienīgā izeja. Bieži izmanto šādas iespējas:
- parādu pārstrukturēšana vai atmaksas plāna vienošanās ar kreditoriem;
- reorganizācija vai tiesiska atjaunošana (maksātnespējas procesa veids, kas paredz uzņēmuma darbības saglabāšanu un saistību pārkārtošanu);
- brīvprātīgs maksājumu grafiks vai starpnieku (piem., parādnieka konsultantu) palīdzība.
Agrīna komunikācija ar kreditoriem, finansiāla plānošana un konsultācijas pie jurista vai maksātnespējas speciālista var palīdzēt atrast mazāk sāpīgas risinājumus nekā tiesiska bankrota procedūra.
Īss kopsavilkums
Bankrots ir juridisks mehānisms, kas kārto situāciju, kad persona vai organizācija nespēj segt savas saistības. Tiesas iecelts administrators vai likvidators pārvalda aktīvus, realizē tos un sadala ieņēmumus starp kreditoriem. Fiziskas personas var tikt atbrīvotas no daļas parādu pēc procesa, taču tam ir ilgtermiņa sekas uz kredītvēsturi un profesionālajām iespējām. Juridiskām personām sekas parasti nozīmē organizācijas likvidāciju. Lai izvairītos no bankrota, ir ieteicams meklēt parāda restrukturizācijas iespējas un profesionālu konsultāciju jau pie pirmajām maksājumu grūtībām.
Maksātnespēja vai bankrots
Cilvēki bieži jauc terminus bankrots un maksātnespēja, un dažkārt viņi lieto vienu vārdu, lai gan patiesībā domā otru. Maksātnespēja parasti nozīmē tikai to, ka kādam nav pietiekami daudz naudas, lai samaksātu parādus, vai (dažkārt) to, ka kopējā parādu summa ir lielāka par kopējo aktīvu vērtību. Bankrots ir oficiāls juridisks process tiesā. Lai gan abi termini ir saistīti, tas, ka persona ir maksātnespējīga, vēl nenozīmē, ka tā bankrotēs.
Alternatīvas bankrotam
Daudzās valstīs bankrotam ir alternatīvas, lai ļautu cilvēkiem un uzņēmumiem mēģināt izvairīties no bankrota procesa.
Dažādās valstīs privātpersonas var mēģināt panākt individuālu brīvprātīgu vienošanos ar saviem kreditoriem (jeb IVA). Tas nozīmē, ka kreditori piekrīt ņemt mazāk naudas, lai nomaksātu savas parādsaistības. Līdzīgi procesi ir arī uzņēmumiem un citām organizācijām, un dažādās valstīs tiem ir dažādi nosaukumi, taču daudzās valstīs tos sauc par mierizlīguma shēmām.
Aizsardzība pret bankrotu
Daudzās valstīs uzņēmums vai uzņēmējsabiedrība var lūgt tiesai bankrota aizsardzību, lai mēģinātu pasargāt uzņēmumu, lai kreditori nevarētu iznīcināt visu materiālo kapitālu un nemateriālo vērtību, sadalot un pārvietojot to prom. Tā mērķis ir dot uzņēmumam vairāk laika, lai reorganizētos un panāktu jaunu vienošanos starp īpašniekiem un cilvēkiem, kuriem uzņēmums ir parādā naudu. Daudzās valstīs to dēvē par administratīvo procesu.
Tomēr ne visās valstīs ir spēkā tiesību akti par uzņēmumu aizsardzību pret bankrotu.
Parādu verdzība
Bieži vien daudzviet pasaulē kreditors draud parādniekam ar parādu verdzību. Dažos gadījumos parādnieks nezina, ka viņam ir tiesības bankrotēt. Dažās valstīs tā ir cilvēktiesību problēma. Turklāt daži kreditori turpina uzmākties uz parādnieku, lai gan bankrota likumi to aizliedz, cerot, ka parādnieks samaksās viņiem naudu, kas viņam nepienākas.
Amerikas Savienotās Valstis
Bankrotu ASV galvenokārt regulē federālie tiesību akti, proti, ASV kodeksa 11. sadaļa (Bankrota kodekss). Amerikas Savienotajās Valstīs pieejamie bankrota veidi ir nosaukti pēc šā likuma galvenajiem nodaļu jeb "nodaļu" nosaukumiem. Persona vai uzņēmums, kas iesniedz bankrota lietu, ir pazīstams kā parādnieks.
Kad tiek ierosināta bankrota lieta, tiesa izvēlas pilnvarnieku. Pārvaldniekam ir pilnvaras pār bankrotējušās personas vai uzņēmuma īpašumu, un viņš var izmantot daļu parādnieka aktīvu, lai samaksātu kreditoriem. Pēc bankrota pasludināšanas kreditoriem tiek paziņots, ka tiem jāpārtrauc mēģinājumi iekasēt naudu tieši no parādnieka un jāiesniedz bankrota tiesai prasības par samaksu.
7. nodaļa
Visizplatītākais bankrota veids ir 7. nodaļas bankrots, ko var iesniegt gan uzņēmumi, gan privātpersonas. To sauc arī par likvidācijas bankrotu, jo daļu parādnieka īpašuma var pārdot (likvidēt), lai apmierinātu kreditoru prasījumus. Ja uzņēmumam ir parādsaistības, kuras tas nespēj samaksāt, tas var lūgt vai tikt piespiests iesniegt tiesā bankrota pieteikumu saskaņā ar 7. nodaļu. Tas parasti liek uzņēmumam pārtraukt uzņēmējdarbību. Darbinieki bieži zaudē darbu, ja uzņēmums iesniedz 7. nodaļas pieteikumu.
11. nodaļa
11. nodaļas bankrots ir sarežģīts bankrota veids, kas reorganizē parādnieka finanses, parasti samazinot parādsaistību summu un mainot parāda atmaksas noteikumus. Bankrota 11. nodaļas bankrota lieta ļauj uzņēmumam turpināt darbību, kamēr tas atrod veidus, kā samazināt un sakārtot savu parādu atmaksu.
Gandrīz visus 11. nodaļas bankrotus iesniedz uzņēmumi. Vienkārši cilvēki parasti neiesniedz 11. nodaļas bankrota pieteikumus, jo 13. nodaļas bankrots viņiem gandrīz vienmēr ir lētāks un vienkāršāks.
13. nodaļa
13. nodaļa ir vispopulārākais bankrota veids Amerikas Savienotajās Valstīs parastiem cilvēkiem. 13. nodaļas bankrota gadījumā daļa parādu var tikt dzēsta (atlaista), taču daļa no parādsaistībām jums būs jāatmaksā. Parādu atmaksas plānu uzrauga bankrota tiesa, un parasti tas ilgst trīs līdz piecus gadus. Uzņēmumi nevar iesniegt 13. nodaļas bankrota pieteikumu.
Citas bankrota nodaļas
Mazāk izplatītus bankrota veidus var iesniegt saskaņā ar bankrota kodeksa 9. un 12. nodaļu.
- 9. nodaļas bankrots ļauj pašvaldībām, mazākām pašvaldību vienībām, piemēram, pilsētām un ciemiem, pārstrukturēt savus parādus.
- 12. nodaļas bankrots ir īpašs bankrota veids ģimenes saimniecībām un zvejniekiem. Tas apvieno 11. nodaļas un 13. nodaļas bankrota elementus, lai ļautu mazākām saimniecībām un zvejniecības uzņēmumiem turpināt darbību, kamēr tie pārstrukturē savus parādus.
Jautājumi un atbildes
Jautājums: Kas ir bankrots?
A: Bankrots ir juridisks process, kas notiek, ja persona vai organizācija ir maksātnespējīga un nespēj samaksāt visus savus parādus.
J: Kas var lūgt tiesu iecelt bankrota administratoru?
A: Personas, kura nespēj samaksāt savas parādsaistības, kreditori var lūgt tiesu iecelt bankrota pārvaldnieku.
J: Ko dara bankrota pilnvarnieks?
A.: Bankrota administrators, kas ir tiesas iecelts profesionāls grāmatvedis, pārņem kontroli pār bankrotējušās personas aktīviem, pārdod visus pārējos aktīvus un izmanto iegūto naudu, lai nomaksātu pēc iespējas lielāku daļu no šīs personas parādiem.
Vai bankrota gadījumā visi aktīvi ir aizsargāti ar likumu?
A: Nē, bankrota gadījumā likums aizsargā tikai dažus aktīvus.
J: Kas notiek ar personu pēc bankrota procesa pabeigšanas?
A: Pēc bankrota procesa pabeigšanas persona tiek atbrīvota no bankrota procedūras un ir brīva no jebkādām turpmākām saistībām maksāt šos prasījumus. Tomēr viņu iespējas atkal aizņemties naudu būs ierobežotas, jo viņu kredītreitings būs sabojāts.
J: Kas notiek, ja organizācija nespēj samaksāt savus parādus?
A: Ja organizācija nespēj samaksāt savas parādsaistības, kreditori var lūgt tiesu iecelt likvidatoru.
J: Ar ko likvidatora darbs atšķiras no bankrota pilnvarnieka darba?
A.: Likvidatora darbs ir ļoti līdzīgs bankrota pilnvarnieka darbam, izņemot to, ka nav aizsargājamu aktīvu, tāpēc likvidators var visu pārdot. Kad visi organizācijas aktīvi ir pārdoti, organizācija tiek likvidēta un vairs nepastāv.
Meklēt