Bankrots
Bankrots ir juridisks process, kas notiek, ja personai vai organizācijai nav pietiekami daudz naudas, lai samaksātu visus parādus. No juridiskā viedokļa tās ir maksātnespējīgas.
Ja persona nespēj samaksāt savas parādsaistības, personas kreditori var lūgt tiesu iecelt bankrota administratoru. Tas ir profesionāls grāmatvedis, kuru ieceļ tiesa, lai pārņemtu bankrotējušās personas aktīvu kontroli. Dažus aktīvus aizsargā likums, bet bankrota pilnvarnieks pārdos visus pārējos aktīvus un izmantos iegūto naudu, lai nomaksātu pēc iespējas lielāku šīs personas parādu daļu. Pēc procesa pabeigšanas persona tiek atbrīvota no bankrota procedūras, un tā ir brīva no jebkādām turpmākām saistībām samaksāt šos prasījumus, taču parasti šīs personas iespējas atkal aizņemties naudu ir ierobežotas, jo tiek sabojāts tās kredītreitings.
Ja tā ir organizācija, kas nespēj samaksāt parādus, kreditori var lūgt tiesu iecelt likvidatoru. Likvidators veic ļoti līdzīgu darbu kā pilnvarnieks bankrota gadījumā, izņemot to, ka nav aizsargājamu aktīvu, tāpēc likvidators var visu pārdot. Kad visi organizācijas aktīvi ir pārdoti, organizācija tiek likvidēta un vairs nepastāv. Organizācijas no bankrota netiek atbrīvotas tāpat kā dzīvs cilvēks.
Maksātnespēja vai bankrots
Cilvēki bieži jauc terminus bankrots un maksātnespēja, un dažkārt viņi lieto vienu vārdu, lai gan patiesībā domā otru. Maksātnespēja parasti nozīmē tikai to, ka kādam nav pietiekami daudz naudas, lai samaksātu parādus, vai (dažkārt) to, ka kopējā parādu summa ir lielāka par kopējo aktīvu vērtību. Bankrots ir oficiāls juridisks process tiesā. Lai gan abi termini ir saistīti, tas, ka persona ir maksātnespējīga, vēl nenozīmē, ka tā bankrotēs.
Alternatīvas bankrotam
Daudzās valstīs bankrotam ir alternatīvas, lai ļautu cilvēkiem un uzņēmumiem mēģināt izvairīties no bankrota procesa.
Dažādās valstīs privātpersonas var mēģināt panākt individuālu brīvprātīgu vienošanos ar saviem kreditoriem (jeb IVA). Tas nozīmē, ka kreditori piekrīt ņemt mazāk naudas, lai nomaksātu savas parādsaistības. Līdzīgi procesi ir arī uzņēmumiem un citām organizācijām, un dažādās valstīs tiem ir dažādi nosaukumi, taču daudzās valstīs tos sauc par mierizlīguma shēmām.
Aizsardzība pret bankrotu
Daudzās valstīs uzņēmums vai uzņēmējsabiedrība var lūgt tiesai bankrota aizsardzību, lai mēģinātu pasargāt uzņēmumu, lai kreditori nevarētu iznīcināt visu materiālo kapitālu un nemateriālo vērtību, sadalot un pārvietojot to prom. Tā mērķis ir dot uzņēmumam vairāk laika, lai reorganizētos un panāktu jaunu vienošanos starp īpašniekiem un cilvēkiem, kuriem uzņēmums ir parādā naudu. Daudzās valstīs to dēvē par administratīvo procesu.
Tomēr ne visās valstīs ir spēkā tiesību akti par uzņēmumu aizsardzību pret bankrotu.
Parādu verdzība
Bieži vien daudzviet pasaulē kreditors draud parādniekam ar parādu verdzību. Dažos gadījumos parādnieks nezina, ka viņam ir tiesības bankrotēt. Dažās valstīs tā ir cilvēktiesību problēma. Turklāt daži kreditori turpina uzmākties uz parādnieku, lai gan bankrota likumi to aizliedz, cerot, ka parādnieks samaksās viņiem naudu, kas viņam nepienākas.
Amerikas Savienotās Valstis
Bankrotu ASV galvenokārt regulē federālie tiesību akti, proti, ASV kodeksa 11. sadaļa (Bankrota kodekss). Amerikas Savienotajās Valstīs pieejamie bankrota veidi ir nosaukti pēc šā likuma galvenajiem nodaļu jeb "nodaļu" nosaukumiem. Persona vai uzņēmums, kas iesniedz bankrota lietu, ir pazīstams kā parādnieks.
Kad tiek ierosināta bankrota lieta, tiesa izvēlas pilnvarnieku. Pārvaldniekam ir pilnvaras pār bankrotējušās personas vai uzņēmuma īpašumu, un viņš var izmantot daļu parādnieka aktīvu, lai samaksātu kreditoriem. Pēc bankrota pasludināšanas kreditoriem tiek paziņots, ka tiem jāpārtrauc mēģinājumi iekasēt naudu tieši no parādnieka un jāiesniedz bankrota tiesai prasības par samaksu.
7. nodaļa
Visizplatītākais bankrota veids ir 7. nodaļas bankrots, ko var iesniegt gan uzņēmumi, gan privātpersonas. To sauc arī par likvidācijas bankrotu, jo daļu parādnieka īpašuma var pārdot (likvidēt), lai apmierinātu kreditoru prasījumus. Ja uzņēmumam ir parādsaistības, kuras tas nespēj samaksāt, tas var lūgt vai tikt piespiests iesniegt tiesā bankrota pieteikumu saskaņā ar 7. nodaļu. Tas parasti liek uzņēmumam pārtraukt uzņēmējdarbību. Darbinieki bieži zaudē darbu, ja uzņēmums iesniedz 7. nodaļas pieteikumu.
11. nodaļa
11. nodaļas bankrots ir sarežģīts bankrota veids, kas reorganizē parādnieka finanses, parasti samazinot parādsaistību summu un mainot parāda atmaksas noteikumus. Bankrota 11. nodaļas bankrota lieta ļauj uzņēmumam turpināt darbību, kamēr tas atrod veidus, kā samazināt un sakārtot savu parādu atmaksu.
Gandrīz visus 11. nodaļas bankrotus iesniedz uzņēmumi. Vienkārši cilvēki parasti neiesniedz 11. nodaļas bankrota pieteikumus, jo 13. nodaļas bankrots viņiem gandrīz vienmēr ir lētāks un vienkāršāks.
13. nodaļa
13. nodaļa ir vispopulārākais bankrota veids Amerikas Savienotajās Valstīs parastiem cilvēkiem. 13. nodaļas bankrota gadījumā daļa parādu var tikt dzēsta (atlaista), taču daļa no parādsaistībām jums būs jāatmaksā. Parādu atmaksas plānu uzrauga bankrota tiesa, un parasti tas ilgst trīs līdz piecus gadus. Uzņēmumi nevar iesniegt 13. nodaļas bankrota pieteikumu.
Citas bankrota nodaļas
Mazāk izplatītus bankrota veidus var iesniegt saskaņā ar bankrota kodeksa 9. un 12. nodaļu.
- 9. nodaļas bankrots ļauj pašvaldībām, mazākām pašvaldību vienībām, piemēram, pilsētām un ciemiem, pārstrukturēt savus parādus.
- 12. nodaļas bankrots ir īpašs bankrota veids ģimenes saimniecībām un zvejniekiem. Tas apvieno 11. nodaļas un 13. nodaļas bankrota elementus, lai ļautu mazākām saimniecībām un zvejniecības uzņēmumiem turpināt darbību, kamēr tie pārstrukturē savus parādus.
Jautājumi un atbildes
Jautājums: Kas ir bankrots?
A: Bankrots ir juridisks process, kas notiek, ja persona vai organizācija ir maksātnespējīga un nespēj samaksāt visus savus parādus.
J: Kas var lūgt tiesu iecelt bankrota administratoru?
A: Personas, kura nespēj samaksāt savas parādsaistības, kreditori var lūgt tiesu iecelt bankrota pārvaldnieku.
J: Ko dara bankrota pilnvarnieks?
A.: Bankrota administrators, kas ir tiesas iecelts profesionāls grāmatvedis, pārņem kontroli pār bankrotējušās personas aktīviem, pārdod visus pārējos aktīvus un izmanto iegūto naudu, lai nomaksātu pēc iespējas lielāku daļu no šīs personas parādiem.
Vai bankrota gadījumā visi aktīvi ir aizsargāti ar likumu?
A: Nē, bankrota gadījumā likums aizsargā tikai dažus aktīvus.
J: Kas notiek ar personu pēc bankrota procesa pabeigšanas?
A: Pēc bankrota procesa pabeigšanas persona tiek atbrīvota no bankrota procedūras un ir brīva no jebkādām turpmākām saistībām maksāt šos prasījumus. Tomēr viņu iespējas atkal aizņemties naudu būs ierobežotas, jo viņu kredītreitings būs sabojāts.
J: Kas notiek, ja organizācija nespēj samaksāt savus parādus?
A: Ja organizācija nespēj samaksāt savas parādsaistības, kreditori var lūgt tiesu iecelt likvidatoru.
J: Ar ko likvidatora darbs atšķiras no bankrota pilnvarnieka darba?
A.: Likvidatora darbs ir ļoti līdzīgs bankrota pilnvarnieka darbam, izņemot to, ka nav aizsargājamu aktīvu, tāpēc likvidators var visu pārdot. Kad visi organizācijas aktīvi ir pārdoti, organizācija tiek likvidēta un vairs nepastāv.
