Amerikas Savienoto Valstu tautas skaitīšana: definīcija, mērķi un vēsture
Amerikas Savienoto Valstu tautas skaitīšana ir skaitīšana, ko ASV veic reizi desmit gados. To nosaka ASV Konstitūcija, kas paredz, ka kopš 1790. gada desmitgadu tautas skaitīšanu veic gados, kas beidzas ar "0". Oficiāli tautas skaitīšanā tiek vākta informācija gan par iedzīvotājiem, gan par mājokļiem — tas ir, tūlītēji tiek apkopoti dati par cilvēku skaitu un par dzīvojamo vienību skaitu. Pirmā tautas skaitīšana pēc Neatkarības iegūšanas notika 1790. gadā, un par to bija atbildīgs valsts sekretārs Tomass Džefersons.
Mērķi un praktiskā nozīme
Tautas skaitīšanas galvenie mērķi ir:
- Noteikt, cik vietu ir katrā štatā Pārstāvju palātā (apportionment) — šis ir viens no Konstitūcijas nosacījumiem.
- Palīdzēt valsts un vietējām iestādēm plānot un sadalīt federālos resursus — tautas skaitīšanas dati tiek izmantoti, lai noteiktu lielu daļu federālo līdzekļu sadali uz izglītību, veselības aprūpi, infrastruktūru un sociālajiem pakalpojumiem.
- Veicināt pārvilkšanas (redistricting) un citus politiskos lēmumus, nodrošinot, ka vēlēšanu apgabali atspoguļo iedzīvotāju skaitu un izmaiņas.
- Sniegt datu bāzi pētniekiem, uzņēmējiem un plānotājiem, kas izmanto demogrāfisko, ekonomisko un dzīvojamo apstākļu informāciju lēmumu pieņemšanai.
Kā notiek skaitīšana mūsdienās
ASV tautas skaitīšanas birojs ir atbildīgs par skaitīšanas organizēšanu un datu apkopošanu. Modernā desmitgadu skaitīšana parasti ietver vairākus posmus:
- Informēšana un aicinājumi iesniegt atbildes pa pastu vai tiešsaistē (kopš 2020. gada ir pieejama arī elektroniska atbilde).
- Pašatbildes vākšana (anketas aizpilde pa pastu, tiešsaistē vai pa tālruni).
- Teritoriālā pārbaude un pieprasījumi mājsaimniecībām, kas nav atbildējušas (in-person follow-up), kā arī izmantošana administratīvo reģistru datiem, lai uzlabotu aptveri.
- Datu apstrāde, anonimēšana un publisko rezultātu izdošana, kas notiek vairākos posmos pēc skaitīšanas dienas.
Dati, kas parasti tiek vākti
Tautas skaitīšanā parasti iekļauti pamatjautājumi par:
- personu skaitu mājsaimniecībā,
- vecumu un dzimumu,
- rasei un ispaniska/latīņu izcelsmei,
- ģimenes/meitas un radniecības statusam,
- mājokļa īpašnieka vai īrnieka statusam (māju vai dzīvokļu skaits),
- dažkārt — papildu jautājumi par izglītību, nodarbinātību un citām sociodemogrāfiskām iezīmēm (atkarībā no konkrētā gada anketas ietvara).
Vēsture un attīstība
Pirmie skaitīšanas posmi tika veikti 1790. gadā, un sākotnēji par to atbildēja valsts sekretāra birojs. Ar laiku skaitīšanas organizācija kļuva sarežģītāka, un 20. gadsimtā tika izveidots pastāvīgs census birojs, kas nu strādā pie datu vākšanas, apstrādes un izplatīšanas visā valstī. Kopš 1940. gada pastāvīgi tiek uzskaitītas arī dzīvojamās vienības (mājokļi), kas ļāva sistemātiskāk analizēt mājokļu apstākļus un dzīvojamo platību izmaiņas.
Privātums un tiesiska aizsardzība
ASV tautas skaitīšanā vākto informāciju aizsargā tiesību akti, un personas dati tiek aizliegti izpaust trešajām pusēm. Pastāv stingras sankcijas par individuālu datu publiskošanu. Turklāt publiskotie statistikas rezultāti ir anonimizēti un apkopoti tā, lai nebūtu iespējams identificēt konkrētas personas.
Problēmas un izaicinājumi
- Sarežģījums precīzi uzskaitīt grūti uzskaitāmās grupas — bezpajumtniekus, migrantu kopienas, valodas barjeru dēļ grūtāk sasniedzamas personu grupas.
- Nepilnīga atbilde (nonresponse) un nepieciešamība izmantot papildu metodes, piemēram, administratīvos datus vai lauka apsekošanas.
- Politiskas diskusijas par anketas saturu (piemēram, mēģinājumi pievienot jautājumus par pilsonību) un tiesvedības jautājumi par to, kā datus drīkst izmantot apgabalu pārzīmēšanā vai sadalē.
- Sociālās un tehnoloģiskās pārmaiņas — pāreja uz tiešsaistes aizpildīšanu, drošības un piekļuves nodrošināšana visām kopienām.
Ietekme uz valsts un vietējo politiku
Tautas skaitīšanas rezultāti ietekmē politisko reprezentāciju, federālo budžetu un plānošanu vietējā līmenī. Pārskati par iedzīvotāju skaitu nosaka, kādu vietu skaitu saņem katrs štats Pārstāvju palātā, savukārt detalizēti demogrāfiskie dati palīdz pašvaldībām plānot skolas, ceļus, veselības aprūpes pakalpojumus un citus pakalpojumus.
Kopsavilkums
ASV tautas skaitīšanas birojs uztur un veic desmitgadu skaitīšanu, kas kopš 1790. gada spēlē centrālu lomu valsts pārvaldē. Tās rezultāti ietekmē gan politisko reprezentāciju, gan finanšu līdzekļu sadali, kā arī sniedz svarīgu informāciju pētniekiem, plānotājiem un uzņēmumiem. Lai nodrošinātu precizitāti un taisnīgumu, tiek veikti pasākumi, lai samazinātu nepilnības un aizsargātu respondentu privātumu.
Amerikas Savienoto Valstu tautas skaitīšanas biroja zīmogs
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir ASV tautas skaitīšana?
A: Amerikas Savienoto Valstu tautas skaitīšana ir skaitīšana, ko Amerikas Savienotajās Valstīs veic reizi desmit gados.
Q: Kāpēc to veic reizi desmit gados?
A: To pieprasa Amerikas Savienoto Valstu Konstitūcija, kurā noteikts, ka kopš 1790. gada desmitgadu tautas skaitīšanu veic gados, kas beidzas ar "0".
Jautājums: Cik daudz tautas skaitīšanu veic vienlaicīgi?
A: Faktiski ir divas skaitīšanas, kas notiek vienlaikus (vienlaicīgi).
J: Kas ir pirmā tautas skaitīšana?
A: Pirmā ir iedzīvotāju skaitīšana, kas veikta no 1790. gada līdz mūsdienām.
J: Kas ir otrā tautas skaitīšana?
O: Otrā tautas skaitīšana ir mājokļu skaitīšana, kurā uzskaita dzīvojamo mājokļu skaitu, un tā tika veikta no 1940. gada līdz mūsdienām.
J: Kādi ir tautas skaitīšanas veidi?
A: Cita starpā šo skaitīšanu izmanto, lai noteiktu, cik vietu Pārstāvju palātā ir katrā štatā. Tā arī nosaka, cik daudz valsts naudas tiek tērēts dažādās vietās.
J: Kas ir atbildīgs par ASV tautas skaitīšanu?
A: Par ASV tautas skaitīšanu ir atbildīgs Amerikas Savienoto Valstu tautas skaitīšanas birojs. Pirmā tautas skaitīšana pēc Amerikas revolūcijas notika 1790. gadā. Par šo pirmo tautas skaitīšanu bija atbildīgs valsts sekretārs Tomass Džefersons.
