Smith v. Allwright (1944) bija nozīmīgs ASV Augstākās tiesas lēmums. Šis lēmums noteica, ka afroamerikāņu atturēšana no balsošanas Demokrātu partijas priekšvēlēšanās Teksasā ir antikonstitucionāla. Līdz ar to tas attiecās uz balto pirmreizējām vēlēšanām visos štatos. Ar šo lēmumu tika atcelts spriedums lietā Grovey v. Townsend (1935), kas bija ļāvis Demokrātu partijai rīkot tikai balto priekšvēlēšanās, no kurām bija izslēgti melnādainie vēlētāji.

Fakti un tiesvedība

Lietā iesaistījās melnādainais vēlētājs, kuram tika liegta iespēja piedalīties Teksasas Demokrātu partijas priekšvēlēšanās, kas de facto noteica galīgo izvēli vēlēšanās tajā laikā. Izmantojot juridisku ceļu, pret šādu praksi tika sāktas tiesvedības, kuras Augstākā tiesa izskatīja un kurās tika vērtēts, vai politisko partiju rīkotās priekšvēlēšanās ir valsts organizētas darbības daļa un vai rases diskriminācija šajās priekšvēlēšanās pārkāpj Konstitūciju.

Tiesas argumentācija un lēmums

Augstākā tiesa secināja, ka, lai gan politiskās partijas ir privātas organizācijas, priekšvēlēšanās funkcionāli veido daļu no oficiālā vēlēšanu procesa. Tāpēc priekšvēlēšanu rīkošana un noteikumu piemērošana ir pietiekami sasaistīta ar valsti, lai uz tiem attiektos ASV Konstitūcijas 15. grozījums (kas aizliedz atņemt balsstiesības pēc rases). Tādējādi rases izslēgšana no priekšvēlēšanām bija antikonstitucionāla. Lēmums arī formāli atcēla iepriekšējo spriedumu Grovey v. Townsend (1935), kurš bija pieļāvis, ka partiju iekšējā diskriminācija var tikt uzskatīta par privātu lietu.

Sekas un nozīme

  • Ar šo spriedumu tika beigtas tā dēvētās white primary (balto priekšvēlēšanu) prakses, kas agrāk ļāva atsevišķām partijām segregēt vēlēšanu procesu un efektīvi izslēgt melnādainos vēlētājus no politiskā procesa daudzos dienvidu štatos.
  • Lēmums nostiprināja principu, ka, ja privāta organizācija veic funkcijas, kas ir cieši saistītas ar valdības pilnvarām, tās rīcība var tikt uzskatīta par state action un pakļauta Konstitūcijas prasībām.
  • Praktiskā līmenī spriedums veicināja melnādaino iedzīvotāju reģistrāciju un dalību vēlēšanās, radot svarīgu juridisku pamatu vēlākajām pilsonisko tiesību kustības panākumu sērijām.
  • Lai gan lēmums bija nozīmīgs tiesisks precedents, tā īstenošana dažos dienvidu štatos bija sarežģīta un prasīja turpmāku federālu uzraudzību un papildu tiesiskas aizsardzības pasākumus, kuri galu galā noveda pie plašākas vēlēšanu tiesību likumdošanas turpmākajās desmitgadēs.

Vēsturiska perspektīva

Smith v. Allwright tiek plaši uzskatīts par vienu no svarīgākajiem soļiem 20. gadsimta ASV tiesiskajā cīnī par vienlīdzīgām vēlēšanu tiesībām. Tas bija daļa no plašākas tiesiskās stratēģijas, ar kuru tiesvedību ceļā tika mazināta rasu segregācija vēlēšanu jomā un stiprināta vēlētāju tiesību aizsardzība. Šis spriedums deva juridisku pamatu turpmākām izmaiņām, kas galu galā veicināja plašākas pilsonisko tiesību reformas.