In re Gault (1967): ASV Augstākās tiesas lēmums par nepilngadīgo tiesībām

Četru gadu laikā, pirms Augstākā tiesa pieņēma spriedumu lietā In re: Gault, tā izsprieda arī dažas citas ļoti svarīgas lietas par procesuālajām tiesībām - tiesībām, kas cilvēkiem ir tad, kad viņi tiek apsūdzēti nozieguma izdarīšanā. Tomēr šie nolēmumi neattiecās uz bērniem, kurus tiesāja nepilngadīgo tiesās. Šo lietu par labu nepilngadīgajiem aizstāvēja Norman Dorsen.

Tiesības pieaugušajiem

Konstitucionālās tiesības

Amerikas Savienoto Valstu Konstitūcijas Sestajā grozījumā ir teikts, ka "visos kriminālprocesos apsūdzētajam ir tiesības uz ... advokāta palīdzību aizstāvībai". ("Advokāts" ir juridisks vārds, kas nozīmē "advokāts").

Turklāt 14. grozījums nosaka, ka neviena valsts nedrīkst atņemt nevienam cilvēkam "dzīvību, brīvību vai īpašumu bez pienācīga tiesas procesa, kā arī nedrīkst liegt nevienai personai ... vienlīdzīgu likumu aizsardzību".

Augstākās tiesas lietas

Pamatojoties uz šiem diviem grozījumiem, Augstākā tiesa izšķīra šīs nozīmīgās lietas:

• Gideon v. Wainwright, 372 U.S. 335 (1963): Tiesa nolēma, ka advokāta klātbūtne ir nepieciešama taisnīgai tiesas prāvai. Tā nolēma, ka ikvienam apsūdzētajam, kas apsūdzēts jebkurā noziegumā, ir tiesības uz advokātu. Ja apsūdzētais nevar samaksāt par advokātu, valstij viņam ir jāpiešķir bezmaksas advokāts.
• Miranda v. Arizona, 384 U.S. 436 (1966): Ja personai jautā, vai tā ir izdarījusi noziegumu, tai nav jāatbild. Par neatbildēšanu viņai nevar rasties nepatikšanas. To sauc par tiesībām pret pašapsūdzību (tiesības nesacīt neko tādu, kas pierāda, ka esat izdarījis noziegumu). Pirms nopratināšanas aizdomās turētajam ir jāpasaka, ka viņam nav jāatbild uz jautājumiem.

Tomēr šie lēmumi attiecās tikai uz pieaugušo tiesām. Lai gan konstitūcijā nekad nav teikts, ka tās tiesības ir tikai pieaugušajiem, Amerikas tiesas nekad nebija piešķīrušas nepilngadīgajiem tādas pašas procesuālās tiesības kā pieaugušajiem.

Nepilngadīgo tiesas

Amerikas Savienoto Valstu tiesu sistēmā ir atsevišķas tiesas bērniem, kuri apsūdzēti noziegumu izdarīšanā vai kuriem ir uzvedības problēmas. Tās sauc par "nepilngadīgo tiesām".

Katrā valstī ir savi likumi par nepilngadīgo tiesām. Tomēr parasti, ja tiesnesis nolemj, ka bērns ir "likumpārkāpējs", viņš var padarīt bērnu par "tiesas padoto". Tas nozīmē, ka tiesnesis nodod bērnu tiesas pārziņā un atņem šīs pilnvaras bērna vecākiem. Par smagākajiem noziegumiem tiesa var nolemt bērnu ievietot speciālā skolā, nepilngadīgo cietumā vai citā programmā ārpus mājas un tur turēt viņu līdz 21 gada vecumam.

Laikā, kad tika arestēts Džeralds Golts, nepilngadīgajiem nepilngadīgo tiesvedības sistēmā bija ļoti maz tiesību. Piemēram, viņus varēja ieslodzīt cietumā bez tiesas vai pat nezinot, kādā noziegumā viņi ir apsūdzēti.

1964. gada 8. jūnijā policists arestēja piecpadsmit gadus veco Džeraldu Goltu. Šerifs nepaziņoja Gaulta vecākiem, ka viņš ir arestēts. Viņš tika arestēts pēc tam, kad kaimiņiene Ora Kuka (Ora Cook) sūdzējās, ka saņēmusi nepieklājīgu, vulgāru telefona zvanu. Tajā laikā Gaultam bija noteikts pārbaudes laiks. Viņam bija noteikts pārbaudes laiks uz sešiem mēnešiem, sākot no 1964. gada 25. februāra, par to, ka viņš kopā ar citu zēnu bija nozadzis sievietes maku.

Pa to laiku Gotas māte atgriezās mājās un saprata, ka viņš ir pazudis. Viņa beidzot viņu atrada apgabala bērnu aizturēšanas namā, taču viņai neļāva viņu aizvest mājās. Netika izvirzītas apsūdzības nozieguma izdarīšanā, bet Gaults tika ievietots nepilngadīgo cietumā.

Golts vienmēr ir teicis, ka viņa draugs Ronalds Lūiss zvanījis Kūkam no Goltu ģimenes piekabes. 2007. gadā Gaults teica, ka, tiklīdz viņš dzirdējis, ko teica Lūiss, viņš izdzinis Lūisu no mājas.

Nepilngadīgo tiesas sēdes

Pirmā uzklausīšana

Nākamajā rītā Gaultam bija pirmā tiesas sēde, kurā viņu uzklausīja tiesnesis McGhee. Tiesnesis Makgī parasti strādāja Gila apgabala Augstākajā tiesā (tiesa pieaugušajiem), bet tajā dienā viņš strādāja nepilngadīgo tiesā.

Tiesas sēdes beigās tiesnesis Makgī teica, ka padomās, ko darīt, un aizsūtīja Goltu atpakaļ uz cietumu. Goltu turēja apcietinājumā vēl dažas dienas, pēc tam nosūtīja mājās. Neviens nekad nav paskaidrojis, kāpēc viņš tika turēts cietumā un kāpēc viņu atlaida. Dienā, kad viņš atgriezās mājās, viņa māte saņēma vēstuli, kurā bija teikts, ka tiesnesis Makgī ir izdevis rīkojumu par atkārtotu tiesas sēdi.

Otrā uzklausīšana

Otrajā tiesas sēdē Makgī nolēma, ka Gols ir "likumpārkāpējs". Tas nozīmēja, ka Gaults ir pārkāpis štata likumu. McGhee piesprieda Gault nosūtīt uz Valsts industriālo skolu, līdz viņam apritēs 21 gads, ja vien tiesa nenolems viņu atbrīvot pirms tam. Šī soda pamatā bija apsūdzība par "nepiedienīgiem telefona zvaniem". Ja Gaults būtu notiesāts par tādu pašu noziegumu kā pieaugušais, Arizonas likumi paredzētu maksimālo sodu - divus mēnešus cietumā un naudas sodu no 5 līdz 50 dolāriem.

Problēmas ar uzklausīšanu

Golta apsūdzētāja, Kuka kundze, nepiedalījās nevienā no tiesas sēdēm, lai gan Golta kundze bija lūgusi viņu ierasties, lai viņa varētu noteikt, vai zvanījis Džeralds vai viņa draugs. Tiesnesis Makgī bija teicis, ka "viņai nav jābūt klāt". Tiesnesis Makgī nekad nebija teicis Golu vecākiem, ka viņi var uz tiesas sēdēm atvest advokātu vai izsaukt lieciniekus, lai aizstāvētu Džeraldu.

Nevienas no šīm sēdēm laikā neviens nerakstīja stenogrammu (precīzu ierakstu par to, kas tika teikts). Tāpēc nav pierādījumu par to, ko Gaults vai tiesnesis Makgī teica šo uzklausīšanu laikā. Vēlāk tiesnesis McGhee teica, ka Gault ir atzinis, ka ir teicis kaut ko "nepiedienīgu" Kuka kundzei. Abi Gaulta vecāki uzstāja, ka Džeralds nekad nav atzinis, ka darījis kaut ko nepareizu.

Habeas corpus apelācija

Tajā laikā Arizonas likumi neļāva pārsūdzēt nepilngadīgo lietas. Gotta vecāki nolīgusi advokāti Ameliju Lūisu, kura iesniedza lūgumu Arizonas Augstākajai tiesai par habeas corpus sprieduma pasludināšanu. Tas nozīmē, ka viņi lūdza Augstāko tiesu atbrīvot Džeraldu, jo viņa ieslodzījums bija netaisnīgs. Augstākā tiesa nosūtīja lietu Arizonas Augstākajai tiesai, kas ir parasta tiesa, lai tā izskatītu habeas corpus lietu. Šajā tiesas sēdē tiktu lemts, vai Geralds uz nepilngadīgo cietumu tika nosūtīts netaisnīgi.

McGhee argumenti

Uzklausīšana notika 1964. gada 17. augustā. Gaultu advokāts iztaujāja tiesnesi McGhee par viņa rīcības juridiskajiem iemesliem. Viņa lūdza Makgī paskaidrot, kādus likumus viņš bija izmantojis, lai atzītu Džeraldu par "likumpārkāpēju".

McGhee sniedza vairākas atbildes:

• Džeralds lietoja nepiedienīgu valodu, kamēr to varēja dzirdēt cita persona (saskaņā ar Arizonas pārskatīto likumu 13-377. pantu tas ir pārkāpums).
• Džeralds bija izdarījis pārkāpumu saskaņā ar ARS 8-201(6)(d) pantu. Šī likuma daļa nosaka, ka likumpārkāpējs "parasti" (regulāri) uzvedas tā, ka "kaitē vai apdraud savu vai citu cilvēku morāli vai veselību". Kā pierādījumu tam, ka Džeralds bija "parasti" bīstams, Makgī minēja divus iemeslus:
• Viņš sacīja, ka Golts ir atzinis, ka iepriekš ir veicis "muļķīgus, smieklīgus vai tamlīdzīgus izsaukumus".
• Pirms diviem gadiem nepilngadīgo tiesa saņēma ziņojumu, kurā bija teikts, ka Golts bija nozadzis beisbola cimdu un par to melojis policijai. Tomēr tiesa nekad neko nedarīja, jo nebija nekādu pierādījumu.

Tiesnesis Makgī arī norādīja, ka Džeraldam jau ir noteikts pārbaudes laiks. Viņš norādīja, ka tas ir ietekmējis viņa lēmumu.

Tiesa noraidīja habeas corpus lūgumrakstu. Tā nolēma, ka tiesnesei Makgī bija pietiekami daudz pierādījumu un juridisku iemeslu, lai Gaultu nosūtītu uz cietumu.

Apelācija Arizonas Augstākajā tiesā

Pēc tam Amelija Lūisa un Gaulti iesniedza apelāciju Arizonas Augstākajā tiesā (99 Ariz. 181 (1965)). Viņiem bija divi galvenie argumenti. Viņi apgalvoja, ka Džeralda notiesāšana nebija likumīga, jo viņam netika nodrošinātas Konstitūcijā noteiktās tiesības uz taisnīgu tiesu. Viņi arī apgalvoja, ka štata nepilngadīgo likumu kopums, Arizonas Nepilngadīgo kodekss, ir pretrunā konstitūcijai, jo tas neietvēra šīs pienācīgas tiesas tiesības.

Arizonas Augstākā tiesa nolēma pret Gaults. Tā norādīja, ka ne Nepilngadīgo kodekss, ne Džeralda notiesāšana nav pretrunā ar taisnīgu tiesas procesu.

Saskaņā ar Amerikas Savienoto Valstu tiesību aktiem Gaultiem bija tikai viena likumīga iespēja. Šī iespēja bija vērsties Amerikas Savienoto Valstu Augstākajā tiesā, bet, lai to izdarītu, viņiem būtu vajadzīgi vēl advokāti, un tas būtu dārgi. Tomēr Amerikas Pilsoņu brīvību savienības (ACLU) Arizonas nodaļas juristi iesaistījās un kopā ar Ameliju Lūisu strādāja pie apelācijas iesniegšanas Augstākajā tiesā. 1966. gada 16. decembrī viņi vērsās Augstākajā tiesā.

Juridiskie jautājumi

Augstākajai tiesai šajā lietā bija jāatbild uz trim svarīgiem juridiskiem jautājumiem: specifisku jautājumu, vispārīgu jautājumu un jautājumu, kas ietekmēs ikvienu nepilngadīgo un tiesu valstī.:

• Konkrētais jautājums: Vai tika pārkāptas Geralda Golta tiesības uz taisnīgu tiesu, kad viņš tika notiesāts un nosūtīts uz cietumu nepilngadīgajiem? Ja tās tika pārkāptas, kas ar viņu būtu jādara?
• Vispārīgs jautājums: Vai Arizonas Nepilngadīgo kodekss ir antikonstitucionāls, jo tas nenodrošina nepilngadīgajiem pienācīgas procesuālās tiesības, kas noteiktas Konstitūcijas 14. grozījumā?
• Lielākais jautājums: Vai nepilngadīgajiem vispār ir tādas pašas procesuālās tiesības kā pieaugušajiem? Vai Četrpadsmitais grozījums vispār attiecas uz nepilngadīgo tiesu procesiem?

Lēmums

1967. gada 15. maijā Augstākā tiesa nobalsoja 8-1 par labu Gaults. Tiesa nolēma, ka tika pārkāptas Džeralda tiesības uz taisnīgu tiesu.

Tiesas vairākuma atzinuma autors bija tiesnesis Abe Fortas. Viņš rakstīja:

Tiesnesis Fortass norādīja, ka, ja Džeralds būtu sasniedzis 18 gadu vecumu un tiktu tiesāts pieaugušo tiesā, viņam būtu daudz dažādu tiesību, tostarp šajā tabulā minētās.

Tomēr, tā kā viņam bija 15 gadi un viņš atradās nepilngadīgo tiesā, Džeralds nesaņēma nevienu no šīm tiesībām.

Tiesas atzinumā tiesnesis Fortass rakstīja, ka bez šīm procesuālajām tiesībām persona nevar saņemt taisnīgu tiesu neatkarīgi no vecuma. Četrpadsmitajā grozījumā teikts, ka "neviena valsts nevar atņemt nevienam "dzīvību, brīvību vai īpašumu bez pienācīga tiesas procesa, kā arī nevar liegt nevienai personai ... vienlīdzīgu likumu aizsardzību". Tā kā nepilngadīgo tiesas varēja atņemt bērniem brīvību, nosūtot viņus uz nepilngadīgo cietumiem, tām bija jānodrošina nepilngadīgajiem apsūdzētajiem visas tiesības uz taisnīgu tiesu. Tām bija arī jānodrošina viņiem "vienlīdzīga likumu aizsardzība" - tāda pati aizsardzība, kāda tiktu nodrošināta pieaugušajiem, kuriem draud nonākšana cietumā.

Tiesa atcēla Džeralda notiesājošo spriedumu un piesprieda viņu atbrīvot. Industriālajā skolā viņš bija pavadījis trīs gadus - divus gadus un desmit mēnešus ilgāk, nekā viņš būtu varējis pavadīt cietumā, ja būtu notiesāts kā pieaugušais.

Tiesa arī atzina Arizonas Nepilngadīgo likumu par antikonstitucionālu. Tiesa nolēma, ka nepilngadīgo kodeksos ir jāiekļauj pienācīgas procesuālās tiesības.

Pirms lietas In re Gault izskatīšanas nepilngadīgajiem, kas apsūdzēti noziegumos, bija ļoti maz tiesību. In re Gault lietā bērniem un pusaudžiem, kuri tika apsūdzēti noziegumos, tika piešķirtas pienācīgas procesuālās tiesības, kas nepilngadīgajiem nekad nebija bijušas. Šī aizsardzība attiecas uz visiem nepilngadīgajiem Amerikas Savienotajās Valstīs, ne tikai Arizonā. Pēc šā lēmuma pieņemšanas saskaņā ar likumu visiem nepilngadīgajiem, kas apsūdzēti noziegumos, ir jānodrošina 14. grozījumā noteiktās tiesības. Piemēram:

• Viņiem ir jāpaziņo, par kādu noziegumu viņi tiek apsūdzēti un kad viņiem ir jāierodas tiesā, turklāt pietiekami laicīgi, lai viņi varētu sagatavoties (piemēram, sagatavojot aizstāvību vai piesaistot advokātu).
• Nepilngadīgais un viņa vecāki ir jāinformē par viņu tiesībām uz advokātu.
• Nepilngadīgajam (vai parasti viņa advokātam) ir tiesības nopratināt lieciniekus, kas apgalvo, ka viņš ir vainīgs, un izsaukt savus lieciniekus, kas apgalvo, ka viņš nav vainīgs.
• Viņi ir jābrīdina, ka viņiem nav jāatbild uz jautājumiem par to, vai viņi ir vainīgi, pat tiesā.

Citiem vārdiem sakot, In re Gault noteica, ka visām nepilngadīgo tiesām valstī ir jāievēro Četrpadsmitais grozījums.