1791. gada 15. decembrī izveidotais ASV Konstitūcijas piektais grozījums ir daļa no Amerikas Savienoto Valstu Tiesību hartas. Šajā grozījumā ir noteiktas vairākas juridiskas tiesības, kas attiecas gan uz civilprocesu, gan kriminālprocesu. Tajā ir vairāki panti: Tas garantē tiesības uz zvērināto tiesas sēdi. Tas aizliedz dubultu sodīšanu (atkārtotu tiesāšanu par to pašu noziegumu pēc attaisnojoša sprieduma). Tas aizsargā personu pret pašapsūdzību (liecināšana pret sevi). To bieži dēvē par "piektās personas atzīšanu par vainīgu". Piektais grozījums paredz pienācīgu tiesas procesu visos gadījumos, kad pilsonim var tikt atņemta "dzīvība, brīvība vai īpašums". Jebkurā gadījumā, kad valdība paņem privātīpašumu sabiedrības vajadzībām, īpašniekam ir jāsaņem kompensācija.

Galvenās tiesību daļas

  • Zvērinātu apsūdzība (grand jury) — federālajā līmenī noziedzīgām lietām parasti ir nepieciešama zvērinātu apsūdzība, kas nozīmē, ka virsprokurors var sākt krimināllietu tikai pēc tā, kad grand jury ir izdevusi apsūdzību.
  • Dubultā sodīšana (double jeopardy) — persona nevar tikt tiesāta divreiz par to pašu noziegumu pēc attaisnojoša sprieduma vai galīgā notiesājoša sprieduma.
  • Pašapsūdzības aizsardzība — neviens nevar tikt piespiests liecināt pret sevi; tas ietver tiesības klusēt un neizteikt pašapsūdzību.
  • Pienācīgs tiesiskais process (due process) — valdībai jāievēro noteiktas procedūras pirms dzīvības, brīvības vai īpašuma atņemšanas.
  • Privātīpašuma atsavināšana (takings) — ja valsts atsavina privātīpašumu sabiedrības vajadzībām, īpašniekam pienākas taisnīga atlīdzība.

Zvērināto apsūdzība un tās darbība

Grand jury sistēma attiecas galvenokārt uz federālajām apsūdzībām. Šī prasība nav automatizēti piemērojama štatu līmeņa kriminālprocesiem — štati var izmantot citu procedūru, piemēram, informāciju vai priekšizmeklēšanas sēdes, lai sāktu lietu. Tātad piektā grozījuma prasība par zvērinātu apsūdzību ir svarīga federālajās lietās, bet tās neesamība štatu tiesvedībā nav Konstitūcijas pārkāpums.

Dubultā sodīšana — ko tas nozīmē praksē

Double jeopardy aizliedz trīs galvenus scenārijus: (1) atkārtotu tiesāšanu pēc attaisnojoša sprieduma, (2) atkārtotu tiesāšanu pēc galīga notiesājoša sprieduma, un (3) atkārtotu sodīšanu par to pašu kriminālu nodarījumu, ja tas jau ir attaisnots. Tomēr pastāv svarīgi izņēmumi un nianses:

  • Saskaņotības doktrīna (separate sovereigns) — federālā valdība un štats (vai dažādi štati) var saukt pie atbildības par to pašu rīcību neatkarīgi, jo tie ir atsevišķas suverenitātes.
  • Mistrials un apelācijas — ja tiesa tiek pārtraukta bez galīgā sprieduma (mistrial), atkārtota tiesāšana parasti nav aizliegta. Ja apsūdzētais pats pārdod apelāciju un atceļ spriedumu, reizēm var notikt atkārtota tiesāšana.
  • Atcelšana par pierādījumu trūkumu — ja notiesājums tiek atcelts konkrēti par nepietiekamiem pierādījumiem, atkārtota apsūdzēšana parasti ir aizliegta.

Pašapsūdzība un "pleading the Fifth"

Pašapsūdzības princips ļauj personai atteikties sniegt liecības, kas var sevi incriminēt. Ikdienā to sauc par "pleading the Fifth" — tiesību izmantošanu klusēt, lai izvairītos no liecībām pret sevi. Dažas būtiskas piezīmes:

  • Miranda brīdinājumi: Kopš lietas Miranda v. Arizona (1966) tiesas prakse pieprasīja, lai policija informētu aizdomās turamo par tiesībām klusēt un tiesībām uz advokātu, pirms tiek veikta formāla aresta un izmeklēšana. Ja šie brīdinājumi netiek sniegti, izteiktās liecības var tikt nepieļautas kā pierādījumi.
  • Imunitāte: valdība var piedāvāt lieciniekam imunitāti, lai piespiestu sniegt liecības. Dažādas imunitātes formas (piemēram, "use and derivative use" immunity) var ierobežot valdības spēju izmantot liecības pret pašu liecinieku.
  • Civilā kontekstā: Piektais grozījums var aizsargāt arī pret pašapsūdzību civiltiesībās, bet atšķirīgi lietojumi un tiesvedības procedūras var radīt nianses.

Pienācīgs tiesiskais process (due process)

Piektā grozījuma pienācīgā procesa klauzula prasa, lai valdība ievērotu taisnīgas procedūras, pirms atņem dzīvību, brīvību vai īpašumu. Tas ietver tiesības uz brīvu, publisku tiesu, pienācīgu paziņojumu par apsūdzībām, iespēju aizstāvībai un profesionālu procesuālu garantiju. Daudzas no piektā grozījuma tiesībām ir interpretētas un paplašinātas ar vēlīnām tiesu nolēmumiem un 14. grozījuma saikni, kas daudzas federālās garantijas padarījis piemērojamas arī štatiem.

Valsts atsavināšana (takings) un taisnīga atlīdzība

Piektais grozījums ietver arī klauzulu par valdības atsavināšanu (the Takings Clause): ja valdība ņem privātīpašumu sabiedrības vajadzībām, īpašniekam ir jāpiešķir taisnīga atlīdzība. Šī prasība aptver gan tiešu īpašuma piespiedu iegūšanu, gan reizēm arī smagus regulējumus, kas faktiski atņem īpašuma lietošanas tiesības (regulatory takings). Tiesu prakse nosaka standartus, kā noteikt, kad regulatīvs ierobežojums pārvēršas par atsavināšanu, un kā aprēķināt atlīdzību (parasti pēc tirgus vērtības). Šajā jomā ir bijuši arī strīdi par to, kas tiek uzskatīts par "sabiedrības vajadzību" — piemēram, spriedums Kelo v. City of New London (2005) radīja diskusijas par to, vai īpašuma nodošana privātai attīstībai ar mērķi ekonomiskai attīstībai atbilst "sabiedrības vajadzībai".

Praktiskas piezīmes un ierobežojumi

  • Dažas piektā grozījuma tiesību daļas sākotnēji attiecās tikai uz federālo valdību; vēlākās tiesu lietās daudzas no tām ir piemērotas arī štatiem, izmantojot 14. grozījuma inkorporācijas doktrīnu, taču ne visas — piemēram, grand jury prasība netiek uzskatīta par obligātu štatiem.
  • Konkrētas aizsardzības darbība praksē bieži atkarīga no tiesu nolēmumiem un procesuālajām prasībām, tāpēc precīzas situācijas izvērtēšanai lietderīgi skatīt tiesu precedentu un konkrētās lietas apstākļus.
  • Piektā grozījuma tiesību izmantošana nav absolūta — pastāv tiesiskais mehānisms, kā, piemēram, imunitāte, ar kuru valdība var apiet pašapsūdzības aizsardzību, nodrošinot, ka sniegtā liecība netiks izmantota lietā pret liecinieku.

Šīs normas veido būtisku ASV kriminālprocesa un īpašumtiesību aizsardzības pamatu. Lai izprastu konkrētas situācijas un to tiesisko sekas, bieži tiek lietoti tiesu nolēmumi un komentāri, kas paskaidro, kā piektā grozījuma garantijas darbojas praksē.