Hernandez v. Texas
Hernandez v. Texas, 347 U.S. 475 (1954), bija nozīmīgs ASV Augstākās tiesas lēmums. Tiesa vienbalsīgi nolēma, ka meksikāņu izcelsmes amerikāņiem un visām citām rasu vai nacionālajām grupām ASV ir vienlīdzīga aizsardzība saskaņā ar ASV Konstitūcijas 14. grozījumu. Spriedumu rakstīja Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ērls Vorens. Šī bija pirmā lieta, kurā ASV Augstākajā tiesā uzstājās meksikāņu izcelsmes amerikāņu advokāti.
Fons
Meksikāņu izcelsmes lauksaimniecības strādnieks Pīts Hernandezs tika notiesāts par Džo Espinosas slepkavību 1950. gadā. Hernandesa pro bono juristu komanda, tostarp Gustavo C. Garsija, vēlējās apstrīdēt, kā viņi zināja, "sistemātisku meksikāņu izcelsmes personu izslēgšanu" no visa veida zvērināto pienākumiem vismaz septiņdesmit Teksasas štata apgabalos. Viņa aizstāvji apgalvoja, ka meksikāņu izcelsmes personām nav atļauts strādāt zvērinātajos, lai gan daudzi meksikāņu izcelsmes amerikāņi bija Džeksona apgabala pilsoņi un bija kvalificējušies zvērināto darbam. Lai gan 14 procenti apgabala iedzīvotāju bija latīņamerikāņu tautības, neviens no viņiem vismaz pēdējos 25 gados nebija strādājis zvērināto rindās. Tas nozīmēja, ka Hernandezam tika liegtas viņa tiesības, kas izriet no 14. grozījuma. Hernandezs un viņa advokāti iesniedza apelāciju Teksasas Augstākajā tiesā, pēc tam - Amerikas Savienoto Valstu Augstākajā tiesā, iesniedzot apliecinājuma rakstu.
Valdošais
Vienbalsīgo vairākuma atzinumu sniedza Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ērls Vorens. Tiesa nolēma, ka Četrpadsmitais grozījums aizsargā ne tikai balto vai melnādaino rasi, bet arī citas rasu vai nacionālās grupas, kā arī juridiskās grupas. Meksikāņu izcelsmes amerikāņi bija šāda "īpaša klase", un viņiem bija tiesības uz vienlīdzīgu aizsardzību saskaņā ar Četrpadsmito grozījumu.
Rezultāti
Pits Hernandezs tika tiesāts no jauna, un zvērināto sastāvā bija arī meksikāņu izcelsmes amerikāņi. Hernandezs tika atzīts par vainīgu slepkavībā. Šī sprieduma galīgais rezultāts bija tāds, ka tika nolemts, ka 14. grozījuma aizsardzība attiecas uz visām Amerikas Savienoto Valstu rasu, nacionālajām un etniskajām grupām, attiecībā uz kurām var pierādīt diskrimināciju. Tiesas nolēmums kalpoja kā juridisks precedents, ko izmantoja, apstrīdot netaisnīgus mājokļu likumus, skolu segregāciju un meksikāņu izcelsmes amerikāņu vēlēšanu tiesības visā valstī.
Jautājumi un atbildes
J: Kāda bija lieta Hernandez pret Teksasu?
A: Tas bija nozīmīgs ASV Augstākās tiesas lēmums, kas saskaņā ar 14. grozījumu piešķīra vienlīdzīgu aizsardzību meksikāņu izcelsmes amerikāņiem un citām rasu vai nacionālajām grupām ASV.
J: Kad tika pieņemts lēmums lietā Hernandez pret Teksasu?
A: Tā tika izlemta 1954. gadā.
J: Kas uzrakstīja nolēmumu lietā Hernandez pret Teksasu?
A: Spriedumu rakstīja Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ērls Vorens.
J: Ko noteica lieta Hernandez pret Teksasu?
A: Tā noteica, ka meksikāņu izcelsmes amerikāņiem un citām rasu vai nacionālajām grupām ASV ir vienlīdzīga aizsardzība saskaņā ar 14. grozījumu.
Vai Hernandez v. Texas lietā bija iesaistīti meksikāņu izcelsmes amerikāņu juristi?
Jā, tā bija pirmā lieta, kurā ASV Augstākajā tiesā uzstājās meksikāņu izcelsmes amerikāņu advokāti.
J: Kas Hernandez pret Teksasu tika noteikts kā precedents?
A.: Tā bija precedents attiecībā uz vienlīdzīgu aizsardzību saskaņā ar 14. grozījumu visām rasu vai nacionālajām grupām ASV.
J: Kāpēc Hernandez pret Teksasu bija nozīmīga lieta?
A: Tā bija nozīmīga, jo apstiprināja meksikāņu izcelsmes amerikāņu un visu citu ASV rasu vai nacionālo grupu tiesības un bruģēja ceļu turpmākajām pilsonisko tiesību lietām.
