Dabas katastrofa: definīcija, veidi, cēloņi un sekas

Uzzini, kas ir dabas katastrofa: to veidi, cēloņi un sekas, kā arī ietekme uz cilvēkiem, ekonomiku un vidi.

Dabas katastrofa ir liels negatīvs notikums, ko izraisījuši Zemes dabas procesi, piemēram, plūdi, viesuļvētras, tornado, vulkānu izvirdumi, zemestrīces, cunami un citi ģeoloģiski procesi. Dabas katastrofa izraisa cilvēku dzīvības zaudējumus vai materiālos zaudējumus, kā arī pēc tās rodas ekonomiski zaudējumi, kas izmaksā miljoniem. Katastrofu nopietnība atkarīga no notikuma intensitātes, iedzīvotāju blīvuma, infrastruktūras kvalitātes un sagatavotības līmeņa.

Veidi

• Ģeofiziskās katastrofas: zemestrīces, vulkānu izvirdumi, cunami un zemes nogruvumi.
• Hidroloģiskās katastrofas: plūdi, ūdens pārplūdes un augsnes erozija.
• Meteoroloģiskās un klimatiskās katastrofas: viesuļvētras, tornado, ilgstošas vētras, karstuma viļņi un sausums.
• Bioloģiskās katastrofas: epidēmijas, plašas kaitēkļu invāzijas un bioloģiskā piesārņojuma notikumi.
• Cilvēka darbības izraisītas kombinētas katastrofas: piemēram, dabas notikumi, kuru ietekme pastiprināta ar klimata pārmaiņām vai mežu izciršanu.

Vulkāna izvirdums

Vulkāna izvirdums notiek tad, kad no vulkāna tiek izmesti karsti materiāli no Zemes iekšienes. Izvirzītie materiāli ir lava, akmeņi, putekļi un gāzes savienojumi.

Erupcijas var notikt no sānu atzariem vai vulkāna virsotnes. Daži izvirdumi ir briesmīgi sprādzieni, kas izmet milzīgu daudzumu iežu un vulkānisko pelnu un nogalina daudzus cilvēkus. Daži ir klusas karstas lavas izplūdes. Vulkanologi ir aprakstījuši vairākus sarežģītākus vulkānu izvirdumu veidus. Tie bieži vien ir nosaukti slavenu vulkānu vārdā, kuros ir novēroti šāda veida izvirdumi. Dažos vulkānos aktivitātes periodā var būt vērojams tikai viens izvirduma veids, savukārt citos vulkānos var būt vērojami vairāki izvirdumu veidi.

Vulkānu galvenie draudi ietver:

• pyroklastiskās plūsmas (ātras, karstas gāzu un iežu plūsmas),
• pelnu krišana, kas var bojāt ēkas, lauksaimniecību un komunikācijas,
• lahāri (vulkāniskie mudži), kas plūst pa ielejām un kūdē upju gultnes,
• gāzu emisijas (piem., sēra dioksīds) un klimata īstermiņa ietekme.

Cēloņi

Dabas katastrofas var būt tīri dabiskas (piem., plāno rezultātā) vai arī to ietekme var tikt būtiski pastiprināta ar cilvēka darbību. Bieži minētie cilvēka faktori ir klimata pārmaiņas, mežu izciršana, pilsētu neatbilstoša plānošana, vāju būvju izmantošana seismiskā zonā un vāja ūdenssaimniecības pārvaldība. Tādejādi cilvēka darbība var palielināt neaizsargātību un ekspozīciju riskam.

Sekas

Dabas katastrofu sekas ir daudzslāņainas un var būt gan tūlītējas, gan ilgtermiņa:

• Cilvēku zaudējumi: nāves, ievainojumi un cilvēku novietošana bez pajumtes.
• Materiālie un ekonomiskie zaudējumi: infrastruktūras bojājumi, uzņēmumu apstāšanās, lauksaimniecības ražas zudumi un atjaunošanas izmaksas.
• Vides bojājumi: ekosistēmu iznīcināšana, ūdens un augsnes piesārņojums, ilgtermiņa bioloģiskā daudzveidības samazināšanās.
• Sociālās un veselības sekas: slimību uzliesmojumi, psiholoģiskais stress, izglītības un sabiedrisko pakalpojumu pārrāvumi.
• Sekundārie riski: piemēram, zemestrīce var izraisīt cunami vai bojātas inženierbūves — naftas noplūdes, ugunsgrēkus utt.

Riska pamatprincipi un mazināšana

Vissvarīgākais ir kaitējums, kas nodarīts cilvēkiem un viņu īpašumam. Tāpēc var teikt: "Katastrofas notiek, kad apdraudējums sastopas ar neaizsargātību." Samazināt katastrofu ietekmi var, samazinot neaizsargātību un ekspozīciju — piemēram, stingrāki būvnormatīvi, teritoriju plānošana, mežu atjaunošana un dabas resursu ilgtspējīga apsaimniekošana.

Praktiski pasākumi, kas palīdz samazināt risku:

• agrīnas brīdināšanas sistēmas un meteoroloģiskā/ģeoloģiskā uzraudzība,
• dabiski aizsargjoslu atjaunošana (piem., mangrovju joslas piekrastē),
• izglītība un sabiedrības apziņas celšana par drošību un reaģēšanu,
• evakuācijas plāni, civilās aizsardzības mācības un lokālas glābšanas kapacitātes stiprināšana,
• investīcijas noturīgā infrastruktūrā un riska apdrošināšanā.

Reaģēšana un atveseļošanās

Tūlītēja rīcība pēc katastrofas ietver glābšanas darbus, medicīnisko palīdzību, humāno palīdzību un īslaicīga pajumtes nodrošināšanu. Ilgtermiņā nepieciešama atjaunošana, infrastruktūras atjaunošana un pasākumi, kas palielina kopienu noturību pret nākotnes draudiem. Efektīva atveseļošanās balstās uz vietēju iesaisti, starptautisku sadarbību un ilgtspējīgiem atveseļošanas plāniem.

Kā sagatavoties kā indivīdam

• iepazīstieties ar vietējiem riskiem un brīdinājumu kanāliem,
• sagatavojiet ārkārtas komplektu (ūdens, pārtika, medikamenti, lukturītis, baterijas),
• izveidojiet ģimenes evakuācijas plānu un tikšanās vietas,
• iepazīstieties ar pirmās palīdzības pamatiem un vietējām civilās aizsardzības instrukcijām.

Izpratne par dabas katastrofām, to cēloņiem un sekām, kā arī mērķtiecīga riska mazināšanas politika var būtiski samazināt zaudējumus un paātrināt atveseļošanos pēc nelaimes.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir dabas katastrofa?

J: Kā cilvēka darbība var veicināt dabas katastrofas?

J: Ko nozīmē, ja apdraudējums saskaras ar neaizsargātību?

J: Vai nelabvēlīgs notikums tiek uzskatīts par katastrofu, ja tas notiek neapdzīvotā teritorijā?

J: Kādi ir dabas katastrofu piemēri?

J: Kādus postījumus nodara dabas katastrofas?

Meklēt pēc burta