Austrālijas plakanā bruņurupuce jeb jūras bruņurupuce (Natator depressus) ir Cheloniidae dzimtas bruņurupuču suga. Tā ir endēmiska Austrālijas kontinentālā šelfa smilšainajās pludmalēs un seklos piekrastes ūdeņos. Agrāk suga tika aprakstīta kā Chelonia depressa.

Izskats un izmēri

Plakanā bruņurupuce ieguvusi savu nosaukumu no salīdzinoši saplacinātā bruņurupuča — tās kupols ir zemāks nekā lielākajai daļai citu jūras bruņurupuču. Ķermeņa krāsa variē no olīvzaļas līdz pelēkai, ar gaišāku, krēmīgu apakšējo daļu. Pieaugušie indivīdi parasti sasniedz 76–96 cm garumu (30–38 collas) un var svērt aptuveni 70–90 kg. Izšķīlušies mazuļi ir vidēji lielāki nekā daudzu citu jūras bruņurupuču mazuļi, kas ietekmē to izdzīvošanas stratēģijas un plēsēju attiecības.

Izplatība un dzīvotne

Šī suga apdzīvo seklos, siltos piekrastes ūdeņus ap Austrāliju, galvenokārt uz kontinenta šelfa. Tā dod priekšroku smilšainām pludmalēm un lagūnām, kur mātītes iekārto ligzdas. Salīdzinot ar citām jūras bruņurupuču sugām, plakanā bruņurupuce parasti neiet dziļi uz atklātu jūru un uzturas salīdzinoši tuvu krastam.

Barošanās

Plakanā bruņurupuce ir galvenokārt gaļēdāja, tās barība ietver dažādus bezmugurkaulniekus, piemēram, sūkļus, medūzas, gliemenes un dažādus vēžveidīgos. Tā izvēlas dzīvi piekrastes ekosistēmās, kur pieejama šo organismu bagātība. Precīzs uztura sastāvs var atšķirties atkarībā no reģiona un sezonas.

Vairošanās un attīstība

Mātītes ligzdo uz smilšainām piekrastes pludmalēm, izrakt ligzdu un ieliek olas smiltīs. Ligzdošanas sezona un ligzdu biežums atšķiras pa reģioniem — viena mātīte var izrakt vairākas ligzdas vienā sezonā. No olām izķīlušies mazuļi dodas uz ūdeni, turpinot attīstīties piekrastes zonā. Tā kā mazuļi ir salīdzinoši lieli, tiem ir zināmas priekšrocības salīdzinājumā ar mazuļiem no citām sugām, taču tie joprojām pakļauti plēsēju un cilvēka radītiem draudiem.

Draudi

Kaut arī plakanā bruņurupuce tiek uzskatīta par vienu no mazāk apdraudētajām jūras bruņurupuču sugām, tai joprojām draud vairāki riski:

  • Piekrastes attīstība un pludmaļu degradācija, kas samazina piemērotas ligzdošanas vietas;
  • mākslīgā apgaismojuma ietekme uz izšķīlušos mazuļiem un ligzdošanas uzvedību;
  • daļējs nozvejas risks zvejniecības tīklos un trālos, sevišķi piekrastes komerciālajās zvejās;
  • plastmasas piesārņojums un citas jūras piesārņojošas vielas;
  • klimata pārmaiņas, kas ietekmē dzīvotnes, ligzdas smilšu temperatūru (un tādējādi arī olu dzimumu attiecību) un jūras līmeņa celšanos;
  • invazīvi plēsēji un vietējo plēsēju pieaugums ligzdošanas vietās, kas var samazināt olu un mazuļu izdzīvošanu.

Aizsardzība un statuss

Plakanā bruņurupuce pasaules mērogā ir iekļauta IUCN Apdraudēto sugu sarkanajā sarakstā kā suga, par kuru trūkst datu (Data Deficient), kas nozīmē, ka pašlaik nav pietiekamas publiski pieejamas zinātniskās informācijas, lai precīzi noteiktu tās globālo aizsardzības statusu. Tomēr vietējā līmenī Austrālijā šai sugai ir pieejami dažādi aizsardzības pasākumi: ligzdu monitorings, pludmaļu aizsardzība, zvejas prakses uzlabošana, apgaismojuma samazināšana reģionos pie ligzdošanas vietām un jūras aizsargājamās teritorijas.

Pētījumi un nākotnes izaicinājumi

Lai gan plakanā bruņurupuce tiek uzskatīta par relatīvi mazāk apdraudētu salīdzinājumā ar citām jūras bruņurupuču sugām, trūkstošie dati par populāciju lielumu, kustībām un konkrētiem draudiem ierobežo efektīvu aizsardzības plānu izstrādi. Nepieciešami papildu pētījumi par populāciju dinamiku, migrācijas maršrutiem, zvejas mijiedarbību un klimata pārmaiņu ietekmi, lai nodrošinātu sugas ilgtermiņa saglabāšanos.

Attiecības ar cilvēkiem

Atšķirībā no dažām citām jūras bruņurupuču sugām plakanās bruņurupuces gaļa nav bijusi plaši pieprasīta, un suga galvenokārt uzturas tuvāk krastam, samazinot risku nonākt atklātos zvejas tīklos. Tomēr cilvēka darbība piekrastē tieši ietekmē tās ligzdošanas vietas, tāpēc vietēja sabiedrības iesaiste un izglītošana ir svarīga, lai saglabātu piemērotus apstākļus bruņurupucēm ligzdošanai un izdzīvošanai.

Kopumā Austrālijas plakanā bruņurupuce (Natator depressus) ir unikāla un reģionāli nozīmīga suga ar atšķirīgu ekoloģiju salīdzinājumā ar daudziem citiem jūras bruņurupučiem. Lai gan tā nešķiet tik kritiski apdraudēta kā citas sugas, ilgtspējīga pārvaldība, turpmāki pētījumi un piekrastes zonas aizsardzība ir nepieciešami, lai nodrošinātu tās drošu nākotni.