Fosa
Fosa (Cryptoprocta ferox) ir kaķveidīgs plēsīgs kaķveidīgs zīdītājs, kas endēmiski sastopams Madagaskarā. Tas ir Eupleridae dzimtas plēsēju dzimtas pārstāvis, kas ir cieši saistīts ar mangustu dzimtas (Herpestidae) sugu.
Tā klasifikācija ir pretrunīgi vērtēta, jo tā izskatās kā kaķis. Tomēr citas pazīmes liecina par tuvu radniecību ar viverīdiem (vairums civetu un to radinieku). Tā klasifikācija ietekmēja domas par to, cik daudz zīdītāju plēsēji bija kolonizējuši Madagaskaru. Tagad ģenētiskie pētījumi liecina, ka fosas un visi pārējie Madagaskaras plēsēji ir cieši saistīti savā starpā: tie veido vienu kladi - Eupleridae dzimtu. Tagad tiek uzskatīts, ka gaļēdāji salu reiz kolonizējuši pirms aptuveni 18 līdz 20 miljoniem gadu.
Fosa ir lielākais Madagaskaras salas zīdītāju plēsējs, un to salīdzina ar mazu pumu. Pieaugušo īpatņu galvas un ķermeņa garums ir 70-80 cm (28-31 colla), un to svars ir no 5,5 līdz 8,6 kg. Tēviņi ir lielāki par mātītēm. Tam ir puspievelkamie nagi un lokanas potītes, kas ļauj kāpt pa kokiem ar galvu uz augšu un uz leju, un tie var lēkt no koka uz koku.
Šī suga ir plaši izplatīta, lai gan populācijas blīvums parasti ir neliels. Tā sastopama tikai mežainā biotopā, un medī gan dienā, gan naktī. Vairāk nekā 50 % tās barības sastāda lemuri - endēmiskie salas primāti. Lolojumos sastopami arī tenrekas, grauzēji, ķirzakas, putni un citi dzīvnieki. Pārošanās parasti notiek kokos uz horizontāliem zariem un var ilgt vairākas stundas. Mazuļu skaits ir no viena līdz sešiem mazuļiem, kuri piedzimst akli un bez zobiem (altriciāli). Mazuļi atšķiras pēc 4,5 mēnešiem un pēc gada kļūst patstāvīgi. Dzimumgatavība iestājas aptuveni trīs līdz četru gadu vecumā, un paredzamais mūža ilgums nebrīvē ir 20 gadi. Starptautiskā dabas aizsardzības savienība fosas sugu ir iekļāvusi "neaizsargāto" sarakstā. Madagaskaras iedzīvotāji parasti no tās baidās, un bieži vien to aizsargā ar tabu. Lielākais apdraudējums sugai ir dzīvotņu iznīcināšana.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir bedre?
A: Fosa (Cryptoprocta ferox) ir kaķveidīgs, plēsīgs kaķveidīgs zīdītājs, kas endēmiski sastopams Madagaskarā. Tas ir Eupleridae dzimtas dzīvnieks, kas ir cieši saistīts ar mangustu dzimtas (Herpestidae) dzīvniekiem.
Jautājums: Kā tā klasifikācija ietekmē domas par to, cik reizes zīdītāju plēsēji ir kolonizējuši Madagaskaru?
A: Tās klasifikācija ietekmēja domas par to, cik reizes zīdītāju plēsēji ir kolonizējuši Madagaskaru. Tagad ģenētiskie pētījumi liecina, ka fossa un visi pārējie Madagaskaras plēsēji ir savstarpēji cieši radniecīgi, kas liecina, ka tie pieder pie vienas kladas jeb dzimtas - Eupleridae. Tas liek domāt, ka plēsēji, visticamāk, salu kolonizēja pirms aptuveni 18 līdz 20 miljoniem gadu.
J: Kādu izmēru un svaru sasniedz pieaugušie fosas?
A: Pieaugušo īpatņu galvas un ķermeņa garums ir 70-80 cm (28-31 colla), un to svars ir no 5,5 līdz 8,6 kg. Tēviņi parasti ir lielāki par mātītēm.
J: Kādas fiziskās īpašības ļauj tiem kāpt pa kokiem?
A: Fosām ir puspievelkamie nagi un lokanas potītes, kas ļauj tām kāpt pa kokiem ar galvu uz augšu un uz leju, kā arī lēkt no koka uz koku.
J: Kāda veida biotopos tie dzīvo?
A: Fosas ir sastopamas tikai mežu biotopos, un tās medī upuri gan dienā, gan naktī.
J: Kādi dzīvnieki veido viņu uzturu?
A: Vairāk nekā 50 % no viņu barības sastāda lemuri, bet lomus, grauzējus, ķirzakas, putnus un citus dzīvniekus medī arī fosas.
J: Cik ilgs laiks paiet, līdz mazuļi kļūst patstāvīgi?
A: Zīdaiņi atšķiras pēc 4,5 mēnešu vecuma un kļūst patstāvīgi pēc gada, kad sasniedz dzimumgatavību trīs vai četru gadu vecumā.
