Fosa (Cryptoprocta ferox) — Madagaskaras lielākais zīdītāju plēsējs

Fosa — Madagaskaras lielākais zīdītāju plēsējs: meža koku meistars, lemuru mednieks, unikāla Eupleridae suga, ko apdraud dzīvotņu iznīcināšana.

Fosa (Cryptoprocta ferox) ir kaķveidīgs plēsīgs kaķveidīgs zīdītājs, kas endēmiski sastopams Madagaskarā. Tas ir Eupleridae dzimtas plēsēju dzimtas pārstāvis, kas ir cieši saistīts ar mangustu dzimtas (Herpestidae) sugu.

Tā klasifikācija ir pretrunīgi vērtēta, jo tā izskatās kā kaķis. Tomēr citas pazīmes liecina par tuvu radniecību ar viverīdiem (vairums civetu un to radinieku). Tā klasifikācija ietekmēja domas par to, cik daudz zīdītāju plēsēji bija kolonizējuši Madagaskaru. Tagad ģenētiskie pētījumi liecina, ka fosas un visi pārējie Madagaskaras plēsēji ir cieši saistīti savā starpā: tie veido vienu kladi - Eupleridae dzimtu. Tagad tiek uzskatīts, ka gaļēdāji salu reiz kolonizējuši pirms aptuveni 18 līdz 20 miljoniem gadu.

Fosa ir lielākais Madagaskaras salas zīdītāju plēsējs, un to salīdzina ar mazu pumu. Pieaugušo īpatņu galvas un ķermeņa garums ir 70-80 cm (28-31 colla), un to svars ir no 5,5 līdz 8,6 kg. Tēviņi ir lielāki par mātītēm. Tam ir puspievelkamie nagi un lokanas potītes, kas ļauj kāpt pa kokiem ar galvu uz augšu un uz leju, un tie var lēkt no koka uz koku.

Šī suga ir plaši izplatīta, lai gan populācijas blīvums parasti ir neliels. Tā sastopama tikai mežainā biotopā, un medī gan dienā, gan naktī. Vairāk nekā 50 % tās barības sastāda lemuri - endēmiskie salas primāti. Lolojumos sastopami arī tenrekas, grauzēji, ķirzakas, putni un citi dzīvnieki. Pārošanās parasti notiek kokos uz horizontāliem zariem un var ilgt vairākas stundas. Mazuļu skaits ir no viena līdz sešiem mazuļiem, kuri piedzimst akli un bez zobiem (altriciāli). Mazuļi atšķiras pēc 4,5 mēnešiem un pēc gada kļūst patstāvīgi. Dzimumgatavība iestājas aptuveni trīs līdz četru gadu vecumā, un paredzamais mūža ilgums nebrīvē ir 20 gadi. Starptautiskā dabas aizsardzības savienība fosas sugu ir iekļāvusi "neaizsargāto" sarakstā. Madagaskaras iedzīvotāji parasti no tās baidās, un bieži vien to aizsargā ar tabu. Lielākais apdraudējums sugai ir dzīvotņu iznīcināšana.

Izskats un pielāgošanās

Fosas ķermenis ir slaids un muskulīgs, ar garu asti, kas palīdz līdzsvarā, kad tā pārvietojas pa koku zarām. Pēdas un pirksti ir piemēroti gan rāpošanai, gan skrējienam pa zemi — puspievelkamie nagi nodrošina labu saķeri koku stumbrā, bet lokanas potītes ļauj tai lekt un dabiski mainīt virzienu. Šīs adaptācijas padara fosu par izcilu koku dzīvnieku, kas var kustēties gan pa stumbriem, gan pa zarojumu ar lielu veiklību.

Uzturs un medību taktika

Fosa ir visēdīga plēsēja ar akcentu uz gaļu — tās diēta galvenokārt sastāv no citiem zīdītājiem, visvairāk no lemuriem, taču tajā ietilpst arī tenrekas, grauzēji, ķirzakas, putni un reizēm pat mazi pārnadži. Tā medī gan uz zemes, gan kokos; bieži izmanto slēpšanos un strauju uzbrukumu, bet spēj arī ilgi vajāt upuri. Dažos reģionos fosas uzvedība var atšķirties atkarībā no pieejamo medījumu veida un sezonālajām izmaiņām.

Uzvedība un sociālās attiecības

Fosas parasti ir vientuļnieces, lai gan var novērot arī mijiedarbību starp indivīdiem, īpaši mātēm ar mazuļiem. Tās ir lieliskas klintis un kokaušanas spējas dēļ spēj pārvietoties pa mežu, izmantojot gan zaru savienojumus, gan straujas lēkmes. Aktivitātes laiks ir mainīgs — fosas var būt kateremālas vai aktīvas gan dienā, gan naktī, atkarībā no medījuma un cilvēku traucējumiem.

Reprodukcija un attīstība

Pārošanās notiek galvenokārt sausajos periodos un var ietvert ilgas kopā būšanas stundas uz koku zariem. Mātīte parasti dzemdē vienā līdz sešiem mazuļiem; mazuļi ir altriciāli — akli un bez zobiem — un sāk attīstīties lēnāk nekā daudzi citi zīdītāji. Viņi tiek atšķirti apmēram 4,5 mēnešu vecumā un kļūst patstāvīgi ap gada vecumu. Dzimumgatavība iestājas aptuveni trīs līdz četru gadu vecumā.

Izplatība un dzīvotne

Fosa sastopama plaši visā Madagaskarā, bet tikai mežainajos biotopos — gan tropiskajos lietusmežos, gan sausākos lapkoku mežos un mūžzaļajos biotopos. Tās populācijas blīvums parasti ir zems, un suga ir jutīga pret mežu izciršanu un fragmentāciju, jo tā prasa plašus medību apgabalus, lai uzturētu stabilu barības daudzumu.

Draudi un aizsardzība

Galvenais apdraudējums fosai ir dzīvotņu iznīcināšana — mežu izciršana lauksaimniecības paplašināšanai, ogļu gatavošanai un koksnes ieguvei. Papildus tam fosas upuriem samazinās lemuru populācijas samazināšanās dēļ, un dažviet fosas tiek medītas vai nomāktas, ja vietējie iedzīvotāji tās uzskata par bīstamām. Tomēr kultūras tabu (fady) dažviet sniedz papildu aizsardzību.

Starptautiskā aizsardzība ietver sugas uzraudzību un iekļaušanu starptautiskās un vietējās aizsardzības programmās. Dažas fosas dzīvo nacionālajos parkos un rezervātos, un notiek pētījumi par populāciju monitoringu, izglītošanu un kopienu iesaisti, lai mazinātu konfliktus starp cilvēkiem un plēsējiem. Zooloģiskie dārzi dažādās valstīs piedalās arī sugas pavairošanas un izglītības programmās.

Cilvēku attiecības un kultūra

Madagaskaras iedzīvotāju attieksme pret fosu ir dažāda — no baiļu un aizsardzības ar tabu līdz medībām un konfliktam. Daudzas kultūras stāstīs par fosu kā bīstamu vai noslēpumainu dzīvnieku, kas ietekmē vietējo attieksmi un aizsardzības praksi.

Kopsavilkums

Fosa ir unikāls un specializēts Madagaskaras plēsējs ar svarīgu lomu salas ekosistēmā. Lai gan suga vēl nav kritiski apdraudēta, tās nākotne ir atkarīga no mežu saglabāšanas, lemuru populāciju veselības un efektīvas cilvēku-pliensēju konflikta risināšanas stratēģijām. Mērķtiecīgas aizsardzības un izglītības programmas var palīdzēt nodrošināt, ka fosas joprojām būs daļa no Madagaskaras dabas mantojumā.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir bedre?

Jautājums: Kā tā klasifikācija ietekmē domas par to, cik reizes zīdītāju plēsēji ir kolonizējuši Madagaskaru?

J: Kādu izmēru un svaru sasniedz pieaugušie fosas?

J: Kādas fiziskās īpašības ļauj tiem kāpt pa kokiem?

J: Kāda veida biotopos tie dzīvo?

J: Kādi dzīvnieki veido viņu uzturu?

J: Cik ilgs laiks paiet, līdz mazuļi kļūst patstāvīgi?

Meklēt pēc burta