Nimravīdi — izmirusi kaķveidīgo zobenzobu plēsēju dzimta (Eocēns–Miocēns)

Nimravidi ir izmirusi plēsēju (Carnivora) dzimta. Tas ir kaķveidīgo zīdītāju tips, kas pieder pie Feliformia apakšdzimtas. Tie dzīvoja Ziemeļamerikā, Eiropā un Āzijā no eocēna līdz miocēna laikmetam pirms 42–7,2 miljoniem gadu (mya). Tie pastāvēja aptuveni 35 miljonus gadu.

Lai gan daži nimravīdi fiziski atgādināja Smilodonu ģints zobenzobos kaķus, tie nebija cieši radniecīgi, bet paralēlās evolūcijas rezultātā attīstījās līdzīga forma.

Nimravīdu un kaķveidīgo senči atšķīrās no sava kopīgā priekšteča aptuveni 50 mya. Lielākajai daļai bija muskuļoti, zema auguma, kaķiem līdzīgi ķermeņi, bet īsākas kājas un astes.

Izskats un īpašības

Nimravīdi bija ļoti daudzveidīgi pēc izmēra un formas. Dažas būtiskas iezīmes:

• Zobi: daudziem nimravīdiem bija izteikti garas, laterāli saplacinātas augšžokļa kanīnās (saberveida zobi), kas bija pielāgojušās nokaušanai; citām sugām kanīni bija īsāki un mazāk specializēti.
• Žokļa un galvaskausa uzbūve: attīstīta žokļa atvēruma spēja (liela "gape"), bieži robusts galvaskauss ar plaši attīstītām žokļa muskuļu piestiprināšanās vietām.
• Mandibulas aizsargs: dažām sugām, piemēram, Hoplophoneus, bija apakšžokļa kaulu "flangas" (izaugumi), kas, iespējams, aizsargāja garos kanīnus.
• Ķermeņa uzbūve: kompaktas, muskuļotas miesas, īsākas kājas un astes nekā daudziem mūsdienu kaķveidīgajiem — adaptācijas īsām bīstamām pakaļdzīšanām un slēpšanās uzbrukumiem.

Taksonomija un sistemātika

Nimravidae tradicionāli tiek uzskatīta par atsevišķu dzimtu Feliformia iekšienē. Tā ietver vairākas ģints un apakšgrupas — starp zināmākajām ģintīm ir Nimravus, Hoplophoneus, Dinictis un Pogonodon. Taksonomijā pastāv diskusijas — dažu autoru skatījumā daļa sugu ir izdalāmas atsevišķā dzimtā Barbourofelidae, taču jautājums par attiecībām ar citiem feliformiem un īstajiem kaķiem joprojām tiek pētīts.

Dzīves veids un ekoloģija

Nimravīdi bija plēsēji, kuru ekoloģiskā niša bija līdzīga mūsdienu lielajiem kaķiem un citiem vidēja līdz liela izmēra plēsējiem. Viņi, visticamāk, bija apsēdētāji/nomājoši plēsēji, kuri izmantoja maskēšanos, bruņotību un uzbrukumu no tuvuma, lai nogalinātu upurus. Barības spektrs ietvēra dažādu lielumu zālēdājus, citus zīdītājus un iespējams arī putnus un plēsīgus rāpuļus.

Fosilijas un izplatība

Nimravīdu fosilijas ir atrastas Ziemeļamerikā (īpaši labi saglabājušās atsevišķas vietas, piemēram, Badlands un Agate Fossil Beds), Eiropā un Āzijā. Atsevišķi skeleta fragmenti, galvaskausi un zobu atliekas ļauj rekonstruēt to dažādību un izmaiņas laikā — no agrīnajiem eocēna formveidiem līdz specializētākiem miocēna plēsējiem.

Izmiršana

Nimravīdu izzušana apmēram pirms 7,2 miljoniem gadu saistīta ar klimata izmaiņām, vides pārbūvēm un iespējamu konkurenci ar citiem plēsējiem, tostarp agrīnajiem īstajiem kaķiem un barbourofelīdiem. Daļa specializēto zobenzobu formu varētu būt jutīgākas pret ekoloģiskajām pārmaiņām, jo tām bija specifiskāka medību stratēģija un ierobežotāks barības klāsts.

Noslēgums

Nimravīdi ir nozīmīga pagātnes plēsēju grupa, kas parāda, kā līdzīgas morfoloģijas var attīstīties atsevišķās cilpās (paralēlā evolūcija). Pētījumi par nimravīdiem, to anatāmiju un attiecībām ar citām feliformu grupām turpinās, un katrs jauns atradums precizē mūsu priekšstatu par šo izmirušo zobenzobu plēsēju bioloģiju un evolūciju.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir nimravīdas?

J: Kāds zīdītāju veids ir Nimravidae?

J: Kur dzīvoja Nimravidae?

J: Kad dzīvoja Nimravidae?

Jautājums: Cik ilgi nimravidi pastāvēja?

J: Vai nimravidi ir cieši saistīti ar Smilodon ģints zobenzobajiem kaķiem?

J: Kad nimravīdu un kaķveidīgo priekšteči atšķīrās no kopīgā priekšteča?

Meklēt pēc burta