Nodosauridae (nodozauri) — ankilozauru dzimta: apraksts un iezīmes
Nodosauridae (nodozauri) — ankilozauru dzimta ar spēcīgām osteodermu bruņām, smailēm un bez spieķveidīgas astes. Apraksts, iezīmes un izplatība.
Nodosauridae ir ankilozauru dinozauru dzimta, kas dzīvo no augšējās juras līdz augšējai krīta trešdaļai tagadējās Ziemeļamerikas, Āzijas, Antarktikas un Eiropas teritorijās. Tie ir ankilosauru dzimta, kuriem nav spieķveidīgas astes. Tiem bieži vien galvu un plecus aizsargā smailes.
Tāpat kā citi ankilozauri, arī visi nodozauri ir vidēja lieluma līdz lieli, spēcīgi uzbūvēti četrkājainie zālēdāji dinozauri ar nelieliem zobainiem zobiem un osteodermu rindām (sava veida bruņas) uz ķermeņa dorsolaterālajām (augšējās un sānu) virsmām.
Morfoloģija un bruņas
Nodosaurīdi bija zemu būvēti, plaša ķermeņa ar īsu kaklu un nelielu galvu. To galvenā aizsardzības sistēma sastāvēja no osteodermiem — kaulainiem pleķiem, plātnēm un smailēm, kas varēja būt gan plakani, gan asmeņveidīgi. Pretstatā ankilosaurīdiem (ankilozāriem ar astes klubu), nodozauriem parasti nebija astes kluba; aizsardzībā viņi biežāk izmantoja garas vai spēcīgas plecu un sānu radzītes (parascapular spines).
Galva bija samērā šaura un zema, ar rīkles augšdaļā izvietotu knābveida priekšzobu un izdzenotajiem, lapveida zobiem, kuri piemēroti neliela augstuma augu sagremošanai. Ķermeņa skelets un stipras ekstremitātes ļāva nesalīdzināmi smagākajai bruņas daļai efektīvi atbalstīt svaru.
Uzturs un uzvedība
Nodosaurīdi bija obligāti zālēdāji, pieraduši pie zema līmeņa pārtikas — krūmu, zemo koku lapu, papardēm un citiem zemiem augiem. Tā kā to zobu struktūra nebija piemērota smalkai pārtikas sasmalcināšanai, iespējams, tie izmantoja kuņģī pievienotos akmentiņus (gastrolītus) vai spēcīgu barības iekšējo apstrādi, lai palīdzētu sagremot rupjākas šķiedras.
Plānots, ka nodozauri bija samērā lēni un savas galvenās aizsardzības metodes balstīja uz bruņojumu un specializētām spicēm, nevis uz ātrumu vai aktīvu uzbrukumu. Dažu paleontologu uzskatos tie varēja veidot mazākas grupas vai barus, taču tieši sociālās uzvedības pierādījumu ir maz.
Izplatība un fosilijas
Nodosaurīdu fosilijas atrastas daudzās vietās pasaulē — īpaši bagātīgas ir Ziemeļamerikas un Eiropas krītu slāņos, taču grupā pieder arī Āzijas un Antarktikas pārstāvji. Dažas no labāk saglabātajām atradnēm, piemēram, labi saglabājušās bruņas un ādas nospiedumi, ir palīdzējušas rekonstruēt to izskatu un bruņas izvietojumu. Piemēram, slavenais Borealopelta atradums atklāja ne tikai osteodermu izvietojumu, bet arī saglabātus ādas pigmentus, kas deva ieskatu par iespējamu krāsojumu un maskēšanos.
Taksonomija un pazīstami ģintis
Nodosauridae pieder pie lapu platā klades Ankylosauria. Šai dzimtai pieder vairākas labi pazīstamas ģintis, kuras atšķiras pēc bruņu formas un ķermeņa proporcijām. Nozīmīgākie nodosaurīdu pārstāvji ir, piemēram:
- Nodosaurus
- Edmontonia
- Panoplosaurus
- Sauropelta
- Borealopelta
- Struthiosaurus
- Antarctopelta
Katra no šīm ģintīm sniedz atšķirīgu skatījumu uz bruņas evolucionāro variāciju — no lielām plecu spolkām līdz plānākām osteodermu plāksnēm.
Fosiliju nozīme un pētniecība
Fosilijas nodosaurīdu grupai ir liela nozīme zinātnē, jo tās ļauj izprast aizsardzības evolūciju dinosauru vidū, bruņas anatomiju un iespējamos adaptācijas mehānismus. Plaši saglabājušies osteodermi un dažreiz arī mīksto audu nospiedumi dod datus par krāsojumu, bruņas struktūru un pat ekoloģiskajām attiecībām ar citiem vaļēju vidi apdzīvojošiem organismiem tajos pašos slāņos.
Secinājums
Nodosauridae ir specializēta ankilosauru grupa, kas izceļas ar plašām un bieži asi bruņām, spēcīgu korpusu un bez spieķveidīgas astes. Tā kā fosilais ieraksts aptver plašu ģeogrāfisku teritoriju un ilgāku ģeoloģisko laiku, nodozauri sniedz svarīgu ieskatu par aizsardzības stratēģijām un adaptācijām dinozauru evolūcijā.
Edmontonia Karaliskajā Tirrela paleontoloģijas muzejā
Klasifikācija
Taksonomija
Ja nav norādīts citādi, turpmāk sniegtā taksonomija atbilst Thompson et al. , 2011. gads.
- Nodosauridae dzimta
- ? Aletopelta (Kalifornija, Ziemeļamerikas rietumu daļa)
- Animantarx (Jūta, Ziemeļamerikas rietumu daļa)
- Anoplosaurus (Anglija, Ziemeļrietumeiropa)
- Antarktopelta (Džeimsa Rosa sala, Antarktikas ziemeļaustrumu pussala)
- Edmontonia (Alberta, Ziemeļamerikas rietumi)
- Gargoyleosaurus (Vaiominga, Ziemeļamerikas rietumi)
- Gastonia (Jūta, Ziemeļamerikas rietumu daļa)
- Glyptodontopelta (Ņūmeksika, Ziemeļamerikas rietumi)
- Hoplitosaurus (Dienviddakota, Ziemeļamerikas centrālā daļa)
- Hungarosaurus (Ungārija, Centrāleiropa un Dienvideiropa)
- Hylaeosaurus (Saseksa, Dienvidanglija)
- Mymoorapelta (Kolorādo, Ziemeļamerikas centrālajā daļā)
- Niobrarasaurs (Kanzasa, Ziemeļamerikas rietumi)
- Nodozaurs (Vaiominga un Kanzasa, Ziemeļamerikas rietumu daļa)
- Panoplosaurus (Montana un Alberta, Ziemeļamerikas rietumi)
- Pawpawsaurus (Teksasa, Ziemeļamerikas rietumi)
- Peloroplīti (Jūta, Ziemeļamerikas rietumu daļa)
- Polacanthus (Vaita sala un Saseksa, Dienvidanglija)
- Propanoplosaurus (Merilenda, Ziemeļamerikas austrumu daļa)
- Sauropelta (Vaiominga un Montana, Ziemeļamerikas rietumu daļa)
- Silvisaurus (Kanzasa, Ziemeļamerikas rietumi)
- Stegopelta (Vaiominga, Ziemeļamerikas rietumu daļa)
- Struthiosaurus (Centrāleiropa un Dienvideiropa)
- Tatankacephalus (Montana, Ziemeļamerikas rietumu daļa)
- Texasetes (Teksasa, Ziemeļamerikas rietumu daļa)
- Zhejiangosaurus (Zhejiang province, Austrumķīna)
- Apšaubāmie nodosauridi
- Acanthopholis (Apvienotā Karaliste, Rietumeiropa)
- Palaeoscincus
Filoģenēze
Nodosauridae kladu var definēt kā "visus ankilozaurus, kas ir tuvāk panoplosauriem nekā ankilozauriem. Vickaryous et al. uzskata, ka visprimitīvākais Nodosauridae pārstāvis ir Cedarpelta. Ričards S. Tompsons (Richard S. Thompson) un kolēģi ir parādījuši 2011. gadā veiktās analīzes kladogrammu.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Nodosauridae?
A: Nodosauridae ir ankilozauru dinozauru dzimta, kuriem nav nūjas formas astes un kuriem bieži vien galvu un plecus aizsargā dzelkšņi.
J: Kur var atrast Nodosauridae?
A: Nodosauridae ir sastopami no augšējās juras līdz augšējai krīta trešdaļai tagadējās Ziemeļamerikas, Āzijas, Antarktīdas un Eiropas teritorijās.
J: Vai Nodosauridae ir zālēdāji vai plēsēji?
A: Nodosauridae, tāpat kā citi ankilozauri, ir zālēdāji dinozauri.
J: Kā nodosauridae sevi aizsargā?
A.: Nodosauridae bieži vien galvu un plecus aizsargā dzelkšņi, kā arī osteodermu rindas uz ķermeņa dorsolaterālajām virsmām.
J: Kāds ir Nodosauridae izmērs?
A: Visi nodozauri, tāpat kā citi ankilozauri, ir vidēja lieluma līdz lieli un spēcīgi uzbūvēti četrkājainie dinozauri.
J: Kāda veida zobi ir nodosauridae?
A: Nodosauridae ir mazi zobiņi.
J: Kāda ir osteodermu funkcija uz Nodosauridae ķermeņa mugurpusējām virsmām?
A: Osteodermas uz Nodosauridae ķermeņa mugurpusējām virsmām ir sava veida bruņas aizsardzībai.
Meklēt