Sauropelta
Sauropelta bija bruņots dinozaurs no jaunākās krītas perioda. Izskatījās ļoti līdzīgs savam attīstītākajam radiniekam ankilozaurim, taču tam nebija kaulainu mezglu astes galā.
Anatomiski Sauropelta ir viens no vislabāk izpētītajiem mezozauridiem, kura fosiliju atliekas atrastas ASV štatos Vaiomingā, Montānā un, iespējams, Jūtā. Tā ir arī visagrākā zināmā nodosauridu ģints; lielākā daļa tās atlieku datējamas aptuveni pirms 115-110 miljoniem gadu.
Tas bija vidēja lieluma nodosaurids, apmēram 5 metrus garš. Sauropelta bija izteikti gara aste, kas veidoja aptuveni pusi no ķermeņa garuma. Lai gan tās ķermenis bija mazāks par mūsdienu melno degunradžu ķermeni, Sauropelta masa bija aptuveni vienāda - aptuveni 1500 kg. Lielāko svaru lielā mērā noteica tās plašais bruņojums, tostarp lielie mugurkauli, kas izvirzījās no kakla.
Tāpat kā citiem ankilozauriem virs un aiz acīm, kā arī zem un aiz acīm izvirzījās biezas trīsstūrveida skutas. Tipiskāk nodozaurīdiem bija lapu formas zobi, kas izvietoti gan augšžokļa, gan apakšžokļa augšdaļā, un tos izmantoja augu materiāla griešanai. Galvaskausa priekšējā daļa nav zināma, bet tur varētu būt bijis keratinisks knābis.
Sauropelta edwardsorum ar cilvēku.
Jautājumi un atbildes
J: Kāda veida dinozaurs bija Sauropelta?
A: Sauropelta bija bruņots dinozaurs, kas dzīvoja apakšējā krīta periodā.
J: Cik garš bija Sauropelta?
A: Sauropelta bija vidēja lieluma nodozaurids, kura garums bija aptuveni 5 metri (16,5 pēdas).
J: Kur ir atrastas Sauropelta fosiliju atliekas?
A: Sauropelta fosilizētas atliekas ir atrastas ASV štatos Vaiomingā, Montānā un, iespējams, Jūtā.
J: Cik Sauropelta svēra?
A: Lai gan Sauropelta ķermenis bija mazāks nekā mūsdienu melnajiem degunradžiem, tā svēra aptuveni 1500 kg.
J: Kāda veida bruņas tam bija?
A: Tāpat kā citiem ankilozauriem, virs acīm un aiz tām, kā arī zem acīm un aiz tām izvirzījās biezas trīsstūrveida skutas. Tipiskāk nodosauridiem bija lapu formas zobi, kas izvietoti gan augšžokļa, gan apakšžokļa augšdaļā, ko izmantoja augu materiāla griešanai. Galvaskausa priekšējā daļa nav zināma, bet tur varētu būt bijis keratinisks knābis.
J: Kad datējama lielākā daļa tā atlieku?
A: Lielākā daļa tā atlieku datējamas aptuveni pirms 115-110 miljoniem gadu.
J: Kas veidoja pusi no tā ķermeņa garuma? A: Tā izteikti garā aste veidoja apmēram pusi no ķermeņa garuma.
