Sauropelta — bruņotais nodosaurīds no Krītas: apraksts un izmēri
Uzzini par Sauropelta — bruņoto nodosaurīdu no vēlā Krīta: anatomija, bruņojums, izmēri (apt. 5 m, 1500 kg) un fosiliju atradnes ASV.
Sauropelta bija bruņots dinozaurs no jaunākās krītas perioda. Izskatījās ļoti līdzīgs savam attīstītākajam radiniekam ankilozaurim, taču tam nebija kaulainu mezglu astes galā.
Anatomiski Sauropelta ir viens no vislabāk izpētītajiem mezozauridiem, kura fosiliju atliekas atrastas ASV štatos Vaiomingā, Montānā un, iespējams, Jūtā. Tā ir arī visagrākā zināmā nodosauridu ģints; lielākā daļa tās atlieku datējamas aptuveni pirms 115-110 miljoniem gadu.
Tas bija vidēja lieluma nodosaurids, apmēram 5 metrus garš. Sauropelta bija izteikti gara aste, kas veidoja aptuveni pusi no ķermeņa garuma. Lai gan tās ķermenis bija mazāks par mūsdienu melno degunradžu ķermeni, Sauropelta masa bija aptuveni vienāda - aptuveni 1500 kg. Lielāko svaru lielā mērā noteica tās plašais bruņojums, tostarp lielie mugurkauli, kas izvirzījās no kakla.
Tāpat kā citiem ankilozauriem virs un aiz acīm, kā arī zem un aiz acīm izvirzījās biezas trīsstūrveida skutas. Tipiskāk nodozaurīdiem bija lapu formas zobi, kas izvietoti gan augšžokļa, gan apakšžokļa augšdaļā, un tos izmantoja augu materiāla griešanai. Galvaskausa priekšējā daļa nav zināma, bet tur varētu būt bijis keratinisks knābis.
Izcelsme, vecums un taksonomija
Sauropelta dzīvoja agrīnās Krīta perioda beigās (Aptiāna–Albiana posms), aptuveni pirms 115–110 miljoniem gadu. To parasti klasificē kā nodosauridu (ģimeni Nodosauridae) — bruņoto, bet bez astes kluba. Galvenā zināmā suga ir Sauropelta edwardsorum, un ģints tiek uzskatīta par vienu no agrākajām un pamata formām nodozauru kladē.
Anatomija un bruņojums
Sauropelta raksturoja zems, masīvs ķermenis ar spēcīgām, īsām kājām, kas pielāgotas četrrāpus gājienam. Īpaši izteikts bija - un bieži saglabājies fosilijās - dermālie osteodermi (kaulu skutas), kas veidoja vairākas rindas gar muguru un sāniem. No kakla bija labi attīstītas pusgredzenveida skutas (cervical half-rings), kas aizsargāja kaklu no sāniem un augšas. Dažas skutas bija izstieptas kā platas vai asakas formas spīles, kas, visticamāk, kalpoja aizsardzībai pret plēsējiem un, iespējams, arī vizuālai signalizācijai.
Atšķirībā no ankilozauriem, Sauropelta astes galā nebija kaulaina blīvi saplūduša kluba; astes galā dominēja garāka, plūstoša struktūra, kas vairāk kalpoja līdzsvaram nekā bruņošanās pastiprināšanai. Galvaskausa priekšējās daļas rekonstrukcijas liecina par mazu, šauru galvu ar iespējamu keratinizētu knābi (ko varētu izmantot augu nopļaušanai).
Izmēri un masa
Vidēji pieņemams pieaugums:
- Garums: apmēram 4,5–5,5 metri (biežāk min ~5 m).
- Masa: apmēram 1,2–1,8 tonnas (aptuveni 1500 kg kā vidējais novērtējums), ko daļēji noteica masīvais osteodermu bruņojums.
- Aste: veidoja aptuveni pusi no kopējā ķermeņa garuma, sniedzot līdzsvaru un manevrēšanas spējas.
Dzīvesveids un barošanās
Sauropelta bija tipisks zemu augošu augu ēdājs (herbivors). Tam bija lapu formas zobi, kas piemēroti augiem griezt, un iespējams, priekšējā žokļa daļā keratinizēts knābis, ar kuru nocirta augus. Tā barošanās ieradumi, visticamāk, ietvēra zāļu, zemu krūmāju un lapu ēšanu. Tā kā zobi nebija piemēroti intensīvai košļāšanai, Sauropelta varēja izmantot stipru muskulatūru kaklā un galvā, kā arī iespējamus kuņģa akmeņus (gastrolītus), lai saplēsto augu materiālu labāk sagremotu — tāds scenārijs ir novērots arī citos bruņotajos dinozauros.
Paleoekoloģija un uzvedība
Saukropelta dzīvoja sausākos līdz mēreni mitros apstākļos, kur bijuši upju deltu un plūdu līdzenumi ar krūmājiem un zemu veģetāciju. Tā kā bija smagi bruņota un lēna, tās galvenais aizsardzības mehānisms bija ārējais bruņojums un iespējams, arī spēcīgas sānu skutas, kas apgrūtināja plēsēju uzbrukumus. Par sociālo uzvedību nav tiešu pierādījumu; iespējams, indivīdi dzīvoja vientuļi vai nelielās grupās.
Fosilijas un nozīme
Fosilijas no ASV štatiem Vaiomingā un Montānā ir sniegušas plašu anatomisku informāciju — labi saglabājušās skutas, daži skeleta fragmenti un daļēji saglabātas galvaskausu daļas. Šīs atklājumi padarījuši Sauropelta par vienu no vislabāk zināmajiem agrīnajiem nodosauridiem, kas palīdz skaidrot bruņoto dinozauru evolūciju: kā veidojās skutu un spīļu formācijas, kā arī kā radās atšķirības starp nodosaurīdiem un ankilozauriem (piemēram, astes kluba trūkums).
Īslaicīgs kopsavilkums
- Ģints: Sauropelta (piemēram, S. edwardsorum), agrīnais nodosaurids.
- Laiks: Aptuveni 115–110 miljoni gadu (Aptiāns–Albiāns, agrīnā Krīta).
- Izmēri: ap 5 m garš, masa aptuveni 1,2–1,8 t.
- Raksturojums: smags dermālais bruņojums, kakla pusgredzeni, garā aste bez astes kluba, lapu formas zobi un iespējamais keratinizēts knābis.
Ja vēlaties, varu pievienot attēlu aprakstu, salīdzinājumu ar citiem bruņotajiem dinozauriem vai atsauces uz zinātniskām publikācijām par Sauropelta.
Sauropelta edwardsorum ar cilvēku.
Jautājumi un atbildes
J: Kāda veida dinozaurs bija Sauropelta?
A: Sauropelta bija bruņots dinozaurs, kas dzīvoja apakšējā krīta periodā.
J: Cik garš bija Sauropelta?
A: Sauropelta bija vidēja lieluma nodozaurids, kura garums bija aptuveni 5 metri (16,5 pēdas).
J: Kur ir atrastas Sauropelta fosiliju atliekas?
A: Sauropelta fosilizētas atliekas ir atrastas ASV štatos Vaiomingā, Montānā un, iespējams, Jūtā.
J: Cik Sauropelta svēra?
A: Lai gan Sauropelta ķermenis bija mazāks nekā mūsdienu melnajiem degunradžiem, tā svēra aptuveni 1500 kg.
J: Kāda veida bruņas tam bija?
A: Tāpat kā citiem ankilozauriem, virs acīm un aiz tām, kā arī zem acīm un aiz tām izvirzījās biezas trīsstūrveida skutas. Tipiskāk nodosauridiem bija lapu formas zobi, kas izvietoti gan augšžokļa, gan apakšžokļa augšdaļā, ko izmantoja augu materiāla griešanai. Galvaskausa priekšējā daļa nav zināma, bet tur varētu būt bijis keratinisks knābis.
J: Kad datējama lielākā daļa tā atlieku?
A: Lielākā daļa tā atlieku datējamas aptuveni pirms 115-110 miljoniem gadu.
J: Kas veidoja pusi no tā ķermeņa garuma? A: Tā izteikti garā aste veidoja apmēram pusi no ķermeņa garuma.
Meklēt