Nodozaurs — bruņotais četrkājainais dinozaurs no augškrīta (113–98 milj. g.)
Atklāj Nodozauru — bruņotu četrkājainu dinozauru no augškrīta (113–98 milj. g.): fosilijas, izmēri, kaulu plāksnes un paleontoloģiskā nozīme.
Nodozaurs (nosaukums nozīmē "ķirzaka ar rokturi") bija liels, bruņots, četrkājains, tankam līdzīgs dinozaurs. Tas dzīvoja augškrīda perioda agrīnajā posmā — aptuveni pirms 113–98 miljoniem gadu. Fosilijas atrastas Vaiomingas un Kanzasas štatos; līdz šim zināmas trīs ļoti nepilnīgas nodozauru atliekas, galvaskausi nav saglabājušies, tāpēc daudzas morfoloģiskas detaļas joprojām ir neskaidras. Tās pirmo reizi aprakstīja paleontologs Othniel C. Marsh 1889. gadā.
Izskats un izmēri
Nodozaurs sasniedza aptuveni 4–6 metrus garumu; svars tiek lēsts aptuveni 1–2 tonnu robežās, atkarībā no indivīda. Tas bija ornitiski (ornithischian) dinozaurs ar masīvu, zemu ķermeņa uzbūvi un spēcīgām, īsām kājām, kas paredzētas lēnai un stabilai staigai uz četrām ekstremitātēm. Raksturīgākās iezīmes:
- daudz skriemeļu virs ķermeņa un astes, segti ar kaulainiem pērlīšiem (osteodermiem) un plāksnēm;
- piecu pirkstu pēdas un spēcīgas kustības locītavas;
- īss kakls un gara aste, taču nodozauriem nav attīstītas astes nūjas (tail club), kas raksturīgas citiem bruņotajiem ankilosauriem;
- ādas plāksnes varēja būt izvietotas rindās vai vietām izveidotās izaugsmēs un iespējams, ka tās tika klātas ar keratīna apvalku.
Sistematika un fosilijas
Nodozaurs tiek klasificēts kā Nodosauridae dzimtas pārstāvis — grupa bruņoto, četrkājaino ankilosauru, kas atšķiras no ankilozauriem ar to trūkumu pēc astes nūjas un ar biežāk veidotām lielām ķermeņa izaugsmēm. No atrastajām atliekām zināms, ka materiāls ir ļoti nepilnīgs: saglabājušies osteodermi, daži ribu un skriemeļu fragmenti un nelielas ķermeņa daļas. Tā trūkstošais galvaskauss apgrūtina smadzeņu un barošanās anatomijas skaidrojumu, tādēļ dažas īpašības tiek rekonstruētas, izmantojot radniecīgas nodosauru sugas.
Dzīvesveids un uzturs
Nodozaurs bija tikai auguēdājs — kā visi ornitiski dinozauri, tas ēda zemu augošus augus, piemēram, paparžveida augus, cikādveidīgos un agrīnās ziedaugu formas, ko nodrošināja tā spēcīgā žokļa un zobu konstrukcija (lai gan tieši šīs sugas zobu detaļas nav labi zināmas, jo galvaskauss nav atrasts). Dzīvoja, visticamāk, pievilcīgās plūstošajās vai piekrastes teritorijās, upju deltu un līdzenumu reģionos, kur bija pieejams liels daudzums barības.
Aizsardzība un uzvedība
Kā bruņotam dinozauram galvenais aizsardzības līdzeklis bija ķermeņa apbruņojums — osteodermi un plāksnes, kas padarīja to mazāk pievilcīgu plēsējiem. Tā īsās, spēcīgās kājas, zems smaguma centrs un masīvais ķermenis ļāva izturēt sitienus un bīšanas spēkus. Tā kā astes nūjas nebija, pastāv iespēja, ka nodozauri izmantoja plākšņu un spicu izvietojumu, agresīvas pozas vai grupu uzvedību, lai atturētu plēsējus. Tomēr daudz kas paliek hipotētisks līdz brīdim, kad tiks atrasti pilnīgāki skeleti.
Nozīme paleontoloģijā
Pat ja pieejamais materiāls ir ierobežots, nodozaurs palīdz pētīt bruņoto ankilosauru daudzveidību un izplatību Ziemeļamerikā augškrītā. Nepilnīgo atradumu dēļ šī suga bieži tiek izmantota kā piemērs tam, cik svarīgi ir atrast pilnīgākus skeletus, lai precīzi noteiktu morfoloģiju, dzīves veidu un taksonomiskās attiecības ar citām nodosauru sugām.
Īss kopsavilkums: Nodozaurs — liels, bruņots, četrkājains ornitisks dinozaurs no augškrīta (apt. 113–98 milj. g.), kuram bija ķermeņa augšdaļu klājošas kaulainas plāksnes; zināmas tikai nepilnīgas fosilijas no Vaiomingas un Kanzasas, galvaskauss nav atrasts, pirmoreiz aprakstīts 1889. gadā.
Meklēt