Pastāv divu sugu — ziemeļu korroboru vardes Pseudophryne pengilleyi un dienvidu korroboru vardes Pseudophryne corroboree.

Agrāk tika uzskatīts, ka abas vardes pieder vienai sugai, taču 1996. gadā tās atšķīra un atzina par divām atsevišķām sugām. Ziemeļu korroboru varde ir ļoti maza melna vardīte ar gaiši zaļām vai dzeltenām svītrām, kuras var būt nepārtrauktas vai dažkārt pārrautas. Mērot no snuķa līdz astes pamatnei (snout–vent length), pieauguši īpatņi parasti ir nelieli — apmēram 20–30 mm garumā.

Morfoloģija

Raksturīgais kontrasts starp melno pamatkrāsu un spilgtajām svītrām padara šīs vardes viegli pazīstamas. Ķermenis ir kompakts, āda drīzāk raupja, un kājas ir piemērotas pārvietošanai pa mitriem purvainiem substrātiem. Krāsojums var nedaudz atšķirties starp populācijām; dažiem īpatņiem svītras ir pilnībā savienotas, citiem — sadalītas vai fragmentētas.

Izplatība un biotops

Ziemeļu korroboru varde dzīvo Austrālijas dienvidaustrumu daļā, aptuveni 550 km2 (212 kvadrātkilometru) platībā, iekļaujot Kosciusko nacionālo parku, Namadgi nacionālo parku, Brindabella Mountains un Fiery Ranges. Tās parasti sastopamas alpu un subalpu mitros biotopos — purvos, sūnu un spagmossu mitrājās, kā arī mitrās pļavās un zemes segumos, kas atrodas galvenokārt >1000 m virs jūras līmeņa, lai gan dažas populācijas izplatītas arī zemākos līmeņos.

Uzvedība un reprodukcija

Reprodukcijas periods parasti iestājas rudenī vai pavasarī atkarībā no vietējām klimatiskajām īpatnībām. Mātītes un tēviņi iedala olas mitrā augsnē vai sūnās saudzīgā un aizsargātā vietā; olas dējums attīstās zemē, un pēc spēcīgām lietavām vai pavasara palu laikā olas tiek appludinātas, ļaujot kāpuriem nonākt ūdenī un pabeigt attīstību. Šī suga nereti izmanto īslaicīgus ūdenskrātuvju biotopus, tāpēc tās attīstība ir cieši saistīta ar sezonālām nokrišņu svārstībām.

Draudi

  • Habitat loss un degradācija — lauksaimniecība, infrastruktūras izbūve un nepiemērota uguns apsaimniekošana var pazemināt un sadrumstināt piemēroto dzīvesvietu.
  • Ķīmiskā piesārņošana un klimata izmaiņas — izmaiņas nokrišņu režīmā un temperatūrā ietekmē peļķu veidošanos un olšūnu attīstību.
  • Slimības — īpaši rauga tipa sēnīte Batrachochytrium dendrobatidis, kas izraisa hronoloģisku slimību (chitridiomikoze), ir būtisks apdraudējums daudzām amfībiju populācijām.
  • Ievazātās sugas un plēsēji — ievesti dzīvnieki var konkurēt par resursiem vai plēst vardes un to olas.

Aizsardzība un saglabāšana

Ziemeļu korroboru vardes nav cietušas tik smagi kā to dienvidu radinieces, jo tām ir salīdzinoši plašāks un mazāk sadrumstīts biotops. Tomēr populācijas joprojām ir nelielas un lokālas, tāpēc tiek īstenoti vairāki konservācijas pasākumi:

  • monitorings un populāciju uzraudzība vietējā līmenī;
  • migrācijas ceļu un dzīvesvietu aizsardzība nacionālo parku un aizsargājamo teritoriju ietvaros;
  • kapitālprogrammas un uzturēšanas projekti, tostarp slimību kontroles un atjaunošanas darbības;
  • izglītība un sabiedrības iesaiste — vietējā kopiena var palīdzēt, ziņojot par atradumiem un atbalstot aizsardzības iniciatīvas.

Tā kā suga dzīvo galvenokārt >1000 m virs jūras līmeņa, tās populāciju lielums ir lielāks zemākos līmeņos, un Starptautiskā dabas aizsardzības savienība (IUCN) nesen samazināja tās kritiski apdraudētās sugas statusu līdz apdraudētajai sugai. Tas norāda gan uz uzlabojumiem, gan uz to, ka joprojām nepieciešami mērķtiecīgi pasākumi sugas saglabāšanai.

Kā var palīdzēt: izvairieties no vardes satvertiem tieši (ja jārokas, izmantojiet tīras un mitras rokas), ziņojiet novērojumus vietējām dabas aizsardzības organizācijām un atbalstiet programmas, kas darbojas ar amfībiju aizsardzību un biotopu atjaunošanu.