Māsas haizivs

Apraksts

Māsu haizivīm ir divas muguras spuras bez mugurkaula, noapaļotas, un pirmā muguras spura ir daudz lielāka par otro, un tām ir viena anālā spura. Pirmā muguras spuras atrodas virs iegurņa spuras. Astes spuras garums ir vairāk nekā ceturtā daļa no kopējā haizivs garuma. Apakšžokļa mute ir novietota krietni priekšā acīm, spuras ir mazas, un uz mutes ir gari dzelkšņi. Māsas haizivij ir nazorālās rievas, bet nav perinasālās rievas.

Pieaugušas haizivis parasti ir no gaiši dzeltenas līdz tumši brūnai krāsai. Līdz 60 cm (24 collas) gariem mazuļiem ir nelieli melni plankumi, ap katru plankumu ir gaišs laukums, kas klāj visu ķermeni. Lielākiem mazuļiem, kas ir 70-120 cm (28-47 collas) gari, ir raksturīgas ierobežotas krāsas izmaiņas. Pētījumi liecina, ka no saules gaismas pasargātās haizivis kļūst nedaudz gaišākas, salīdzinot ar saules gaismā sastopamajām haizivīm. Vairākkārt ir ziņots par haizivīm ar neparastām krāsām (piemēram, spilgti dzeltenām vai pienaini baltām).

Māsu haizivīm ir visvienkāršākais haizivju zobu izkārtojuma veids. Tas nozīmē, ka zobi savstarpēji nepārklājas un ka zobu kustība uz priekšu, kas izraisa izkrišanu, nav atkarīga no citiem zobiem. Haizivīm, kurām ir daudz pārklājošos zobu, zobu nomaiņa nevar notikt, kamēr nav zaudēti ārējie bloķējošie zobi. Jaunās māsu haizivis zobus var nomainīt ātrāk nekā pieaugušie. Arī zobu nomaiņa notiek ātrāk vasarā, kad ūdens temperatūra ir augstāka. Pieaugušas mātītes, kuru kopējais garums ir vidēji 2,2-2,7 m (7,2-9 pēdas) un svars 75-105 kg (165-232 mārciņas), sasniedz lielāku izmēru nekā pieauguši tēviņi, kuru garums ir aptuveni 2,1-2,6 m (7-8,5 pēdas) un svars aptuveni 90-120 kg (198-265 mārciņas). Mātītes sasniedz briedumu aptuveni 2,3 metru garumā, bet tēviņi sasniedz briedumu aptuveni 2,1 metra garumā. Jaundzimušo haizivju garums ir no 28 līdz 30 cm (11 līdz 12 collas), un to augšanas ātrums ir 13 cm un 2,3 kg gadā. Kad haizivis sasniedz briedumu, to augšanas tempi parasti kļūst daudz mazāki.

Izplatīšana

Māsas haizivs ir izplatīta Klusā okeāna austrumu daļas un Atlantijas okeāna tropu un subtropu piekrastes ūdeņos. Atlantijas okeānā tā sastopama no Senegālas līdz Gabonai, no Rodailendas līdz Brazīlijas dienvidiem un no Meksikas līdz Peru. Ir ziņots arī par dažām māsu haizivīm Gaskoņas līcī Francijas dienvidrietumos. Šī suga ir izplatīta seklos ūdeņos visā Rietumindijā, Floridas dienvidos un Floridas atslēgas salās.

Uzvedība

Māsas haizivs ir nakts dzīvnieks, kas dienas laikā atpūšas uz smilšaina dibena vai seklu ūdeņu alās un plaisās. Tās parasti sastopamas grupās līdz pat 40 īpatņiem, jo guļ ļoti tuvu viena otrai, dažkārt pat uzkrītot viena uz otras. Naktī haizivis ir ļoti aktīvas. Māsas haizivis ne tikai peld pie grunts, bet arī pārvietojas pa jūras dibenu, izmantojot elastīgās, muskuļotās krūšu spuras kā ekstremitātes. Lielie mazuļi un pieaugušie īpatņi dienas laikā parasti ir sastopami ap dziļiem koraļļu rifiem un akmeņainām vietām līdz 3-75 metru dziļumā, bet pēc tumsas iestāšanās tie migrē uz seklākiem ūdeņiem, kuru dziļums nepārsniedz 20 metrus (66 pēdas). Jaunās māsu haizivis, kuru garums nepārsniedz 1,7 metrus (6 pēdas), parasti ir sastopamas ap sekliem koraļļu rifiem, zālainiem līdzenumiem vai mangrovju salām ūdeņos, kuru dziļums ir no 1 līdz 4 metriem (3-13 pēdas). Tās bieži vien grupās guļ kaļķakmens bedrēs vai zem klinšu dēlīšiem. Ir zināms, ka haizivis atkārtoti atgriežas tajās pašās alās un spraugās, kurās tās atpūtās iepriekš.

Māsas haizivis ir lēnīgas, tās nav agresīvas pret cilvēkiem un neuzbrūk, ja vien netiek izprovocētas. Ja tās tiek izprovocētas, tās parasti iekož, taču to kodieni nav nāvējoši.

Barošana

Māsas haizivs ir nakts plēsējs, kas medī vienatnē. Tās barojas ar zivīm (piemēram, samiem, kefālēm un pūcītēm), raju dzimtas zivīm, moluskiem (piemēram, astoņkāji, kalmāriem un gliemenēm), jūras čūskām un tunikātiem. Medījot gar grunti, tās pārvietojas ļoti lēni. Tās patērē arī aļģes, koraļļus, vēžveidīgos (piemēram, omārus, garneles un krabjus), jūras ežus, gliemežus un gliemenes.

Māsas haizivs ir viena no nedaudzajām haizivju sugām, kas, ja vēlas, var nekustīgi atrasties ūdenī. Tas ne tikai palīdz tai taupīt enerģiju, bet arī dod haizivij priekšrocības medībās. Tā kā haizivs paliek nekustīga, tās upuris parasti to nepamana, dodot haizivs māsiņai iespēju ierasties uz upuri no aizmugures.

Reprodukcija

Pārošanās sezona notiek reizi 18 mēnešos un ilgst no jūnija beigām līdz jūlija beigām. Tās ir ovovivivipāras, un grūsnības periods ilgst 6 mēnešus. Mātītes vienlaicīgi var dzemdēt 21-29 mazuļus. Tomēr dažreiz lielākie mazuļi barojas ar mazākiem mazuļiem. Rezultātā tikai neliels skaits mazuļu no katra metiena sasniedz brieduma vecumu. Mazuļi piedzimst ar plankumiem, kas, haizivīm pieaugot, izzūd. Šo haizivju vidējais dzīves ilgums savvaļā ir no 25 līdz 30 gadiem.

Plēsēji

Lai gan māsu haizivīm nav īsta plēsēja, māsu haizivju atliekas ir atrastas tīģerhaizivju un citronhaizivju kuņģos. Ir arī ziņots par buļļu haizivīm un lielajām baltajām haizivīm, kas barojušās ar māsu haizivīm.

Galerija