Astoņkāji (Octopoda) — bioloģija, uzvedība un sugu pārskats
Astoņkāji (Octopoda): dziļūdens intelekts, kamuflāža, toksicitāte un 300 sugu pārskats — bioloģija un uzvedība vienuviet.
Astoņkājis (Octopoda) ir astoņkāju kārtas pārstāvji, kas pieder pie galvkāju (Cephalopoda) gliemju grupas; nosaukums reizēm tiek lietots arī sarunvalodā, lai aprakstītu atsevišķas ģints vai sugu kopas. Astoņkājiem ir divas lielas acis, astoņas ekstremitātes ar piesūcekņiem un ciets knābis (čitināla struktūra) mutes centrā.
Morfoloģija un fizioloģija
Astoņkājiem nav ne iekšējā, ne ārējā skeleta, tādēļ tie var izspraukties cauri šaurām atverēm un spraugām. Viņu ķermeņa galvenā daļa ir mantiļa, kurā atrodas gremošanas, elpošanas un reproduktīvās sistēmas; no mantiļdobuma caur sifonu iespējams izspiest ūdeni, radot tā saukto "sūkņu" vai reaktīvās dzinējspējas kustību. Katram astoņkājim ir trīs sirdis — divas pumpē asiņu caur žaunām un viena apgroza asinis pa pārējo ķermeni. Asinis satur vara balstītu hemocianīnu, kas piešķir tām zilganu nokrāsu.
Uzturs un medības
Astoņkāji ir aktīvi inteliģenti plēsēji, kuriem garšo krabji, gliemenes, gliemežvabolītes, zivis un citi bezmugurkaulnieki. Viņi izmanto piesūcekņus, knābi un bieži indīgu siekalu, lai paralizētu vai nogalinātu upuri. Daļa sugu medī naktīs, daļa — dienā; medības var ietvert gan slēpšanos, gan aktīvu izsekošanu un kampaņu plēsību.
Uzvedība un inteliģence
Astoņkāji demonstrē sarežģītu uzvedību: problēmu risināšanu, atmiņu, mācīšanos no pieredzes, dažkārt arī spēlēšanos un rīku izmantošanu (piemēram, gliemežvāku vai kokosriekstu čaulu izmantošana patversmes veidošanai). Viņi var mainīt ķermeņa krāsu, faktūru un formu, izmantojot hromatoforus, iridoforus un leikoforus, lai saplūstu ar apkārtni vai radītu brīdināšanas signālus. Kā pazīstams piemērs — Thaumoctopus mimicus spēj imitēt citu dzīvnieku uzvedību un formu.
Aizsardzība un kamuflāža
Lai izvairītos no plēsējiem, astoņkāji slēpjas spraugās starp akmeņiem vai koraļļiem, ātri bēg, izspiež tinti no tvertnes kā novēršanas stratēģiju vai izmanto krāsu un struktūras maiņu, lai kļūtu nemanāmi. Šos aizsargmehānismus nodrošina gan ādas pigmenta šūnas, gan ādas spēja mainīt virsmas faktūru.
Izplatība un dzīves vide
Astoņkāji apdzīvo daudzas okeāna zonas — no piekrastes joslām un koraļļu rifus līdz dziļūdens rajoniem. Dažas sugas dzīvo seklos ūdeņos un apdzīvo klintis un rifu spraugas, citām patīk smilšainas vai mālainas vietas. Lielākā daļa sugu ir jūras dzīvnieki, taču ir atšķirības par to, cik tuvu piekrastes vai dziļūdens dzīvesveids katrai sugai ir piemērots.
Reproducēšanās un dzīves ilgums
Vairums astoņkāju ir semelpariskas — pēc reprodukcijas dzīvnieks vai nu nomirst drīz pēc olu izšķilšanās (parasti mātēm), vai dzīvo īsu laika periodu. Mātītes bieži rūpējas par olām līdz tās izšķiļas, neko neēdot un zaudējot spēku, kas noved pie viņu nāves. Olu attīstība var ilgt no dažām nedēļām līdz vairākiem mēnešiem atkarībā no sugas un ūdens temperatūras.
Toksicitāte
Visi astoņkāji ražo noteiktu daudzumu inde vai toksisku siekalu, ko izmanto medībām vai aizsardzībai; tomēr lielākajai daļai sugu šis inde nav bīstams cilvēkam. Zināmākais izņēmums ir mazais zilais astoņkājis (Hapalochlaena sugas), kura inde var būt nāvējoša cilvēkam. Saistībā ar šo faktu atgādināms, ka, neskatoties uz vispārējo indīgumu, risks cilvēkam lielākoties ir neliels, ja vien netiek traucēts dzīvnieks vai neradās tieša kodiena vieta.
Sugu skaits un klasifikācija
Pašlaik tiek atpazītas aptuveni 300 astoņkāju sugu, no kurām vairāk nekā 100 pieder pie ģints Octopus. Astoņkāji veido nozīmīgu daļu no galvkāju daudzveidības un to sugu skaits turpina mainīties, jo zinātnieki pastāvīgi atklāj jaunas sugas un precizē taksonomiju.
Attiecības ar cilvēku
Cilvēki astoņkājus izmanto kā pārtiku daudzās kultūrās, tie ir nozīmīgi akvāriju un zinātnes pētījumu objekti, tomēr dažām sugām draud pārzveja, dzīvotņu zudums un piesārņojums. Astoņkāji arī bieži piesaista interesi ar savām spējam mācīties, adaptēties un izrādīt sarežģītu uzvedību.
Rezumējot: astoņkāji ir biomehāniski un uzvedības ziņā ļoti interesanti galvkāju pārstāvji — mobili, gudri plēsēji ar izteiktām adaptīvām spējām, kam raksturīga spēja maskēties, izmantot tinti, regenera spējas un īss, taču intensīvs dzīves cikls.
Astoņkājis kamuflāžā
Atskaņot multivides Pārvietošanās Octopus vulgaris
Anatomija
Atšķirībā no vairuma citu galvkāju, lielākajai daļai astoņkāju ir tikai mīksts ķermenis bez iekšējā skeleta. Tiem nav aizsargājoša ārējā apvalka, kā tas ir citam galvkāju veidam - nautilam. Viņu vienīgā cietā daļa ir knābis, kas pēc formas ir līdzīgs papagaiļu knābim.
Tāpēc astoņkājiem ir ļoti viegli izspraukties cauri ļoti šaurām atverēm starp akmeņiem, piemēram, izspiežot caur caurumu, kas ir tik liels kā acs.
Acis
Astoņkāju acis ir sarežģītas. Patiesībā tām nav aklās zonas. Aklā zona ir īpaša vieta acīs, kas nespēj uztvert gaismu. Tāpēc, kad mēs kaut kur skatāmies, daļu no tā, kas tur atrodas, patiesībā neuztveram (smadzenes "aizpilda", lai mēs to nepamanītu). Tomēr astoņkāji ar šo problēmu nesaskaras.
Astoņkāja objektīvs ir kustīgs. Lai fokusētu, tas pārvietojas uz priekšu un atpakaļ. Šādi fokusē kamera. Kad kamera fokusē objektu, lai uzņemtu attēlu, objektīvs kustas uz priekšu un atpakaļ, līdz kameras redzamais attēls ir pareizi fokusēts.
Krāsas
Daži astoņkāji hromatoforus var izmantot ne tikai maskēšanās nolūkos. Ja tie nesajaucas ar apkārtējo vidi, tie var signalizēt par savām sajūtām, izmantojot krāsu. Piemēram, kad tie ir atpūtušies, tie ir blāvi, pelēcīgi brūni vai oranži oranžā krāsā. Ja tie kļūst dusmīgi, tie var kļūt sarkani. Ja viņi jūtas nobijušies, tie var kļūt balti.
Uzvedība
Izlūkošana
Astoņkāji ir ļoti inteliģenti, iespējams, vairāk nekā jebkuri citi bezmugurkaulnieki. Biologi daudz diskutē par to inteliģences un mācīšanās spējas pakāpi. Labirinta un problēmu risināšanas eksperimenti ir pierādījuši, ka tiem ir gan īstermiņa, gan ilgtermiņa atmiņa. Īsais dzīves ilgums ierobežo to, cik daudz viņi var iemācīties.
Daži astoņkāji, piemēram, astoņkāji atdarinātāji, var kustināt rokas tā, ka tās atdarina citu jūras radību kustības.
Laboratorijas eksperimentos astoņkājus var viegli apmācīt atšķirt dažādas formas un rakstus. Ir novērots, kā daži to dēvē par rotaļu: akvārijos viņi atkārtoti palaiž pudeles vai rotaļlietas riņķveida straumē un pēc tam tās ķer. Astoņkāji bieži izkļūst no saviem akvārijiem un dažkārt arī no citiem, meklējot barību.
Lielākais no vairāk nekā 300 astoņkāju sugām - milzu astoņkājis Enteroctopus - ir patiešām liels. Pieauguši tēviņi vidēji sver aptuveni 50 kg, bet mātītes - aptuveni 33 kg. Viņu roku garums ir aptuveni astoņas pēdas. Tie ir pat iekāpuši zvejas laivās un atvēruši tilpnes, lai piekļūtu krabjiem un apēstu tos.
Apvienotajā Karalistē galvkāji, piemēram, astoņkāji, saskaņā ar 1986. gada Likumu par dzīvniekiem (zinātniskās procedūras) tiek uzskatīti par goda mugurkaulniekiem. Tas tiem nodrošina aizsardzību, kas parasti netiek piešķirta bezmugurkaulniekiem.
Astoņkāji ir vienīgie bezmugurkaulnieki, par kuriem ir pierādīts, ka tie izmanto darbarīkus. Vismaz četri astoņkāju ar dzīslām (Amphioctopus marginatus) eksemplāri ir redzēti, kā tie paceļ izmestas kokosriekstu čaumalas un pēc tam tās atkal saliek, lai izmantotu kā patvērumu.
Astoņkāji ir aktīvi un inteliģenti plēsēji ar labu redzi un smadzenēm. Tie ēd galvenokārt krabjus un dažas zivis.
Aizsardzība
Astoņkājiem ir dažādi aizsardzības līdzekļi. Tās izmanto aktīvu maskēšanos un imitāciju, ko kontrolē nervu sistēma. Lielākā daļa var izšaut melnas tintes mākoņus, lai palīdzētu izglābties, un dažas var izšaut roku ārkārtējās briesmās. Tā vicinās un piesaista uzbrucēju.
Astoņkājis, kas atver trauku ar skrūvējamu vāciņu
Vairošanās un nāve
Kad astoņkāji vairojas, tēviņi izmanto specializētu roku, lai ievietotu spermas paciņas mātītes mantijas dobumā. Tēviņi mirst dažu mēnešu laikā pēc pārošanās. Dažu sugu astoņkāju mātītes var saglabāt spermu sevī nedēļām ilgi, līdz nobriest olšūnas.
Pēc tam, kad tās ir apaugļotas, mātīte izdēj aptuveni 200 000 olu (šis skaitlis krasi atšķiras atkarībā no sugas). Mātīte rūpējas par olām, sargājot tās no plēsējiem, un maigi pūš virs tām ūdens straumes, lai tās saņemtu pietiekami daudz skābekļa. Vienu mēnesi ilgajā laikā, kad mātīte rūpējas par neizšķīlušajām olām, tā nemedī, un, lai sevi uzturētu, var norīt dažas no savām rokām.
Aptuveni laikā, kad olas izšķiļas, māte atstāj mītni un ir pārāk vāja, lai aizsargātos no plēsējiem, piemēram, mencām, un bieži vien pakļaujas to uzbrukumiem. Jaunie astoņkāju kāpuri kādu laiku dreifē planktona mākoņos, kur barojas, līdz ir gatavi nolaisties uz okeāna dibenu, kur cikls atkārtojas.
Visiem astoņkājaiņiem, par kuriem mums ir dati, ir salīdzinoši īss paredzamais dzīves ilgums. Dažas sugas dzīvo tikai sešus mēnešus. Lielākas sugas, piemēram, Klusā okeāna ziemeļu daļas milzu astoņkājis, piemērotos apstākļos var dzīvot līdz pat pieciem gadiem.
Reprodukcija ir nāves cēlonis: tēviņi var dzīvot tikai dažus mēnešus pēc pārošanās, un mātītes mirst neilgi pēc olu izdēšanas. (Aptuveni) vienu mēnesi ilgajā periodā, kad mātītes rūpējas par neizšķīlušajām olām, tās neēd, bet acīmredzot tās nemirst badā. Šāda īsa dzīves ilguma (vai straujas novecošanās) bioloģisks izskaidrojums pašlaik nav atrasts.
Dziļūdens astoņkāji izdēj olas
Jūras biologi Kalifornijas piekrastē vairāk nekā četrus gadus ir novērojuši, kā viena un tā pati astoņkāja mātīte sargā savas olas. To attīstība aizņēma ilgu laiku, jo 1,4 kilometrus dziļumā esošais ūdens bija ļoti auksts. Viņi zināja, ka tas ir tas pats astoņkājis, jo tam bija raksturīgs rētains. Pētījums tika veikts, izmantojot tālvadības niršanas transportlīdzekli ar kamerām, gaismām un robotizētām rokām.
Kreisajā: Vāze no Mikēnas grieķu kapsētas Prosimnā, Argosā, ap 1500. gadu p.m.ē.
Labajā pusē: Sengrieķu melnfigūru amfora (vāze), 530-520 p.m.ē. Kreisajā pusē hoplīts ar astoņkāja attēlu uz vairoga. Staatliche Antikensammlungen, Minhene, Vācija.
Jautājumi un atbildes
J: Kāda ir astoņkāju ģints?
A: Astoņkāju ģints ir Octopoda.
J: Cik daudz acu ir astoņkāji?
A: Astoņkājiem ir divas lielas acis.
J: Kāda veida mute tiem ir?
A: Astoņkājiem ir ciets knābis, un mute ir roku centrālajā punktā.
J: Kā astoņkāji aizsargājas pret plēsējiem?
A: Aizsardzībai pret plēsējiem astoņkāji slēpjas, ātri bēg, izspiež tinti vai izmanto krāsu mainošu maskēšanos.
J: Kādu upuri tie medī?
A: Astoņkāji ir inteliģenti plēsēji, kuriem garšo krabji.
J: Vai visas astoņkāju sugas ir indīgas?
A: Visas astoņkāju sugas ir indīgas, bet zināms, ka tikai mazais zilais astoņkājis ir nāvējošs cilvēkam.
Jautājums: Cik daudz galvkāju molusku sugu ir kopumā?
A: Kopumā ir aptuveni 300 galvkāju gliemju sugu, no kurām vairāk nekā 100 ir astoņkāju ģintī.
Meklēt