Enteroctopus — milzu astoņkājis: sugas, lielākais īpatnis un izmēri
Enteroctopus — milzu astoņkājis: uzzini par četrām sugām, rekordistu E. dofleini (līdz ~71 kg, ~4 m), izmēriem, atšķirībām un svarīgākajiem faktiem.
Milzu astoņkājis ir Enteroctopus, un viena no tā sugām ir lielākais astoņkājis. Šajā ģintī pazīstamas četras galvenās sugas: klusā okeāna ziemeļu daļas milzu astoņkājis (E. dofleini), dienvidu milzu astoņkājis (Enteroctopus magnificus), E. megalocyathus un E. zealandicus. Katru sugu raksturo atšķirīgs izplatības areāls, izmēri un ekoloģiskā niša — kopumā tās ir mērenu un aukstu jūru iemītnieces ar cilindrisku manteļveida ķermeni, garām, muskulīgām kājām un labi attīstītu intelektu.
Sugas un izplatība
- Enteroctopus dofleini (Klusā okeāna ziemeļu daļa) — sastopams Ziemeļaustrumu Klusajā okeānā (no Kamčatkas, Aleutu salām un Aļaskas līdz Kalifornijai). Tas ir ģints vislielākais pārstāvis.
- Enteroctopus magnificus — galvenokārt dienvidu Atlantijas un dienvidrietumu Indijas okeāna piekrastēs pie Dienvidāfrikas un Namībijas; mēreni liels astoņkājis.
- Enteroctopus megalocyathus — plašāk izplatīts Dienvidamerikas dienvidu piekrastē (Čīle, Argentīna); salīdzinoši mazāks, vidēji ap ~1 m kopējā garumā.
- Enteroctopus zealandicus — sastopams ap Jaunzēlandi; par šo sugu ir mazāk detalizētas publiskas datu, taču tā ir mērena izmēra Enteroctopus pārstāve.
Lielākais īpatnis
Vienīgais šīs ģints pārstāvis, kas plaši lieto nosaukumu "milzu astoņkājis", ir Enteroctopus dofleini. Tas tiek uzskatīts par pasaulē lielāko astoņkāju: tiešie mērījumi ir veikti dzīvam 71 kg (156,5 lb) īpatnim, kura kopējais garums bija gandrīz 4 m (13 pēdas). Ir arī vēsturiskas un anecdotal liecības par vēl lielākiem indivīdiem, taču daudzi no šiem apgalvojumiem nav pietiekami dokumentēti vai balstīti uz novērtējumiem, kuros iekļauti salikti vai bojāti paraugi.
Izmēri un mērījumu skaidrojums
- Manteles garums — attiecas uz galvenā ķermeņa daļu, neietverot kājas; tas ir vērtīgs rādītājs sugas individuālajai izmēra noteikšanai.
- Kopējais garums — ietver manteli un uz izstieptajām kājām mērītu attālumu; tā vērtība ir mainīga atkarībā no to, cik daudz astoņkāja kājas ir izstieptas.
- Masa — svārstās ļoti plaši: ģints mazie pārstāvji bieži sver dažus kilogramus, kamēr E. dofleini var sasniegt desmitiem kilogramu.
Piemēram, pārējie ģints pārstāvji ir daudz mazāki: E. megalocyathus vidējais svars ir ap 4 kg un kopējais garums — aptuveni 1 m; E. magnificus kopējais garums parasti ir apmēram 1,5 m.
Dzīvesveids un uzvedība
Enteroctopus sugas ir rāpojoši, dominējoši plēsēji uz jūras dibena. Tās aktīvi meklē barību naktīs un izmanto kamuflāžu, krāsas maiņu un maināmu ādas tekstūru, lai paslēptos vai pievilinātu upuri. Astoņkājim raksturīga augsta kognitīvā spēja — tie spēj atcerēties vietas, atvērt aizslēgtus konteinerus un demonstrēt problēmu risināšanas prasmes.
Barība un plēsēji
Barība ietver krabjus, garneles, zivs un gliemenes. Lieli Enteroctopus īpatņi nereti spēj uzbrukt arī lielākiem upuriem, izmantojot gan asi dutošu rīkli, gan muskuļu spēku, lai pavilktu gliemenes atvērumus. Par plēsējiem tiek uzskatīti vaļi, jūras lauvas, lielas zivs sugas un dažreiz haizivis. Cilvēks vietām arī medī šo sugu, tādējādi tās var nonākt zvejas spiediena ietekmē.
Vai tie ir bīstami cilvēkiem?
Lielākoties Enteroctopus sugas nav tieši bīstamas cilvēkiem; retās sadursmes parasti beidzas ar pārbiedēšanos un iespējamu mīksto audu sakosti. Tomēr pie lieliem indivīdiem var būt spēcīga saķere un, ja cilvēks provokē vai mēģina ķert, var rasties ievainojumi. Lielākais risks cilvēkam ir neapdomīga mijiedarbība ūdenī vai nejauša satikšanās piekrastes akmeņainās zonās.
Dzīves cikls un reprodukcija
Enteroctopus sugas ir semelparas — tās vairojas vienu reizi dzīvē, un pēc pārošanās gan tēviņi, gan mātītes drīzāk mirst. Mātītes izdēj olas un ilgstoši tās sargā un aprūpē, bieži nepaēdot visa olu inkubācijas perioda laikā. Aukstākos ūdeņos olu attīstība var ilgt vairākus mēnešus, kamēr siltākos apstākļos laiks var būt īsāks.
Aizsardzība, zveja un cilvēku ietekme
Dažos reģionos Enteroctopus sugas ir nozīmīgas vietējai zvejai un kulinārijai. Lai gan ne visas sugas tiek piesaistītas masveidā, vietējas nozvejas un ar tām saistīta biotopu traucēšana var ietekmēt populācijas. Liela mēroga saspēle ar klimata pārmaiņām, pārāk intensīva zveja un piesārņojums var radīt papildu spiedienu. Dažās valstīs darbojas noteikumi un monitorings, lai nodrošinātu ilgtspējīgu zveju un aizsargātu dzīvotnes.
Secinājums
Enteroctopus ir ģints, kuras pārstāvji variē pēc izmēriem un izplatības, bet visas tās izceļas ar inteliģentu uzvedību, prasmīgu maskēšanos un plēsēja lomu ekosistēmā. No šīs ģints īpaši izceļas Enteroctopus dofleini, kurš spēj sasniegt ievērojamu masu un garumu, padarot to par vispazīstamāko "milzu astoņkājis" piemēru.
Jautājumi un atbildes
J: Kāda ir milzu astoņkāja ģints?
A: Milzu astoņkāju ģints ir Enteroctopus.
J: Cik ir milzu astoņkāju sugu?
A: Ir četras milzu astoņkāju sugas.
J: Kura milzu astoņkāju suga ir lielākā?
A: Klusā okeāna ziemeļu daļas milzu astoņkājis (E. dofleini) ir lielākā milzu astoņkāju suga.
J: Kā sauc pārējās trīs milzu astoņkāju sugas?
A: Pārējās trīs milzu astoņkāju sugas ir dienvidu milzu astoņkājis (Enteroctopus magnificus), E. megalocyathus un E. zealandicus.
J: Vai visas milzu astoņkāju sugas ir sastopamas vienā un tajā pašā reģionā?
A: Nē, milzu astoņkāju sugas ir sastopamas dažādos reģionos, tostarp Klusā okeāna ziemeļu daļā, dienvidu reģionos un Jaunzēlandē.
J: Kāda ir milzu astoņkāju raksturīgākā pazīme?
A: Milzu astoņkāju raksturīgākā pazīme ir to lielums, un Klusā okeāna ziemeļu daļas milzu astoņkājis ir lielākais.
J: Kāds ir Klusā okeāna ziemeļu daļas milzu astoņkāja zinātniskais nosaukums?
A: Klusā okeāna ziemeļu daļas milzu astoņkāja zinātniskais nosaukums ir Enteroctopus dofleini.
Meklēt