Milzu kalmārs (Architeuthis): definīcija, izmēri un atklājumi

Atklāj Architeuthis noslēpumus — definīcija, milzīgie izmēri, ievērojamie atklājumi un pirmās fotogrāfijas dzīvajā dabā.

Milzu kalmārs Architeuthis ir dziļūdens kalmāru ģints. Milzu kalmāri var izaugt līdz milzīgiem izmēriem: pēc jaunākajiem aprēķiniem maksimālais izmērs ir 12 metri (39 pēdas) vai 13 metri (43 pēdas) mātītēm un 10 metri (33 pēdas) tēviņiem no astes spuras līdz abu garo taustekļu galam. Šie garumi ietver garākos taustekļus, kas bieži tiek bojāti vai atdalīti pirms paraugu nonākšanas uz zemes, tāpēc noteikt precīzu maksimālo izmēru ir grūti.

Pastāv lielāks kalmārs, kas pazīstams kā Kolosālais kalmārs. Salīdzinājumā ar kolosālo kalmāru, Architeuthis parasti ir garāki taustekļi, taču kolosālais kalmārs (Mesonychoteuthis hamiltoni) var būt masīvāks un smagāks.

Atklājumi un novērojumi

Līdz 2005. gadam neviens nebija redzējis dzīvu milzu kalmāru dabiskajā vidē — pieejami bija galvenokārt beigtu exemplāru atradumi uz krasta vai zvejas tīklu radīti paraugi. 2004. gada 30. septembrī Japānas pētnieki pirmo reizi nofotografēja dzīvu milzu kalmāru tā dabiskajā vidē; no ekspedīcijas iegūtas 556 fotogrāfijas, dažas no tām publicētas vēlāk. Tā pati komanda 2006. gada 4. decembrī pirmo reizi veiksmīgi nofilmēja dzīvu pieaugušu milzu kalmāru.

Mūsdienās papildu novērojumi un ieguvumi no dziļūdens kamerām, zemūdens robotu (ROV) filmējumiem un zvejas paraugiem pakāpeniski papildina zināšanas, taču dzīves vidē redzēšanas gadījumi joprojām ir reti.

Izplatība un biotops

Milzu kalmāri dzīvo pasaules okeānu dziļumos, parasti pelēkā, vēsā vidē ārpus kontinenta šelfa robežām. Tie tiek atrasti gan mērenos, gan polārajos apgabalos, un to dziļums var svārstīties no dažiem simtiem līdz vairākām tūkstošām metru. Lielākā daļa datu par to bioloģiju nāk no nogrimušiem vai jūras dibenā atrastiem exemplāriem.

Bioloģija un uzvedība

• Būve: līdzinās citiem kalmāriem — ķermenis (mantle), galva, astoņas īsākas kājas un divi gari taustekļi, kuriem ir sauktas klubiņu struktūras, kas ļauj satvert upuri.
• Barošanās: barojas galvenokārt ar zivīm un citiem kalmāriem. Dažreiz tajos konstatēti arī citi jūras bezmugurkaulnieki.
• Vairošanās: par to dzīves ciklu un nārstiem ir maz tiešu novērojumu. No atrastajiem paraugiem zināms, ka tēviņiem veidojas modifikētas struktūras spermatoforu pārvadāšanai (hektokotiluss). Sievietes, iespējams, izdēj lielu olu daudzumu, taču precīzs process okeāna dziļumos vēl nav pilnībā dokumentēts.

Sistemātika un sugu skaits

Nav pilnīgas vienprātības par to, cik sugu pieder ģintij Architeuthis. Agrāk aprakstītas vairākas sugas, taču molekulārie pētījumi liecina gan par iespēju, ka pastāv viena plaši izplatīta suga, gan to, ka ģints var būt sadalīta vairākās reģionālās formās. Dziļūdens dzīvesveids un ierobežotā piekļuve dzīviem exemplāriem apgrūtina viennozīmīgu taksonomisku izšķiršanu.

Predatori un attiecības ar citiem jūras organismiem

Milzu kalmāri ir svarīga barības ķēde dziļajos ūdeņos — to galvenie plēsēji ir lielie zīdītāji, īpaši spermwale (Physter macrocephalus), kuru kuņģos atrasta milzu kalmāru daļa un kuriem uz ķermeņa bieži novērojamas rētu pēdas, kas liecina par cīņām ar milzu kalmāriem. Tie var arī nonākt plēsēju vai cilvēku zvejas radījumos.

Kultūra un mīti

Milzu kalmārs ir iedvesmojis jūras leģendas, tostarp leģendāro Krakens motīvu, kas kuģnieku folklorā izpaužas kā milzīgs, laupājošs radījums. Līdz ar zinātnes attīstību daļa mītu ir atklāti kā pārspīlējumi, tomēr Architeuthis reālais lielums un retie novērojumi turpina uzturēt sabiedrības interesi un iztēli.

Kopsavilkums

Architeuthis — milzu kalmārs — ir viens no pasaules lielākajiem kalmāriem, par kuru joprojām ir daudz neatbildētu jautājumu. Pateicoties tehnoloģijām, piemēram, dziļūdens ROV un novērošanas kamerām, pētnieki pakāpeniski iegūst vairāk datu, taču daudz par to bioloģiju, uzvedību un taksonomiju vēl jānoskaidro.

Vēsture

Daudzus gadus cilvēki no zvejniekiem dzirdēja stāstus par milzu kalmāriem jūrā. Saskaņā ar šiem stāstiem milzīgs kalmārs apskalo vaļu, izraisot briesmīgu cīņu. Vaļu zvejnieki stāstīja, ka reizēm, kad viņi noķēruši vaļu, uz tā ķermeņa bijušas rētas, kas lielākas par pusdienu šķīvjiem. Citreiz, pārgriežot dažu vaļu vēderus, vaļi atraduši līdz 30 pēdu garas kalmāra rokas ar līdz pat četriem collas platiem sūcējiem. Vaļu mednieki, kas stāstīja šos stāstus, vai nu sasmalcināja kalmāru daļas, lai apēstu vai izmantotu kā ēsmu, vai arī izmeta tās atpakaļ jūrā, pirms zinātnieki varēja tās izpētīt. Tomēr 1861. gadā franču kuģim izdevās atvest milzu kalmāru daļas, lai zinātnieki varētu tās izpētīt.

Tad 18. gadsimta beigās krastā tika izcelti vairāki milzu kalmāri, kas pierādīja, ka milzu kalmāri patiešām eksistē. Pēc tam daudzi milzu kalmāri tika atrasti izskaloti krastā vai beigti jūrā. Zinātnieki izrādīja lielu interesi par šiem noslēpumainajiem radījumiem, taču tikai retais tos redzēja dzīvus. Zinātnieki uzskata, ka lielāko daļu laika tie pavada okeāna dzelmē.

2005. gada decembrī Melburnas akvārijs Austrālijā ieguva milzīga ledus gabalā iekonservētu neskartu milzu kalmāra ķermeni. To bija nozvejojuši zvejnieki Jaunzēlandes Dienvidsalas piekrastē tajā pašā gadā.

2004. gadā zināmo milzu kalmāru īpatņu skaits bija gandrīz 600, un katru gadu tiek ziņots par jauniem eksemplāriem.

Milzu kalmāra eksemplārs, kas saglabāts ledus gabalā Melburnas akvārijā.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir milzu kalmārs?

J: Kāds ir milzu kalmāra mātītes maksimālais izmērs?

J: Kāds ir milzu kalmāra tēviņa maksimālais izmērs?

J: Kad tika uzņemti pirmie dzīvu milzu kalmāru attēli?

J: Kas uzņēma pirmos dzīvu milzu kalmāru attēlus?

Jautājums: Kad pirmo reizi tika nofilmēts dzīvs pieaugušs milzu kalmārs?

J: Kas ir Krakens?

Meklēt pēc burta