Milzu bruņurupuči
Milzu bruņurupuči ir attīstījušies vairākās tropu salās. Tie var svērt līdz pat 3 vai 400 kg (660-880 mārciņas) un var sasniegt 1,3-1,9 m garumu (dati atšķiras). Tās dzīvo vai dzīvoja (dažas sugas nesen izmirušas) Seišelu salās, Maskarēnos un Galapagu salās. Mūsdienās pasaulē lielākā populācija dzīvo Aldabras atolā Seišelu salās, kur ir aptuveni 150 000 īpatņu. Lai gan izskatās līdzīgi, bruņurupuči pārstāv atsevišķus evolūcijas atzarus. Seišelu salu un Maskarēnas bruņurupuči ir cēlušies no netālu esošās Madagaskaras, bet Galapagu bruņurupuči - no Ekvadoras. To līdzība ir konverģentas evolūcijas piemērs.
Šie bruņurupuči savvaļā var nodzīvot vairāk nekā 100 gadu. Tas tos padara par visilgāk dzīvojošajiem mugurkaulniekiem. Visilgāk dzīvojošais bruņurupucis ir 182 gadus vecs (iespējams).
Madagaskaras bruņurupucis "Tu'i Malila" 1965. gadā Tongā nobeigumā tika 188. Austrālijas zooloģiskais dārzs ziņoja, ka "Harietai" nāves brīdī 2006. gadā bija 176 gadi. Arī 2006. gada 23. martā Kalkutas Aliporas zooloģiskajā dārzā Kalkutā nomira Aldabras milzu bruņurupucis vārdā "Adwaita". Zoodārzā viņš tika ievests 1870. gados no lorda Roberta Klaiva īpašuma. Kad viņš nomira, viņam bija aptuveni 255 gadi.
Aptuveni laikā, kad tās tika atklātas, tās tika nozvejotas un nogalinātas pārtikai tik lielā daudzumā, ka līdz 1900. gadam tās praktiski izzuda. Tagad milzu bruņurupučus regulē stingri aizsardzības likumi, un tie ir klasificēti kā apdraudēta suga.
16. un 17. gadsimtā Galapagu salās bieži uzturējās bukanēri, kas medīja spāņu dārgumu kuģus. Piepildīt kuģa kravas telpu ar bruņurupučiem bija viegls veids, kā nodrošināties ar pārtiku, un šo tradīciju turpināja arī vaļu mednieki nākamajos gadsimtos. "vaļu zvejas kuģu kapteiņi gandrīz vai liriski slavēja bruņurupuču gaļu, nosaucot to par daudz garšīgāku par vistas, cūkgaļas vai liellopu gaļas gaļu". Viņi apgalvoja, ka milzu bruņurupuču gaļa ir "sulīga un to ķermeņu eļļa ir tīra kā sviests, bet pats labākais ir tas, ka milži var pārziemot kuģa mitrumā gadu vai ilgāk".
Vismaz piecas Cylindraspis ģints sugas ir izzudušas vēsturiski. Tās dzīvoja Maskarēnu salās (Maurīcija, Rodrigēza un Reinjonas salas) Indijas okeānā.
Galapagu bruņurupucis Chelonoidis nigra Santa Krusas salā.
Aldabras milzu bruņurupucis
Galapagu bruņurupucis.
Galapagu bruņurupucis
Galapagu bruņurupucis jeb Galapagu milzu bruņurupucis (Chelonoidis nigra) ir lielākā dzīvā bruņurupuču suga un desmitais smagākais no dzīvajiem rāpuļiem.
Bruņurupucis dzīvo septiņās no Galapagu salām. Salas ir vulkāniskas izcelsmes arhipelāgs, kas atrodas aptuveni 1000 km uz rietumiem no Ekvadoras kontinenta. Spāņu pētnieki, kas salas atklāja 16. gadsimtā, tās nosauca spāņu galápago vārdā, kas nozīmē bruņurupucis.
To čaulas izmērs un forma dažādās populācijās atšķiras. Salās, kur ir mitras augstienes, bruņurupuči ir lielāki, ar kupolveidīgu čaulu un īsu kaklu. Salās, kur ir sausi līdzenumi, bruņurupuči ir mazāki, ar "sēžļainiem" bruņurupučiem un gariem kakliem. Čārlza Darvina novērojumi par šīm atšķirībām, ko viņš veica 1835. gadā otrā "Beagle" reisa laikā, palīdzēja viņam izstrādāt evolūcijas teoriju.
Galapagu bruņurupuču populācija samazinās. 16. gadsimtā to bija vairāk nekā 250 000 īpatņu. Pagājušā gadsimta 70. gados to skaits samazinājās līdz aptuveni 3000. Tiek uzskatīts, ka šo samazināšanos izraisījusi pārmērīga izmantošana, biotopu izzušana un uz salām ievestās sugas, piemēram, žurkas, kazas un cūkas. No sākotnējām piecpadsmit sugām savvaļā ir saglabājušās desmit pasugas. Vienpadsmitajai pasugai (C. n. abingdoni) bija tikai viens zināms dzīvs īpatnis. Tas tika turēts nebrīvē. "Vientuļais Džordžs" nomira 2012. gada jūnijā.
Ir veikti daudzi saglabāšanas pasākumi. Tā rezultātā tūkstošiem nebrīvē izaudzētu mazuļu tika izlaisti brīvībā uz to dzimtajām salām. Tā rezultātā 21. gadsimta sākumā populācija pieauga līdz 19 000 īpatņu. Tomēr Starptautiskādabas aizsardzības savienība (IUCN) sugu joprojām klasificē kā "neaizsargātu".
Aldabras milzu bruņurupucis
Galvenā Aldabras milzu bruņurupuču populācija dzīvo Seišelu salu Aldabras atola salās. Atols ir pasargāts no cilvēku ietekmes, un tajā dzīvo aptuveni 100 000 milzu bruņrupuču, kas ir pasaulē lielākā šo dzīvnieku populācija. Vēl viena izolēta šīs sugas populācija dzīvo Čanguu salā netālu no Zanzibāras, un citas nebrīvē turētas populācijas atrodas dabas parkos Maurīcijā un Rodrigesā. Bruņurupuči izmanto dažādus biotopus, tostarp pļavas, zemus krūmājus, mangrovju purvus un piekrastes kāpas.
Šo sugu sauc par Aldabrachelys gigantea vai Dipsochelys dussumieri. Šie nosaukumi attiecas uz vienu un to pašu bruņurupuci.
Atsevišķa populācija dzīvo Čanguu salā Zanzibārā.
Jautājumi un atbildes
Jautājums: Kāds ir milzu bruņurupuča maksimālais svars?
A: Milzu bruņurupuči var svērt līdz 3 vai 400 kg (660-880 mārciņas).
J: Cik ilgi milzu bruņurupuči var dzīvot savvaļā?
A: Milzu bruņurupuči savvaļā var nodzīvot vairāk nekā 100 gadus.
J: Kur mūsdienās dzīvo lielākā daļa milzu bruņrupuču?
A: Pasaulē lielākā milzu bruņurupuču populācija dzīvo Aldabras atolā Seišelu salās, kur ir aptuveni 150 000 īpatņu.
J: Kā attīstījās dažādas milzu bruņurupuču sugas?
A: Seišelu salu un Maskarēnas bruņurupuči ir cēlušies no netālu esošās Madagaskaras, bet Galapagu bruņurupuči - no netālu esošās Ekvadoras. To līdzība ir konverģentas evolūcijas piemērs.
J: Kas notika ar milzu bruņurupuču populācijām 16. un 17. gadsimtā?
A: Šajā laika posmā bruņurupučus ķēra un nogalināja pārtikai tik lielā daudzumā, ka līdz 1900. gadam tie praktiski iznīka.
Jautājums: Cik Cylindraspis sugu ir izmirušas kopš vēsturiskajiem laikiem?
A: Kopš vēstures laikiem ir izzudušas vismaz piecas Cylindraspis sugas.
