Giganotozaurs — apraksts, izmēri un fakti par milzīgo krīta plēsēju

Giganotozaurs — detalizēts apraksts, izmēri un pārsteidzoši fakti par milzīgo krīta plēsēju: izmēri, svars, atradumi Argentīnā un salīdzinājumi ar titanozauriem.

Giganotozaurs ir viens no lielākajiem zināmajiem teropodiem — gaļēdāju dinozauriem. Tas dzīvoja augšējā krīta periodā, aptuveni pirms 100–95 miljoniem gadu reģionā, kas mūsdienās atrodas Argentīnā. Atrasts skelets ir ļoti labi saglabājies — zinātniekiem ir pieejami apmēram 70% no viena indivīda skeleta, kas ļāvis izdarīt salīdzinoši precīzus secinājumus par sugas anatomiju un izmēriem.

Atklāšana un taksonomija

Holotips tika atrasts 1990. gados Patagonijā; suga tika aprakstīta 1995. gadā un nosaukta Giganotosaurus carolinii (par godu atradēja uzvārdam). Giganotozaurs pieder pie karharodontozauru grupas (Carcharodontosauridae) — lieliem plēsējiem, kuriem radinieki ir atrasti gan Dienvidamerikā, gan Ziemeļāfrikā. Tuvākie radinieki šajā reģionā bija tādi plēsēji kā Mapusaurus.

Izmēri un izskats

Izmēru novērtējumi atšķiras atkarībā no pētījuma, bet lielākais aprakstītais eksemplārs ir aptuveni 13,2 m (43 pēdas) garš, ar gūžas augstumu apmēram 12,8 pēdas (3,9 m). Svara aplēses svārstās — plaši lietotas vērtības ir no ~6,5 līdz 13,8 tonnām; daudzi mūsdienu aprēķini novieto sugu ap 8–10 tonnu līmeni. Galvaskauss bija garš un zems (aptuveni 1,5–1,8 m garš), ar lielām, asām, zāģveida zobu virsmām, kas bija piemērotas miesas griešanai.

Uzvedība un barošanās

Balstoties uz skeleta uzbūvi, Giganotozaurs bija spēcīgs, tomēr salīdzinoši plānāks nekā, piemēram, Tyrannosaurus rex. Tā zobi un galvaskausa forma bija pielāgota audu griešanai, nevis kaulu lauzšanai — tas liecina, ka suga drīzāk uzbruka un nogalināja lielus dzīvniekus, izmantojot asu zobu "lentes", nevis izmantojot masīvu kodumu, kas lauztu kaulus. Daži pētnieki uzskata, ka citi karharodontozauri (piemēram, Mapusaurus) varēja medīt grupās, bet par Giganotozaura sociālo uzvedību tiesaistīti pierādījumi ir ierobežoti. Iespējamie medījumi ietver lielus titanozaurus un citus sauszemes zvērus — netālu no Giganotozaura atklājumiem atrastas arī titanozauru fosilijas, kas piederēja tādiem slāņiem kā andezaurs un limaizaurs, kā arī ļoti liels titanozaurs Argentinosaurus. Iespējams, ka titanozauri bija nozīmīga lielo plēsēju barība — vai nu tie tika medīti, vai izmantoti kā likteņa upuri jauniem vai novājinātiem indivīdiem.

Ekoloģiskā vide

Giganotozaurs dzīvoja Patagonijas reģiona plašajos floodpleinu un upju sistēmu biotopos, kur dominēja dažādu izmēru titanozauri, krokodila līdzīgie rāpuļi un citi dinozauri. Reģiona klīniskais sastāvs liek domāt par mērenu līdz siltu klimatu ar periodisku mitrumu un sausākām sezonām.

Kas padara Giganotozauru īpašu

Giganotozaurs ir nozīmīgs paleontoloģijā, jo labi saglabātais skelets sniedz svarīgu informāciju par Dienvidamerikas krīta perioda lielajiem plēsējiem. Lai gan precīzs ķermeņa svars un daži anatomiskie sīkumi joprojām ir diskusiju objekts, suga skaidri iekļaujas visu laiku lielāko teropodu sarakstā un palīdz saprast, kā atšķīrās Gondvānas (dienvidu kontinentu) ekosistēmas no ziemeļu (Laurasijas) ekosistēmām.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir giganozaurs?

J: Kad dzīvoja giganotozaurs?

J: Kur dzīvoja giganotozaurs?

J: Vai giganotozaurs bija visu laiku lielākais plēsīgais dinozaurs?

J: Kāds cits liels plēsējs dzīvoja tajā pašā teritorijā, kur giganotozaurs?

J: Kas bija giganotozaura un mapuzaura radinieki?

J: Kas, iespējams, bija lielo teropodu galvenais medījums?

Meklēt pēc burta