Nautilus — dzīvie nautili (Nautilidae): sugas, izmēri un apraksts

Nautilus — dzīvie nautili: sugas, izmēri un apraksts. Uzzini par sešām saglabājušām sugām, to izmēriem (līdz 27 cm), anatomiju un nozīmi kā "dzīvām fosilijām".

Nautilus ir Nautilidae dzimtas pārstāvju nosaukums; tie ir galvkāju mīkstmieši, nevis zivis, un tiem piemīt vairākas primitīvas iezīmes. Terminu "kamerveida nautiluss" lieto arī visām Nautilidae dzimtas sugām.

Daudzi biologi tos uzskata par "dzīvām fosilijām", jo tie ir vienīgie dzīvie Nautiloidea apakšklases pārstāvji un saglabājušies tuvu savai fosilajai formai, no kuras paleozoja laikmetā radās amonīti. Nautiloidea grupa ir viens no vecākajiem galvkāju atzariem, un tās fosilais ieraksts stiepjas desmitiem miljonu gadu atpakaļ.

Sugas un izplatība

Mūsdienās ir saglabājušās aptuveni sešas sugas, kuras klasificē divās ģintīs (galvenokārt Nautilus un Allonautilus). Lielākā un vislabāk pazīstamā ir Nautilus pompilius, sastopama Rietumaustrālijas un Indo‑Klusā okeāna reģionos; tās čaulas diametrs var sasniegt līdz 27 cm (saskaņā ar dažādiem avotiem). Tomēr vairums citu sugu parasti nepārsniedz 20 cm. Pūpolu nautiliuss Nautilus macromphalus tiek minēts kā viena no mazākajām sugām, kuras parasti mēra ap 16 cm.

Ķermeņa uzbūve un anatomija

Nautilusa raksturīgākā iezīme ir spirālveida, kameraina čaula — tās iekšienē atrodas vairākas nodalītas kameras, kuras dzīvnieks pakāpeniski atstāj, piepildot ar gāzi vai šķidrumu, tā regulējot peldošanos. Čaulas starpsienas un centrālais kanāls (sifunkls) veicina šo balasta kontroli. Čaula bieži ir izrotāta ar koncentriskām svītrām vai plankumiem, kas var palīdzēt sugu atšķirt.

Nautiluss izmanto līdz pat simt tentakulus (dažās sugās to skaits var būt dažāds) — tie nav aprīkoti ar siļķītēm, bet ar līmpadlām vai raupju virsmu, kas ļauj satvert barību. Viņu acis ir vienkāršā (pinholveida) tipa, bez kameras objektīva, taču tās ir pietiekami jutīgas tumsā. Radula ir plata, un tai ir tieši deviņi zobi; tā palīdz raspēt un apstrādāt barību. Nautilus elpo ar diviem žaunu pāriem, kas nodrošina gāzu apmaiņu.

Dzīvesveids un barošana

Nautilusi parasti ir nakts vai krēslu sugas — dienā tie slēpjas dziļākos ūdeņu slāņos vai alas un robos pie jūras dibena, bet naktī pacelšanos tuvāk pārtikas meklējumiem. Tie ir visēdāji — barojas ar mirušiem zivju līķiem (karrions), vēžveidīgajiem un citiem maziem bezmugurkaulniekiem. Barību uztver, izmantojot tentakulus, pēc tam saplosa un pārstrādā ar radulu un knābi līdzīgu struktūru.

Izvietojums dziļumā, vairošanās un attīstība

Nautilusi parasti dzīvo tropu un subtropu korallrevu nogāzēs un pieklusumos Indo‑Klusā okeāna rajonā. Dienas laikā tos bieži sastop dziļākos slāņos, bet naktī tie var pietuvoties seklākām zonām, lai barotos. Reprodukcija ir lēna: notiek iekšēja apaugļošana, mātītes izdēj lielas olas ar cietu čaumalu vai kapsulu, kuras pieskaras klintīm vai sāņu struktūrai — inkubācijas periods var būt garš, un jaunieņi izšķiļas kā mazāki pieaugušie (tie nav plēsīgās kāpurveida larvas). Nautilusi attīstās lēni, sasniedz reproduktīvo briedumu salīdzinoši vēlu un dzīvo salīdzinoši ilgu laiku (dažas novērojumu aplēses līdz vairākām desmitgadēm).

Taksonomija un fosilais konteksts

Nautilidae dzimtā ietilpst gan mūsdienu sugas, gan liels fosilais klāsts. Tā kā nautilusi līdzīgi izskatās fosilajiem nautiloīdiem, tie bieži tiek minēti kā labs piemērs evolūcijas "konservatīviem" grupējumiem, kuri ir saglabājuši pamatformas konstrukciju gadu miljonu gaitā.

Aizsardzība un cilvēka ietekme

• Dažām sugām draud pārmērīga vākšana to dekoratīvo čaulu dēļ un jūras biotopu izmaiņas.
• Gliemežvāku tirdzniecība un komerciāla nozveja ir bijusi galvenais spiediena avots — tas ir licis noteikt ierobežojumus un apsvērt starptautiskus aizsardzības pasākumus.
• Zinātniskie pētījumi turpina izvērtēt populāciju stāvokli, dzīves ciklu un nepieciešamos aizsardzības pasākumus.

Nautilusi ir unikālas radības, kas saista gan dabas pētniekus, gan kolekcionārus — saprašana par to bioloģiju un ekoloģiju ir būtiska, lai nodrošinātu šo seno radību ilgtspējīgu pastāvēšanu nākotnē.

Apvalks

Nautilusi ir vienīgie galvkāji, kuriem ir ārējais apvalks. Tā ir senču jeb pamatīpašība. Dzīvnieks var pilnībā ieslēgties savā čaulā. Tas var aizvērt atveri ar ādas apvalku, kas veidots no diviem īpaši salocītiem taustekļiem. Apvalks ir vijīgs un kaļķakmens, ar perlamutra oderējumu. Tā ir noturīga pret spiedienu, bet implodē aptuveni 800 m dziļumā. Nautiļu čaulu veido divi slāņi: ārējais slānis ir blāvi balts, bet iekšējais - uzkrītoši balts ar mirdzuma nokrāsu. Iekšējā čaulas daļa ir perlamutra, zili pelēka. Osmena pērle nav pērle, bet gan juvelierizstrādājums, kas iegūts no šīs čaulas daļas.

Korpuss ir iekšēji sadalīts kamerās. Visas sieniņas starp kambariem ("starpsienas") vidū caurdur kanāls - sifunkuls. Caur to dzīvnieks var mainīt gaisa spiedienu kamerās. Kad jūrasgliemezis nobriest, tā ķermenis virzās uz priekšu, katru kameru pēc kārtas noslēdzot ar jaunu starpsienu (sieniņu). Pēdējā pilnībā atvērtā kamera, kas ir lielākā, tiek izmantota kā dzīvā kamera. Kameru skaits pieaug no aptuveni četrām izšķilšanās brīdī līdz trīsdesmit vai vairāk kamerām pieaugušā organismā.

Mutes krāsa paslēpj dzīvnieku ūdenī. No augšas raugoties, čaulas krāsa ir tumšāka, un uz tās redzamas neregulāras svītras, kas ļauj tai saplūst ar ūdens tumsu zem ūdens. Apakšdaļa ir gandrīz pilnīgi balta, tāpēc dzīvnieks nav atšķirams no gaišākiem ūdeņiem okeāna virsmas tuvumā. Šādu maskēšanās veidu sauc par pretstiklošanu.

Naitulu čaulas ir viens no labākajiem logaritmiskās spirāles dabiskajiem piemēriem.

·        

Nautilus apvalks, skatoties no augšas

·        

Tas pats apvalks, skatoties no apakšas

·        

Pusgliemežvāks, kurā redzamas kameras logaritmiskā spirālē

Nautilus čaulas: N. macromphalus (pa kreisi), A. scrobiculatus (vidū), N. pompilius (pa labi).

Dabas vēsture

Peldspēja un kustība

Lai peldētu, zinātuls ievelk ūdeni dzīvajā kamerā un izvelk no tās, un izmanto strūklas dzinējspēku. Kad ūdens ir kamerā, sifunkuls no tā iegūst sāli un izkliedē to asinīs. Kad ūdens tiek izsūknēts, dzīvnieks pielāgo savu peldspēju ar kamerā esošo gāzi. Peldspēju var regulēt, sūknējot gāzi un šķidrumu kamerās vai no tām, izmantojot sifunkuli. Šāda peldspējas kontrole ierobežo zinātlus; tie nevar darboties zem liela spiediena.

Savvaļā nautiliji parasti dzīvo aptuveni 300 m dziļumā, naktī paceļoties līdz aptuveni 100 m, lai barotos, pārotos un dētu olas. Nautiļu apvalks neiztur dziļumu, kas pārsniedz aptuveni 800 m.

Uzturs un sensorā sistēma

Nautilusi ir plēsēji un barojas galvenokārt ar garnelēm, mazām zivīm un vēžveidīgajiem, kurus ķer ar taustekļiem. Tomēr, tā kā peldēšanai tie velta ļoti maz enerģijas, tiem ir nepieciešams ēst tikai reizi mēnesī. Atšķirībā no citiem galvkājaiņiem tiem nav labas redzes; to acs struktūra ir ļoti attīstīta, bet tai trūkst cietas lēcas. Viņiem ir vienkārša "cauruma" lēca, caur kuru var izplūst ūdens. Domājams, ka redzes vietā dzīvnieks kā galveno maņu līdzekli, meklējot barību, izmanto ožu, atrodot vai identificējot potenciālos partnerus.

Evolution

Fosiliju dati liecina, ka pēdējos 500 miljonos gadu nautiloīdi nav daudz mainījušies (vismaz ķermeņa forma). Nautiloīdi bija daudz izplatītāki un daudzveidīgāki pirms 200 miljoniem gadu. Daudzi no agrīnajiem bija ar taisnu čaulu, piemēram, izmirušie Lituites ģints pārstāvji. Tie attīstījās kambrijā un kļuva par nozīmīgu jūras plēsēju ordovika periodā. Dažas sugas sasniedza vairāk nekā 2,5 metrus lielu izmēru. Cita galvkāju apakšklase, Coleoidea, no Nautilidae atšķīrās jau sen, un kopš tā laika nautiļi ir palikuši samērā nemainīgi. Izmirušie nautiļu radinieki ir amonīti, kas daudzus miljonus gadu bija ļoti nozīmīgi. Citas grupas bija bakulīti un goniatīti.

Reprodukcija un dzīves ilgums

Nautilusi ir dzimumdimorfas sugas un vairojas, dēdami olas. Olām, kas piestiprinātas pie akmeņiem seklos ūdeņos, ir vajadzīgi divpadsmit mēneši, lai attīstītos, un tad tās izšķiļas aptuveni 30 mm garas. Mātītes nārsto reizi gadā un atjauno gonādes, tādējādi nautilusi ir vienīgie galvkāji, kas vairojas atkārtoti. Nautiļu mūžs ir aptuveni 20 gadi, kas galvkājiem ir ārkārtīgi ilgs.

Izplatīšana

Nautilusi sastopami tikai Indijas un Klusā okeāna tropiskajos ūdeņos no 30° ziemeļu platuma līdz 30° dienvidu platuma un no 90° līdz 185° rietumu garuma. Tās dzīvo koraļļu rifu dziļajās nogāzēs.

Nautilusa gliemežvāks ieņem nozīmīgu vietu Jaunkaledonijas oficiālajā emblēmā.


Nautilus taustekļi

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir zinātliuss?

Jautājums: Cik ir dzīvo zinātliju sugu?

J: Kura no šīm sugām ir lielākā un pazīstamākā?

J: Kas ir Pūpolu nautiliuss?

Jautājums: Cik zobu ir nautila radulai?

Jautājums: Cik žaunu pāru ir zinātlijam?

J: Kāpēc nautiļus uzskata par "dzīvām fosilijām"?

Meklēt pēc burta