Nautilus
Nautilus ir Nautilidae dzimtas galvkāju dzimtas zivju kopējais nosaukums. Tie ir vienīgie dzīvie Nautiloidea apakšklases pārstāvji. Pēc izskata tie miljoniem gadu nav daudz mainījušies. Terminu "kamerveida nautiliuss" lieto arī visām Nautilidae dzimtas sugām.
Daudzi biologi tos uzskata par "dzīvām fosilijām", jo tie ir vienīgie dzīvie pēcteči no grupas, no kuras paleozoja laikmetā radās amonīti.
Mūsdienās ir saglabājušās sešas sugas divās ģintīs. Lielākā un pazīstamākā ir Nautilus pompilius suga no Rietumaustrālijas. Tās diametrs sasniedz 27 cm. Tomēr vairums citu sugu nav pārsnieguši 20 cm. Pūpolu nautiliuss Nautilus macromphalus ir mazākā suga, kura parasti mēra tikai 16 cm.
Radula ir plata, un tai ir tieši deviņi zobi. Ir divi žaunu pāri.
Nautilus anatomija
Apvalks
Nautilusi ir vienīgie galvkāji, kuriem ir ārējais apvalks. Tā ir senču jeb pamatīpašība. Dzīvnieks var pilnībā ieslēgties savā čaulā. Tas var aizvērt atveri ar ādas apvalku, kas veidots no diviem īpaši salocītiem taustekļiem. Apvalks ir vijīgs un kaļķakmens, ar perlamutra oderējumu. Tā ir noturīga pret spiedienu, bet implodē aptuveni 800 m dziļumā. Nautiļu čaulu veido divi slāņi: ārējais slānis ir blāvi balts, bet iekšējais - uzkrītoši balts ar mirdzuma nokrāsu. Iekšējā čaulas daļa ir perlamutra, zili pelēka. Osmena pērle nav pērle, bet gan juvelierizstrādājums, kas iegūts no šīs čaulas daļas.
Korpuss ir iekšēji sadalīts kamerās. Visas sieniņas starp kambariem ("starpsienas") vidū caurdur kanāls - sifunkuls. Caur to dzīvnieks var mainīt gaisa spiedienu kamerās. Kad jūrasgliemezis nobriest, tā ķermenis virzās uz priekšu, katru kameru pēc kārtas noslēdzot ar jaunu starpsienu (sieniņu). Pēdējā pilnībā atvērtā kamera, kas ir lielākā, tiek izmantota kā dzīvā kamera. Kameru skaits pieaug no aptuveni četrām izšķilšanās brīdī līdz trīsdesmit vai vairāk kamerām pieaugušā organismā.
Mutes krāsa paslēpj dzīvnieku ūdenī. No augšas raugoties, čaulas krāsa ir tumšāka, un uz tās redzamas neregulāras svītras, kas ļauj tai saplūst ar ūdens tumsu zem ūdens. Apakšdaļa ir gandrīz pilnīgi balta, tāpēc dzīvnieks nav atšķirams no gaišākiem ūdeņiem okeāna virsmas tuvumā. Šādu maskēšanās veidu sauc par pretstiklošanu.
Naitulu čaulas ir viens no labākajiem logaritmiskās spirāles dabiskajiem piemēriem.
· 
Nautilus apvalks, skatoties no augšas
· 
Tas pats apvalks, skatoties no apakšas
· 
Pusgliemežvāks, kurā redzamas kameras logaritmiskā spirālē
Nautilus čaulas: N. macromphalus (pa kreisi), A. scrobiculatus (vidū), N. pompilius (pa labi).
Dabas vēsture
Peldspēja un kustība
Lai peldētu, zinātuls ievelk ūdeni dzīvajā kamerā un izvelk no tās, un izmanto strūklas dzinējspēku. Kad ūdens ir kamerā, sifunkuls no tā iegūst sāli un izkliedē to asinīs. Kad ūdens tiek izsūknēts, dzīvnieks pielāgo savu peldspēju ar kamerā esošo gāzi. Peldspēju var regulēt, sūknējot gāzi un šķidrumu kamerās vai no tām, izmantojot sifunkuli. Šāda peldspējas kontrole ierobežo zinātlus; tie nevar darboties zem liela spiediena.
Savvaļā nautiliji parasti dzīvo aptuveni 300 m dziļumā, naktī paceļoties līdz aptuveni 100 m, lai barotos, pārotos un dētu olas. Nautiļu apvalks neiztur dziļumu, kas pārsniedz aptuveni 800 m.
Uzturs un sensorā sistēma
Nautilusi ir plēsēji un barojas galvenokārt ar garnelēm, mazām zivīm un vēžveidīgajiem, kurus ķer ar taustekļiem. Tomēr, tā kā peldēšanai tie velta ļoti maz enerģijas, tiem ir nepieciešams ēst tikai reizi mēnesī. Atšķirībā no citiem galvkājaiņiem tiem nav labas redzes; to acs struktūra ir ļoti attīstīta, bet tai trūkst cietas lēcas. Viņiem ir vienkārša "cauruma" lēca, caur kuru var izplūst ūdens. Domājams, ka redzes vietā dzīvnieks kā galveno maņu līdzekli, meklējot barību, izmanto ožu, atrodot vai identificējot potenciālos partnerus.
Evolution
Fosiliju dati liecina, ka pēdējos 500 miljonos gadu nautiloīdi nav daudz mainījušies (vismaz ķermeņa forma). Nautiloīdi bija daudz izplatītāki un daudzveidīgāki pirms 200 miljoniem gadu. Daudzi no agrīnajiem bija ar taisnu čaulu, piemēram, izmirušie Lituites ģints pārstāvji. Tie attīstījās kambrijā un kļuva par nozīmīgu jūras plēsēju ordovika periodā. Dažas sugas sasniedza vairāk nekā 2,5 metrus lielu izmēru. Cita galvkāju apakšklase, Coleoidea, no Nautilidae atšķīrās jau sen, un kopš tā laika nautiļi ir palikuši samērā nemainīgi. Izmirušie nautiļu radinieki ir amonīti, kas daudzus miljonus gadu bija ļoti nozīmīgi. Citas grupas bija bakulīti un goniatīti.
Reprodukcija un dzīves ilgums
Nautilusi ir dzimumdimorfas sugas un vairojas, dēdami olas. Olām, kas piestiprinātas pie akmeņiem seklos ūdeņos, ir vajadzīgi divpadsmit mēneši, lai attīstītos, un tad tās izšķiļas aptuveni 30 mm garas. Mātītes nārsto reizi gadā un atjauno gonādes, tādējādi nautilusi ir vienīgie galvkāji, kas vairojas atkārtoti. Nautiļu mūžs ir aptuveni 20 gadi, kas galvkājiem ir ārkārtīgi ilgs.
Izplatīšana
Nautilusi sastopami tikai Indijas un Klusā okeāna tropiskajos ūdeņos no 30° ziemeļu platuma līdz 30° dienvidu platuma un no 90° līdz 185° rietumu garuma. Tās dzīvo koraļļu rifu dziļajās nogāzēs.
Nautilusa gliemežvāks ieņem nozīmīgu vietu Jaunkaledonijas oficiālajā emblēmā.
Nautilus taustekļi
Saistītās lapas
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir zinātliuss?
A: Nautiliuss ir Nautilidae dzimtas galvkāju dzimtas zveltņknābis, ko uzskata par "dzīvu fosiliju", jo miljoniem gadu laikā tā izskats nav daudz mainījies.
Jautājums: Cik ir dzīvo zinātliju sugu?
A: Ir sešas dzīvas zinātļu sugas divās ģintīs.
J: Kura no šīm sugām ir lielākā un pazīstamākā?
A: Rietumaustrālijā sastopamā Nautilus pompilius suga ir vislielākā un pazīstamākā, tās diametrs sasniedz 27 cm.
J: Kas ir Pūpolu nautiliuss?
A: Pūpolu nautili jeb Nautilus macromphalus ir vismazākā nautiļu suga, kas parasti mēra tikai 16 cm.
Jautājums: Cik zobu ir nautila radulai?
A: Nautilus radulai ir tieši deviņi zobi.
Jautājums: Cik žaunu pāru ir zinātlijam?
A: Nautilam ir divi žaunu pāri.
J: Kāpēc nautiļus uzskata par "dzīvām fosilijām"?
A: Nautilus uzskata par "dzīvām fosilijām", jo tie ir vienīgie dzīvie pēcteči no grupas, no kuras paleozoja ērā radās amonīti, un miljoniem gadu laikā to izskats nav daudz mainījies.
