Tunikāts
Tunikāti (jūras bruņurupuči jeb Urochordata) ir hordveidīgo (Chordates) apakšdzimtas pārstāvis.
Tie ir jūras filtrētāji: tie galvenokārt barojas ar planktonu. Tos sauc par tunikātiem, jo pieaugušie īpatņi ir pārklāti ar ādveidīgu tuniku. Šī tunika balsta un aizsargā dzīvnieku. Pieaugušie īpatņi ir sēdoši, pieķērušies pie klintīm.
Daudzas tunikātu sugas pieaugušo stadijā ir koloniālas vai daļēji koloniālas. Tās ir diezgan liela grupa, kurā ir aptuveni 3000 sugu. Pieaugušie dzīvo galvenokārt jūras dibenā, litorālajā zonā.
Bluebell tunikāti
Tunikāta Botrylloides violaceus kolonijas. Ievērojami jauni zooīdu pumpuri kolonijās un gar koloniju malām.
Botryllus kolonija.
Barošana
Mazajā ķermenī ir divas atveres. Viena atvere, ko sauc par mutes sifonu, iesūc ūdeni dzīvniekā; otra, ko sauc par priekškambara sifonu, izspiež ūdeni no dzīvnieka. Iekšpusē ir mazs groziņam līdzīgs sietiņš, kas aiztur barību, tāpēc šie jūras vāveres ir filtrētāji. Jūras svīrulis var aizvērt caurumus savos sifonos, līdzīgi kā aukliņa var aizvērt maisiņa atveri.
Dzīves cikls
Klīšļa stadijā tas izskatās kā punduris, un dažkārt to dēvē par punduru kāpuru. Tāpat kā daudzu citu jūras radību, arī jūras kāpura kāpurs ļoti atšķiras no pieauguša jūras kāpura. Lerva peld īsu brīdi un pēc tam pieķeras kādam jūras gultnes materiālam, piemēram, akmenim, un pārvēršas pieaugušā formā. Parasti tas līdz mūža galam paliek vienā vietā.
Attiecības
Tunikāti ir tuvāk radniecīgi kraniātiem (haizivīm, nēģiem, žokļainajiem mugurkaulniekiem) nekā lancetveidīgajiem, adatādaiņiem, hemihordātiem vai citiem bezmugurkaulniekiem.
Atklājumi
Dažās sugās ir atrastas ķīmiskas vielas, kas varētu palīdzēt cīnīties ar tādām slimībām kā vēzis vai dažādi vīrusi.
Zinātnieki ir arī noskaidrojuši, ka dažas sugas var izārstēt tām nodarītos bojājumus vairāku paaudžu laikā. Līdzīgs process varētu būt iespējams arī cilvēkiem.
Saistītās lapas
- Salpas: tās ir novērotas Dienvidu okeānā netālu no Antarktikas. To milzīgie baru skaits var pārsniegt krilu skaitu.
