Kurkulis
Pērtiķis jeb pīlēns ir jauna vardīte, kas elpo un dzīvo ūdenī. Tās izšķiļas no mazām olām, ko dīķī vai ezerā izdēj māte. Varžu olas ir apaļas, bet krupju olas tiek dētas garās virtenēs. Katrā olā ir pietiekami daudz barības, lai tās pietiktu 21 dienai.
Pēc dažām nedēļām tiem sāk augt pakaļējās kājas, pēc tam - priekšējās kājas. Drīz pēc tam varlēni sāk elpot gaisu un zaudē asti. Tie kļūs lielāki un pēc dažiem mēnešiem kļūs pieauguši.
Lielākā daļa punduru sugu ēd tikai augus. Daži pundurpupuļi ēd augus un dzīvniekus, pat citus mazākus pundurpupuļus.
Vairums abinieku dzīves cikla stadijā, kad ir punduris, elpo ar ārējām vai iekšējām žaunām. Parasti tiem nav roku vai kāju, līdz tie kļūst pieauguši. Tiem ir liela, saplacināta aste, ar kuru tie peld, veicot "sānu viļņošanos" (no vienas puses uz otru), līdzīgi kā vairumam zivju.
Kad punduris nobriest, tas mainās, pakāpeniski izaugot ekstremitātēm, parasti vispirms muguras kājām. Pēc tam tas pakāpeniski zaudē asti, ko izraisa programmēta šūnu nāve (apoptoze). Kāju attīstības laikā attīstās plaušas: punduri attīstības beigās bieži vien atrodas pie ūdens virsmas, kur elpo gaisu. Pēdējās attīstības stadijās pundurpumpuru mute mainās no mazas mutes galvas priekšpusē uz lielu muti, kas ir tikpat plata kā galva. Zarnas saīsinās, lai pielāgotos jaunajam uzturam. Lielākā daļa punduru ir zālēdāji, kas barojas ar aļģēm un augiem. Dažas sugas ir visēdāji, kas ēd detritus un, ja tādi ir, arī mazākus pundurus.
Desmit dienas veci punduri
Varžu olas
Varžu nārsts: olas, no kurām attīstās nārsta pīlēni
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir pīle?
A.: Tadpole ir varžu kāpurs.
J: Kā tadpole elpo?
A.: Kukaiņi elpo ūdeni.
J: Kur dzīvo punduri?
A: Kumeļi dzīvo ūdenī.
J: Ar ko varžu olas atšķiras no krupju olām?
A: Varžu olas ir apaļas, bet krupju olas tiek dētas garās virtenēs.
J: Kas ir varžu un krupju olu iekšpusē?
A: Varžu un krupju olās ir barības vielas (barība), lai dzīvnieka mazuļi varētu augt pirms izšķilšanās.
