Kurkulis (punduris) — vardes mazuļa dzīves cikls, attīstība un barība

Kurkulis jeb punduris ir vardes vai krupja mazuļa stadija — jauna vardīte, kas sākotnēji elpo un dzīvo ūdenī. Tas izšķiļas no olām, ko māte izdēj dīķī vai ezerā. Varžu olas parasti veido želatīniskas kopas (bumbiņas), bet krupju olas tiek dētas garās virtenēs. Katrā olā ir rezerves barības vielas, kas dažām sugām var pietikt apmēram 21 dienai, tomēr šo periodu ietekmē temperatūra, sugai raksturīgā attīstības ātrums un vides apstākļi.

Olšūnas un izšķilšanās

Olas tiek dētas ūdenī vai pie ūdens augiem. Pēc izšķilšanās jaunais īpatnis ir pilnībā pielāgots ūdens videi — tam ir aste, spēcīgi plaukstoša ķermeņa forma un žaunas, kas nodrošina skābekļa uzņemšanu no ūdens. Izšķilšanās laiks un sākotnējais olšūnu ilgums atšķiras starp sugām: dažas izšķiļas ātri, citas paliek olā ilgāk.

Attīstība un metamorfoze

Pēc dažām nedēļām pundurim sāk rasties muguras kājas, bet vēlāk arī priekšējās kājas. Procesa gaitā punduris mainās, pārejot no pilnīgi ūdensdzīvojošas formas uz ķermeņa uzbūvi, kas piemērota dzīvei uz sauszemes. Astes samazināšanos un rezorbciju veicina programmēta šūnu nāve (apoptoze), un galu galā aste izzūd vai paliek ļoti maziņa. Attīstības laikā attīstās arī plaušas, un tuvojoties beidzamajām posmam, punduri bieži atrodas pie ūdens virsmas, lai ieelpotu gaisu.

Mutes struktūra un gremošanas sistēma mainās — no mazas, ķermeņa priekšpusē esošas mutes tā kļūst par lielu muti, dažkārt tikpat platu kā galva. Zarnas saīsinās, jo pārejas no aļģu un līdzīgu augu barības uz kukaiņu vai citu dzīvnieku barību nepieciešama atšķirīga gremošanas sistēma. Šie procesi var ilgt no dažām nedēļām līdz vairākiem mēnešiem atkarībā no sugas un apstākļiem; pēc pāris mēnešiem punduris parasti kļūst par jaunāku pieaugušo vardes formu (pieauguši).

Elpošana

Vairums abinieku dzīves cikla stadijā, kad ir punduris, elpo ar ārējām vai iekšējām žaunām, kas ir piemērotas skābekļa uzņemšanai no ūdens. Pārejas laikā attīstās plaušas un tiek uzsākta gaisa elpošana; dažas sugas papildus izmanto arī ādu gāzu apmaiņai.

Barība

Lielākā daļa punduru sugu pārsvarā ir zālēdāji — tie barojas ar aļģēm, ūdens augiem un mikroorganismiem. Tomēr daudzas sugas ir visēdīgas vai pat karnivoras: tās ēd detritus un, ja iespējams, arī mazas dzīvības formas, ķerot ūdens bezmugurkaulniekus vai pat citus pundurus (kanibālisms). Barības tips mainās kopā ar metamorfozes gaitu — pieaugušajiem abiniekiem daudzām sugām ir jūtami citāds barības spektrs nekā punduriem.

Dzīves vide, nozīme un draudi

Punduri sastopami dažādos ūdeņos — no stāvošiem dīķiem un peļķēm līdz lēni tekalējošām upēm un izveidotām mitrājas vietām. Tie ir svarīga pārtikas ķēde: kalpo par barību zivīm, putniem, rāpuļiem un citiem plēsējiem, kā arī piedalās organisko vielu pārstrādē ūdens ekosistēmās. Punduri un olas ir jutīgi pret piesārņojumu, ūdens ķīmisko sastāvu, invazīvām sugām un dzīvesvietu izzušanu; cilvēka darbība (purvu un dīķu aizpildīšana, pesticīdi) būtiski ietekmē to populācijas.

Aizsardzība un novērošana

Ja novērojat pundurus dīķī vai dārzā, labāk tos tikai vērot un neveikt radikālas izmaiņas ūdenstilpņu vidē. Ja ir nepieciešama palīdzība (piemēram, ja punduri palikuši izolēti bez pietiekama ūdens), konsultējieties ar vietējo dabas aizsardzības organizāciju. Saglabājot dabiskos mitrājus, samazinot piesārņojumu un atstājot mērenu krūmāju margu pie ūdeņiem, varam palīdzēt abinieku populācijām izdzīvot.

Interesanti fakti

• Dažas sugas attīstību var paātrināt siltā laikā, bet aukstumā tā var ievērojami aizkavēties.
• Apoptoze — apoptoze — ir dabisks process, kas ļauj ķermenim "iznīcināt" astes šūnas, lai veidotos jaunas struktūras.
• Atšķirība starp varžu un krupju olām: varžu olas bieži ir apaļas kopās, bet krupju olas — garās virtenēs.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir pīle?

J: Kā tadpole elpo?

J: Kur dzīvo punduri?

J: Ar ko varžu olas atšķiras no krupju olām?

J: Kas ir varžu un krupju olu iekšpusē?

Meklēt pēc burta