Hemichordata
Hemichordata ir tārpveidīgo jūras deuterostomu dzimtas dzīvnieku dzimta, ko parasti uzskata par adatādaiņu māsas grupu. To pirmsākumi meklējami apakšējā vai vidējā kembrijā, un to sastāvā ir nozīmīga fosiliju klase, ko sauc par graptolītiem, no kuriem lielākā daļa izmira karbona periodā.
Dzīvo hemihordātu dzimtas pārstāvji ir divas dzīvās klases: enteropneausti un pterobranči. Tā kā hemihordāti ir vistuvākie dzīvie radinieki hordātiem, tie ir ļoti interesanti tiem, kas pēta hordātu attīstības pirmsākumus.
Struktūra
Hemichordates ķermeņi ir sadalīti trīs daļās - stobriņā, apkaklē un stumbrā. Tiem ir atvērta asinsrites sistēma un pilnīgs gremošanas trakts, bet zarnu muskulatūra ir ļoti vāji attīstīta, un barība caur tām galvenokārt tiek transportēta, izmantojot skropstas, kas klāj to iekšējo virsmu.
Dažām sugām (vismaz agrīnā dzīves posmā) ir tukša nervu caurule, kas, iespējams, ir primitīva iezīme, kas tām ir kopīga ar hordātu un pārējo deuterostomu sugu kopīgo priekšteci.
Izstrāde
Ir zināms, ka hemihordāti attīstās divējādi: tieši vai netieši. Enteropneustiem ir abi attīstības veidi. Netiešās attīstības gadījumā ir ilga pelaģiskā kāpuru stadija. Šīm sugām ir kāpura stadija, kas barojas ar planktonu, pirms pārvēršas pieaugušā tārpā. Tām sugām, kas attīstās tieši, šī ilgstošā kāpura stadija tiek apieta un tās uzreiz pārvēršas par pieaugušo tārpu.
Graptolīti
Graptolīti ir bieži sastopamas paleozoja fosilijas. Tie ir koloniāli dzīvnieki, kas pazīstami galvenokārt no augšējā kembrija līdz apakšējam karbonijam (Misisipiānam). Iespējamais agrīnais graptolīts Chaunograptus ir zināms no vidējā kambrija.
Nosaukums graptolīts cēlies no grieķu graptos, kas nozīmē "rakstīts", un lithos, kas nozīmē "iezis". Daudzas graptolītu fosilijas atgādina hieroglifus, kas uzrakstīti uz klints. Linnejs tos sākotnēji uzskatīja par "attēliem, kas drīzāk atgādina fosilijas, nevis īstām fosilijām". Jaunākos darbos tie tiek pieskaitīti pie pterobrančiem, iespējams, to iekšienē.
Graptolītu morfoloģija
Katru graptolītu koloniju sauc par rabdozomu, un tai ir mainīgs skaits atzarojumu (ko sauc par stipēm), kas izaug no sākotnējā indivīda. Katrs nākamais zooīds atrodas cauruļveida vai kausveida struktūrā (ko sauc par teku). Dažām kolonijām ir divu izmēru teka, un tiek uzskatīts, ka šī atšķirība ir saistīta ar dzimumdimorfismu. Atzarojumu skaits un teku izvietojums ir svarīgas pazīmes graptolītu fosiliju identificēšanā. To vispārējo formu salīdzina ar zāģa asmeni.
Lielākā daļa kokiem līdzīgo formu tiek klasificētas kā dendroīdie graptolīti (kārta Dendroidea). Tās fosilijās parādās agrāk (kambrijā) un bija bentiski dzīvnieki, kas ar saknēm līdzīgu pamatu bija piestiprināti pie jūras dibena. No dendroidgraptolītiem ordovika perioda sākumā atvasināja graptolītus ar salīdzinoši nedaudziem zariem. Pēdējā tipa (kārta Graptoloidea) bija pelaģiski, brīvi dreifēja seno jūru virspusē vai ar tievu pavedienu bija piestiprināti pie peldošām jūras aļģēm. Tie bija veiksmīga un ražīga grupa, kas līdz pat izzušanai devona perioda sākumā bija nozīmīgākie planktona dzīvnieku pārstāvji. Dendroīdie graptolīti saglabājās līdz pat karbona periodam.
Spirograptus no silūra
Didymograptus no ordovika.
Thallograptus sphaericola , dendroīds graptolīts, piestiprināts pie cistoīdā Echinosphaerites aurantium; Igaunijas ziemeļaustrumu daļas ordovikss.
Dzelkšņu tārpi
Dzelkšņu tārpi jeb Enteropneusta ir Hemichordate klases bezmugurkaulnieki, kas ir cieši saistīti ar hordātiem. Pasaulē ir aptuveni 70 dzelkšņu tārpu sugu, no kurām galvenā pētāmā suga ir Saccoglossus kowalevskii.
Visas sugas ir bentiskās sugas, kas barojas vai nu ar nogulšņu barību, vai ar suspensijas barību. Dažas no šīm tārpiņām var izaugt ļoti garas; viena konkrēta suga var sasniegt 2,5 metrus (gandrīz astoņas pēdas), lai gan lielākā daļa dzelkšņu tārpiņu ir daudz mazākas. Viena no ģintīm, Balanoglossus, ir pazīstama arī kā mēles tārps.
Pterobranhi
Pterobranchia ir mazu, tārpainas formas dzīvnieku kārta. Tie pieder pie Hemichordata un dzīvo okeāna dibenā izvadcaurulītēs. Pterobranhijas barojas, filtrējot planktonu no ūdens ar skropstiņām, kas piestiprinātas pie taustekļiem. Ir zināmas aptuveni 30 dzīvas šīs grupas sugas.
Pterobranchia klasi 1877. gadā izveidoja E. Ray Lankester. Tajā laikā tajā bija tikai viena ģints Rhabdopleura. Challenger Report (Cephalodiscus) publikācija 1887. gadā parādīja, ka Cephalodiscus, otrajai ģintij, kas tagad iekļauta šajā kārtā, ir radniecīga Enteropneusta virzienā.
Pētījumi ar elektronmikroskopu liecina, ka pterobranhi pieder tai pašai ciltij kā izmirušie graptolīti.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Hemichordata dzimtas pārstāvji?
A: Hemichordata ir tārpveidīgo jūras deuterostomu dzimtas dzīvnieku dzimta.
J: Kāda ir Hemichordata un adatādaiņu radniecība?
A: Hemichordata parasti uzskata par adatādaiņu māsas grupu.
J: Kad pirmo reizi parādījās Hemichordata?
A: Hemichordata datējami ar apakšējo vai vidējo kembriju.
J: Kāda ir graptolītu nozīme saistībā ar Hemichordata?
A: Graptolīti ir svarīga Hemichordata fosiliju klase, no kurām lielākā daļa izmirusi karbonā.
Jautājums: Cik daudz dzīvās klases ir Hemichordata fylā?
A: Hemichordata dzimtas zivju grupā ir divas dzīvās klases: enteropneusti un pterobranči.
J: Kāpēc Hemichordata ir ļoti interesanti tiem, kas pēta hordātu attīstību?
A: Tā kā Hemichordata ir vistuvākie dzīvie radinieki hordātiem, tie ir ļoti interesanti tiem, kas pēta hordātu attīstības pirmsākumus.
J: Kādas ir divas dzīvās Hemichordata klases?
A: Divas dzīvās Hemichordata klases ir enteropneustas un pterobranhas.
